Vai jūs varat iedomāties savu dzīvi bez bērniem?

Nē, es nevaru iedomāties savu dzīvi bez bērniem.
Es esmu tā sieviete, kurai ģimene, bērni ir svarīgāki par jebkuru naudu un karjeru.

Varu, bet negribu iedomāties! Pret svešiem bērniem man maz emociju, bet savus gan gribas.

nebija man mātes instinkta līdz uz puņča uzlika bērniņu pēc dzemdībām. Visi bija šokā par mani, kad uzzināja- esmu stāvoklī,nu ok nebija arī plānots, bet sanāca, kā sanāca. Bet tagad nespēju iedomāties sevi bez bērniem.


Uzreiz jau sevi nevajag norakstīt. Viss vēl tikai priekšā.

scarlett, nu nevajag teikt,ka katras sievietes sapnis ir beerns.. shitie stereotipi...

Varu,bet labāk ar. Šobrīd esmu 2. mamma 2 meitenēm, un tas mātes instinkts ieslēdzas automātiski. :D

Viennozīmīgi nevaru atbildēt. Varbūt varētu iztikt, bet vienu vajadzētu, lai kāds, kurš mantos māju. :)

Jā, varu. Lai gan reizēm, ucinoties ar draudzenes meitu, ienāk prātā doma - awww, man arī tādu vajag - kopumā esmu egoiste un bērnus nemīlu. Ir tikai viens bērns, kurš man patīk, un tā ir jau iepriekšminētā draudzenes meitina.

Nē, nevaru.

scarlett, nu nevajag teikt,ka katras sievietes sapnis ir beerns.. shitie stereotipi...

+++++

Tām, kuras savu dzīvi iztēlojas BEZ bērniem, kādi ir jūsu vīriešu uzskati? Arī viņi nevēlas bērnus?

Es neko nepārmetu, tik intereses pēc jautāju, jo domāju, ka noteikti tās attiecības nebūs ilgas, kurās ir dalītas domas.

Taas meitenes, kas rakata ka var, cik jums gadu? Vnk jautaju, jo videjais vecums kas te apgrozaas ir 19-25 gadi.. Taapec domaju jums veel ir pavisam citas veertiibas.. Naaks vecums, naaks apgaismiiba.. Nesaku par visaam, bet domaaju, ka lielai daljai gan..

Endy, mans bijushais bij vienispraatis ar mani :)

un ar tagadejo daudz maz vienadi uzskati, it sevishkji par to,kaados apstakljos un pie kaadas dzives var dzemdeet un veidot ghimeni ;)

Tām, kuras savu dzīvi iztēlojas BEZ bērniem, kādi ir jūsu vīriešu uzskati? Arī viņi nevēlas bērnus?

Jā, man draugs arī nevēlas bērnus. Prieks, ka beidzot ir cilvēks, kurš saprot mani un nemēģini ieskaidrot, ka bērni ir laime un prieks. Es nesaku, ka nav, ir! Bet ne man.

vizbulite, man bez 10 minutem 30 un zinu,ko runaju :)

Varu iedomāties.
Man bērni ļoti, ļoti patīk, patīk ucināties, man liek smaidīt ikkatrs bērns, ko ieraugu. Tomēr tā ir ļoti liela atbildība un sava laika ziedošana. Ne tikai pirmajos gados, bet vismaz līdz bērnam ir pāri 20. Un var iedomāties, cik sāpīgs mātei ir posms, kad bērns aiziet "savā dzīvē". Nevēlos pakārtot savas intereses ģimenes lietām. Vismaz pagaidām, dzīvojot pilsētā un ceļojot, attīstoties un strādājot.
Varbūt vēlāk, kad/ja dzīvošu lauku mājā, savā saimniecībā..
Vienīgais, kas biedē ir neliela ģimene. Nu tā, skumīgi tikai ar draugu būtu. Pietam mana ģimene nekad nav bijusi liela, tāpēc tas ir tāds sapnis zemapziņā.

Ja arī būtu mamma, tad būtu kā Nazīc- super stingra, tāda, ko aiz muguras aprunās uhh, un nīdīs tīņa gados līdz vājprātam. Un vēlāk pateiksies.

Jā, jā, mani arī mazliet pārsteidz uzstādījums, ka ar gadiem VISĀM sagribēsies bērnus :D Un par vīriešiem - arī tie nav tā LAIME. Nav attiecību, nav problēmu.

Jā, vērtības patiešām ir dažādas, tāpat kā laimes (un mīlestība - tik liela, plaša un vienlaikus trausla, beznosacījuma formā tā pastāv arī bez bērniem), bet reizēm nepamet sajūta, ka starp visām sievietēm (iekš sieviešu kopas) ir kaut kāds apzināts, akceptēts pakts-lāsts, caur kuru jāiet visām jeb viena to pieprasa no visām un visas pieprasa no vienas.

ārprāts, cik man mēs visas esam dažādas :D Nebūtu iedomājusies, ka tik daudzas atbildēs apstiprinoši :)

Jā varu, galīgi neprasās un vispār neko bērnam nevaru dot šajā dzīves etapā un šaubos vai pēc 5 gadiem būšu gatava. Es varu auklēt, esmu laba aukle, varu aprunāties, paspēlēties, samīļot, bet diendienā būt ar bērnu kopā.. šausmiņas. Vēl nav mana stunda situsi! :D

Un tagad tās, kuras ir pārliecinātas, ka bērnu nebūs un nevajag, varētu atbildēt uz jautajumu, kāda vispār ir jūsu eksistences jēga? :-D

Melns, vai tad bērns ir cilvēka eksistences augstākais punkts, kulminācija?