Strīdi

 
Reitings 1143
Reģ: 06.07.2013
Ir attiecības 2,5g., esam soul-mates, sekss arī nav problēma, ir ļoti daudz pozitīvā piedzīvots kopā, kā arī neskatoties uz to, ka neesam pavisam zaļi gurķi, abiem pirmās nopietnās attiecības.
Bet problēma ir tajā, ka vīrietim ir dusmu problēmas. To mantojis no tēva, kuram dusmu problēmas ir bijušas vēl daudz trakākas (tikai pēc 50g. vecuma pamazām nomierinājies). Viņa vecāki visu laiku ir strīdējušies, savukārt manējie nestrīdējušies, bet tāpat izšķīrušies. Tas nu tā, bet lietas būtība ir tāda, ka viņš katru dienu man par kaut ko aizrāda, jo ātri sadusmojas un parasti par sīkumiem. Tad es pa daudz traukus lietoju un tos smērēju, tad atkal aizkarus sakārtoju tā, ka kaķim grūti tikt uz palodzes, tad logu ne līdz galam aiztaisu, vai riteņus par tuvu aizkariem pielieku un tie tos smērē, par maz ūdens uzvāru lai pietiktu divām kakao krūzēm utt. un utt. un utt. un utt. un utt. un utt. KATRU DIENU!!! Jāatzīst, ka manai mammai, kura ir īsta pedante, arī piemita līdzīgs netikums, visu pusaudžu vecumu pārdzīvoju par to, bet tas bija sīīīīkums salīdzinājuma ar tiem pārmetumu kvantumiem, kurus iegūstu no savas otras puses. Saprotu arī es, ka vaina varbūt daļēji manī, jo es tiešām esmu neveikla, vai aizmāršīga, vismaz tad kad mani programmē, ka tāda esmu. Jo kolīdz draugs iesaistās lietā, ko es sadzīviski daru, tā man tiešām viss jūk, jo kaut vai tas, ka blakus stāv un skatās man rada stresu, jo es zinu cik nožēlojamas domas par mani viņš domā. Pie tam draugs man ir diezgan nekārtīgs, dzīvoklī ja kāds vispār kārto tad tā esmu tikai es. bet tāpat sadzīvē ir tā, ka es VISPĀR viņam nepiesienos, kaut gan arī daudz tādu lietu, bet viņš PIESIENAS visu laiku. Ir bijušas bezvērtīgas atvainošanās, muldēšanas, ka kaut kas mainīsies, bet NEKAS nav mainījies. Šobrīd viņam karjera 1. vietā, to es daļēji vēl varu saprast, jo arī viņš ir tāds, kas nespēj divām dzīves sfērām intensīvi pievērsties vienlaikus, bet vismaz nebūtu tā manis zāģēšana. Īsāk sakot, KO lai es daru? Strīdi ar draugu ir daudz un vienmēr par sīkumiem. Apnicis apvainoties un nerunāt. Apnicis lasīt viņa atvainošanos, kuras bijušas tik sasoditi daudz. Bet kā lai es risinu šo samilzušo sīkumu-problēmu??? Tas reāli ir neciešami, iespējams, draugs nemāk veidot attiecības bez strīdiem, bet tas, ka viņš to nemāk - vai man ir jāciešs? Kā lai es rīkojos? Man nav tik izcili nervi, lai ļautu tos dragāt, vienlaikus neuzskatu, ka tas ir iemesls šķirties, jo attiecībās ir arī daudz kas labs un vērtīgs.

P.s. lūdzu piedot, ka tik gari. un lūdzu nerakstiet man kritiku, jo šis man ir patiesi sāpīgs jautājums. Varbūt kādai ir līdzīgi?
29.11.2013 10:54 |
 
Reitings 9917
Reģ: 24.05.2012
Cilvēks pret sevi saņem tādu attieksmi, kādu ļauj saņemt.


+++
29.11.2013 17:25 |
 
Reitings 1143
Reģ: 06.07.2013
Nu un kā vēl es varu neļaut izņemot šķiršanos? Wee, uzskati, ka šis ir pietiekami iemesls šķirties? Man godīgi būtu kauns dēļ tā šķirties, bet nu tad jau redzēs.
Samaara, paldies par komentāru. Sasmējos par to cirvi urbi un zāģi :D Man ir tieši tāpat!
29.11.2013 17:30 |
 
Reitings 1143
Reģ: 06.07.2013
Pēdējais laiks meklēt speciālistu - jā, es apsveru ideju par to.
29.11.2013 17:30 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Es nobriiniijos,ka tu saki vins ir diezgan nekaartiigs un aizraada,ka tas nav vietaa un tas nav taa un tas nav taa...Parasti tie nekaartiigie cilveeki pat neieveero taadas lietas,kad aizskars ne taa utt.
Es skaidri zinu,kas manam viiram nepatiik ,ko daru,piemeeram riikojoties virtuvee un esmu iemaniijusies vinu "nekaitinaat".Vins zin ,kas mani kaitina vina "gaajienos"-mees censamies mazliet pielaagoties viens otram.Man biezi liekas,ka sie cilveeki,kuri otru loti dresee ,vienmeer atradiis iemeslu ,kur piekasiities.Esmu daudz domaajusi par to ,un secinaaju,ka jaalaiz mazliet gar ausi-nekaada gadijumaa nedriikst reageet ar dusmaam,jo liekas,tas cilveeks "paeed no taa",ka tu reagee.
29.11.2013 17:30 |
 
Reitings 1143
Reģ: 06.07.2013
Emmanuelle, varbūt tiešām neapzināti tas ir viņa ēdiens. Savādāk viņš nemāk, jo nav redzējis ģimenē.
Es vienmēr sūdzos, ka mēs ar tēti abi esam saticīgi un mīlīgi un, ka abi esam tikuši pie zāģiem :)
29.11.2013 17:33 |
 
Reitings 1143
Reģ: 06.07.2013
Viņš ir nevis nekārtīgs, bet slinks.
Viņš var atstāt bardaku, bet nekad mūžā neļaus un pats nebojās savas mantas. Mantu nebojāšanas ziņā vai pareiza ēdiena pagatvošanā viņš ir pedants.
29.11.2013 17:34 |
 
10 gadi
Reitings 13809
Reģ: 29.01.2009
Viņš vismaz pats to ēdienu gatavo vai tikai Tevi kritizē?
29.11.2013 17:37 |
 
Reitings 1143
Reģ: 06.07.2013
Viņš ēdienu gatavo bieži un diezgan labi, ļoooti rūpīgi.
29.11.2013 17:38 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Man liekas,ka mana mamma ir uz to sniti.Loti gruuti dziivot kopaa,jo vienmeer buus kaut kas,kur piesieties.Siem cilveekiem gandriiz nav iespeejams izdabaat,jo vini veelas to draamu...Es siis lauliibas saakumaa laikam biju liidziiga,man gribeejaas pastriideeties,jo laikam dziive likaas garlaiciiga -paaraak vienkaasa.Par daudz labaa,kaa smeejaas mans viirs.:D
Tagad domaaju,kaa es vareeju buut taada?Man laikam tiesi tas patiik tagad visvairaak-taads miers maajaas.Taada harmonija...!
Es meeginaatu mazliet tomeer "daleeji izdabaat" , un tad pasakatiitos,kas notiek taalaak...ja rodas jauni -tas nav taa, un tas nav taa,tad ir pilniigi skaidrs,ka vienmeer buus kaut kas,kur piesieties!Taa man buutu liela probleema attieciibaas.Muusu attieciibaas mees zinam loti labi,kas kuram nepatiik -nekas jauns nenaak klaat:D
29.11.2013 17:45 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Mans vīrs arī ļoti ātri aizsvilstas. Viņam tas var notikt acumirklī, bet pāriet ļoti pakāpeniski. Viņš gan nestrostē mani par to, ko es daru vai nedaru pa mājām, taču bieži vien spēj sadusmoties par totalākiem sīkumiem.
Ja vien man ir stabils garastāvoklis (nav PMS vai kaut kas tamlīdzīgs), es viņu vienkārši ignorēju. Vispār izliekos itkā viņa mājās nav - nerunāju, aizeju uz citu istabu, vai mierīgi turpinu darīt to, ko darīju, bet neskatos viņam virsū. Pie tam - es neesmu apvainojusies, jo, ja viņš man kaut ko pajautā - mierīgi atbildu. Bet uz viņa agresiju "uzlieku mīksto"... Šitā viņš kaut ko papukst vēl kādu laiku, tad pats nolien kādā stūrī un, kad nomierinās, tad nāk parunāties un atvainoties. Man pat īsti nav nepieciešama tā atvainošanās, galvenais, lai atkal kļūst adekvāts. Tā nu dzīvojam...

Tavā gadījumā, iespējams viņš savas negācijas karjerā izgāž mājās. Lai nu kā, ieteiktu nepadoties viņa provokācijām, darīt visu pa savam un ļaut viņam izpsihoties pēc sirds patikas, bet pašai ieturēt distanci un tajā visā neiesaistīties.
29.11.2013 17:53 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Un vēl... ja viņš sāk kritizēt to, ko dari, tad pasaki, lai pats izdara kā viņam šķiet pareizi. Nākošreiz atkārto to atkal. Nu šeit gan jājūt tā robeža, kad labāk izdarīt vīrietim pa prātam, bet kad labāk parādīt, ka tevi nevar iebiedēt un "neiesi dancot pēc viņa stabules".
29.11.2013 18:03 |
 
Reitings 5516
Reģ: 03.08.2013
Joprojām neesmu atradusi pareizo recepti pret to.
29.11.2013 18:11 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Neons-tu loti labi pateici-noklausiities,bet neiesaistiities striidaa!Tiesi to laikam mans viirs darija ar mani :D,un man laikam apnika ...:DInteresanti,ka tagad tik loti labi atceros to muusu saakumu.Pateicoties viiram ,esmu cits cilveeks...tiesaam taa sanaak,jo vins pilniigi ignoreeja taas manas komandas...iipasi virtuvee.Es zinu loti labi ,kas vinam nepatiik un godiigi runaajot-nekaitinu!Nekad nedaru preteejo-lai sariebtu,kaitinaatu utt.
Es vienmeer saku-aiziet ir viegli,satureet attieciibas ir darbs.Ja tas ir to veerts,noteikti vajag straadaat ar attieciibu satureesanu.
29.11.2013 18:17 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Emmanuelle, mēs taču katrs esam ar saviem "tarakāniem". Vispār esmu pārsteigta, ka tu biji tā riebīgā! :D

Nu ir jāatrod kaut kāds paņēmiens kā nevis izmainīt cilvēku, bet pieņemt ar mīlestību un pacietību. Ļaut viņam pašam nonākt līdz nepieciešamībai kaut ko sevī mainīt.
29.11.2013 18:23 |
 
Reitings 391
Reģ: 29.01.2009
Es esmu būtībā ļoti harmonisks cilvēks un strīdos nu tiešām ļoti reti, esmu iemācījusies neuztraukties par visādiem sadzīviskiem sīkumiem, piemēram, ne līdz galam aizvērtām skapīša durvīm. Bet mans puisis bija tāds pats kritizētājs kā Tu apraksti. No sākuma es griezu kartupeļus nepareiza izmēra gabaliņos, tad vienreiz sīpolu ne tā sagriezu, zeķes kopā liku no nepareizā gala utt. Kaut ko es izmainīju savā uzvedībā, lai viņu iepriecinātu (piemēram, veidu, kā uzglabāt tīrās zeķes :D ), bet ne jau visu es gribēju mainīt. Tad nu es pajautāju, kas viņam ir svarīgāks - mistiska īstā izmēra kartupeļu kubiciņi vai arī mana labsajūta. Tagad, ja nu arī pa kādai reizei man kaut ko pārmet par sadzīviskām lietām, tad tūlīt pēc tam arī atvainojas, bet nu tas gadās tiešām reti.
29.11.2013 18:29 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Neons-es briinos,ka mans viirs mani iztureeja saakumaa...:DEs pati nesaprotu,kaa vareeju tik loti mainiities uz labo sajaa lauliibaa.Vins mani laikam izmainiija!:)
29.11.2013 18:37 |
 
Reitings 7079
Reģ: 11.10.2013
Cilvēks pret sevi saņem tādu attieksmi, kādu ļauj saņemt.
29.11.2013 18:57 |
 
Reitings 1143
Reģ: 06.07.2013
Lūgums nepiegružot manis izveidotu diskusiju ar "Cilvēks pret sevi saņem tādu attieksmi, kādu ļauj saņemt." - ja esat tik gudras lai ko tādu komentētu, tad varbūt varat komentēt kā to risināt??

Emmanuelle, bet varbūt tikai tu domā, ka biji briesmone laulību sākumā. Varbūt tagad esi palikusi saticīgāka, bet arī sākumā nebija tik traki. Nejau cilvēks tik krasi mainās... :)
Jeb man tiešām būtu jānoskaidro tava vīra "recepte" :D
29.11.2013 19:10 |
 
10 gadi
Reitings 1002
Reģ: 24.09.2010
Super, meitēn, ka Tu saproti-tās ir viņa problēmas.Tas ir ļoti svarīgi!
29.11.2013 19:14 |
 
Reitings 1143
Reģ: 06.07.2013
To es saprotu, bet man skumji domāt, ka viņš ir tāds ''problemātisks'' :(
Es agrāk sevi mierināju ar domu, ka varbūt viņš ir kādreiz bijis nabadzīgs, ja tik traki satraucās par mantu kopšanu, piemēram. Bet tagad arī tāda ideja man nešķiet iežēlinoša. Manā ģimenē man mācīja, ka neviena materiāla vērtība nav tik svarīga kā mīlošas attiecības. Līdz ar to es netrakotu ja viņš saplēstu manu krūzi, piemēram. Es vienkārši nesaprotu kā var piešķirt nozīmi sīkumiem un ļaut tam bojāt kaut ko tiešām vērtīgu. Zinu, ka esmu viņam tuvākais cilvēks pēc mammas kāds jebkad ir bijis. Viņš gan tā vairs nesaka, bet agrāk teica, ka 2 gadi ar mani ir laimīgākais periods viņa dzīvē. Diemžēl, galvu reibinošas labās pārmaiņas darbā šķiet viņam likušas piemirst par citām vērtībām. Tad jau redzēs kur tas aizvedīs.
29.11.2013 19:21 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits