Mana problēma varbūt nemaz īsti nav problēma, bet gribētu dzirdēt citu viedokļus, pieredzi.
Tātad tiekos ar par sevi jaunāku puisi, it kā jau tā starpība nav tik milzīga, bet šajā vecumā tā atšķirība ir, tā gan vairāk sevi izsaka tajos dzīves posmos, kuros katrs no mums ir.Man ir 25, pusim 19. Jau iepriekš bijām pazīstami, bet tikai tā attāli, tad apstākļi saslēdzās tā, ka iepazināmies tuvāk, no sākuma bija tādas draudzīgas attiecības, bet tad kaut kā satuvinājāmies...tagad tiekamies, pavadam, cik iespējams, daudz laika kopā, man kopā ar viņu tiešām ir forši, jūtos mīlēta, lolota, lutināta un man ir labi. Visu to laiku gan esam kopā pavadījuši prom no citu acīm, sabiedrībā kopā neejam...un tagad viņš ir sācis runāt par to, ka man vajadzētu tā oficiāli iepazīties ar viņa ģimeni, satikties ar viņa draugiem, ka viņam vajadzētu satikt manus draugus...un te ir problēma-es to negribu. Es neredzu, kāpēc tas būtu vajadzīgs, vismaz attiecībā uz maniem draugiem, tuviniekiem. Un par viņa vecākiem-jo vairāk domāju, jo vairāk apzinos, ka ir ļoti, ļoti liela iespēja, ka viņa vecāki par mūsu attiecībām nebūs sajūsmā...puisis šogad uzsācis dzīvi atsevišķi no vecākiem, uzsācis studijas, es esmu drusku citā dzivēs posmā-man ir sava dzīve, darbs, zināma pieredze... Un, ja viņš mūs iepazīstinātu, un, ja viņi par šādu pavērsienu nebūtu sajūsmā, tas radītu tikai nevajadzīgu spriedzi. Un es arī nejūtos tā, ka šīs attiecības būtu tādas, ka tās būtu kaut kā jadefinē un jāpublisko cilvēkiem savā dzīvē.
Ko darīt? Kādai ir līdzīga pieredze?
4962
