Vai jūs varat iedomāties savu dzīvi bez bērniem?

Es varu un iedomajos sevi bez berniem. Es izskatu ka buut maatei ir aicinaajums kursh nepiemit visaam sievieyeem, jo citaadi nebuutu pamestu, nogalinaatu, nomociitu beernu. Uzskatu ka beerni nav vienigais sievietes piepildiijums, uzskats ka taa tas ir ir novecojis un nostada sievieti arhaiska inkubatara lomaa.

Jā,pat ļoti labi to iedomājos,bail nav palikt vienai. :)
Bet ja es kādreiz arī būšu mamma,zinu,ka būšu stingra un bērni aiz muguras teiks,ka esmu stulbā mutere,toties pēc tam pateiksies. :D

Tie, kuri var nogalināt utt. jau ir izņēmums un tas ir nenormāli, bet runājot par normālām sievietēm, vai arī ir jābūt aicinājumam?

Es varu. Un vismaz šobrīd bērnus negribu, nedomāju arī, ka gribēšu. Manī nav pārliecības, ka, ja man būtu bērns, ka es viņu tiešām tik ļoti, ļoti mīlētu, kā parasti labas mātes mīl savus bērnus.
Un par citu cilvēku bērniem runājot, man nav nekas pretī pret viņu klātbūtni, bet tikai tad, ja mani viņu klātbūtne nekā īpaši neskar, nevaru ciest pasākumus, kuros visas sarunas ir ap kaku krāsu un izsitumiem, vai, ja bērni arī ir klāt, tad viss un visi pakārtoti bērniem.

Izteloties varu visu, bet negribu tadu bezbernu scenariju, ne. Man skiet, ka ar berniem man butu interesanti, vinji man visu ko iemacitu, jaunas tehnologjias:D

Pirms paliku stāvoklī ļoti gribēju bērniņu ,bet tagad kad gaidu viņu ,mani māc šaubas,vai būšu laba mamma,vai mācēšu viņu izaudzināt par labu cilvēku,vai mācēšu dot pietiekoši savu mīlestību.
Gribu būt laba mamma.
Ļoti ceru,ka man tas izdosies!

AM - pamestie beerni jau ir raadiitaajs tam. Un nejau visas kas pamet beernus ir slimas. Normalas sievietes, kuraam nav tas maates instinkts.


Un pa dziivi biezhi noverots, ka dazhaam nevajadzeetu nemaz beernus - secinot no attieksmes pret audzinaashanu un adekvataam ruupeem - taa ka tur nav ne smakas no bezierunu tiiras miilestiibas.

Es speju iedomaties savu dzivi bez beerniem..... man,kad zilniece pateica,ka man bus 2 beerni, Es saaku gandriz raudat no beedaam.... jaa,ediet nost mani bez saals, nu bet ticu,ka ir sievietes,kas nav raditas but maates.. Es jau nez cik gadus gaidu,kad paradisies maates juutas, bet nu nav... visas apkarteejaas,kad skrien chubinaties gar berniem un fano,un chubinaas, man pilnigi ir vienaldzigi... maasu bernus milu un dauzos un maacu muljkjibas,bet..... savus negribu....

Tomēr, ja kādreiz dzīve izvērtīsies tā, ka būšu mamma, tad jālūdz Dievs, lai dod man saprātu saprast, ka visai pārējai pasaulei mans bērns nav centrs, ka ne visus interesē un aizrauj visas detaļas saistībā ar viņu, ka ne visiem ir jābūt par viņu sajūsmā.
Nu, bet laiks rādīs :D

Pagaidām manī tiešām nav nekāda mātes instinkta, tā ka šobrīd varu iztēloties. Lai gan, ja satiktu savu īsto vīrieti, (un ceru, ka tas notiks) droši vien arī sāktu gribēt ģimeni, bērnus...

man maasas visu laiku saka,ka sievietee viss izmainaas momentaali,tiklidz uzzin,ka ir stavoklii... nuuu nezinu :D :D :D

nē, nevaru.

Un man nav bail palikt vecumā palikt vienai. Labi, es to noteikti negribētu, bet bērni jau nav negarantē to, ka vecumdienas nenāksies pavadīt vientulībā...

Ja man būtu bērni, noteikti ne dēļ domas ''bail palikt vienai vecumā''. Pati varu savu nākotni iedomāties gan ar, gan bez bērniem. Uzskatu, ka ne visu sieviešu sūtība ir ''būt mātēm'' un ne visām tas ir dzīves pareizais ceļš un tas ir normāli. Domāju, ka cilvēka dzīves sūtība ir būt laimīgam - ir daudzi cilvēki, kurus laimīgus padara bērni, bet tajā pašā laikā ir gana daudz cilvēku, kurus piepilda citas vērtības.

buuuuu Dzīvosim kopā :D

Pat nav jāiedomājas, tāda tā vienkārši ir un būs. Man piemērota.

Varu iedomāties dzīvi bez bērniem, patiesībā tā ir mana vēlme. Es nebūtu laba māte, negribu sev tādu atbildību un sevis ierobežošanu.

Bērns ir katras sievietes dzīves piepildījums lielākā vai mazākā mērā. Domāju un zinu, ka lielākā sieviešu daļa var apgalvot, ka nezinātu ko darītu, ja viņām nebūtu savi mazie ķipari.

Nē, man vēl nav bērnu, bet redzu cik foršas mammas ir apkārt.

Nē, negribu.
Ļoti patīk bērni, gribu savus.

Nevaru iedomāties dzīvi bez bērniem. Man nebūtu kam dot savu mātes mīlestību, rūpes, uzmanību, padomus. Ja dzīvē nebūs lemts kļūt par māti, es bez liekas domāšanas adoptēšu bērnu/us. Bērns, tas ir dārgums manā skatījumā.