29.11.2013 Beztēma

Made, gan jau pa ceļam pie manis paspēs izžūt :D

Es te tikai pateikšu, ka man riebjas viss, kas saistīts ar attiecību veidošanu ar pretējo dzimumu.
Nekad vairs necentīšos kaut ko veidot. Nekad vairs necerēšu. Nekad neuzticēšos. Nekad vairs neiemīlēšos. Nekad vairs nepieķeršos. Nekad nemīlēšu (tieši kādu vīrieti). Nekad vairs nevienu nelaidīšu sirdī un dvēselē. Nekad! Nekad! Nekad! Pārāk daudz vilšanos, asaru, sāpju, zaudētu draugu un pārāk daudz zaudētu cerību. Vairs nespēju izturēt... Sāpīgi, pat ļoti.

Tuvākajā laikā ceru avansā sagaidīt Ziemassvētku brīnumu un kļūt vienaldzīga, vēsa pret visiem(vīriešiem).

Palika vieglāk. Paldies. Punkts.

CrazyMonday, ticu, ka sāp, bet ar laiku tas pāries.
Un kādu dienu Tu šo ierakstu laimīgās attiecībās atcerēsies un vienkārši pasmiesies ;)

CrazyMonday, lai nu ko, bet nevēlies būt bezjūtīga un vienaldzīga pret visu. Vēlāk to nožēlosi.

Un kādu dienu Tu šo ierakstu laimīgās attiecībās atcerēsies un vienkārši pasmiesies

Šobrīd ir ļoti grūti ticēt, ka man tādas vispār būs. Drīzāk pat neiespējami ticēt...

bet ar laiku tas pāries

Ceru, ka tā pāriešana izpaudīsies kā vienaldzība.

bet nevēlies būt bezjūtīga un vienaldzīga pret visu

No, no, no. Ne pret visu. Tikai pret visu to, kas saistīts ar vīriešiem.

CrazyMonday, nevajag sevī turēt dusmas un naidu pret visiem vīriešiem. Tas Tev tikai pašai kādu dienu nāks par sliktu.
Ticu tam, ka laiks palīdzēs tikt pāri visam. :)

Tikai pret visu to, kas saistīts ar vīriešiem.

Arī nevajag!

CrazyMonday, kad es šādi nolēmu un ļoti stingri pie tā turējos ~ gadu , iepazinos ar tagadējo vīru , viņam bija ļoti jānopūlas , lai izpelnītos kaut kripatiņu manas cieņas un mazu stūrīti manā sirdī .... :)
Tā kā, ja kādam patiešām būsi vajadzīga , nekur neliksies :)

Šōrīt ejot uz darbu paglābu vienu suņuku no mašīnu riteņiem, iegāju pie vetiem tie pateica kur dzīvo aizvedu līdz sētai viņš iegāja pats sētā. Nākot no darba mazis suņa sēdēja piesiets pagalmā viens pats. Uzzināju ka'viņš regulāri viens skriada riņķi.
Mazais suņa ir labrodors uz kādiem 6 mēnešūs vecs varētu būt, žēl ka man bija jaskrien uz darbu, gribēju padauzīties ar viņu tāds liels lempītis viņš bija. Un sapratu ja redzēšu vēl reizi viņu uz ielu saukšū sev līdz lai saimnieks aizdomājas ko nodara sunim.

Nē, nē, naidu uz visiem vīriešiem es neturu, dusmas arī nē. Dusmojos es tikai pati uz sevi, jo pati vien vainīga. Vienkārši ļoti sāp tas, ka jau n-tās reizes esmu mēģinājusi kaut ko veidot, kaut draudzīgas attiecības, bet nekas, pilnīgi nekas galu galā nav sanācis. Kā jau teicu, rezultātā ir ļooti daudz asaru, vilšanos, sāpju, lauztu cerību. Atdodos ar visu sirdi un dvēseli, bet rezultāts - ciešanas vien. Vairs neredzu jēgu tam. Bezcerīgi. Sāpīgi un bezcerīgi.

Tik ļoti bieži esmu dzirdējusi, ka esmu ļoti mīļa, ka var redzēt, ka manī ir ļoti daudz mīļuma, tad tas cilvēks novēl man atrast kādu citu kam to sniegt un pazūd no manas dzīves. Nāk cits puisis, bet rezultāts tas pats. Tad kāda jēga no mana milzīgā mīļuma, ja pēc tam jācieš? Nekāda!

Atkal sāku dzīt sevi kompleksos. Laikam esmu pārāk tizla un neglīta, lai kāds gribētu ar mani veidot attiecības. T.i. kāds kurš patīk man un kurā pamazām sāku iemīlēties...

Visam savs laiks, CrazyMonday :)

Tā kā, ja kādam patiešām būsi vajadzīga , nekur neliksies

Skeptiskā es bļauj - kā tad. Mīļā es klusi nočukst - es ceru un piebilst, ka cerams, ka tas būs kāds, kuru arī es gribu redzēt sev blakus, nevis tikai viņš.

CrazyMonday, es domāju, ka tieši tur arī ir tā problēma, ka Tu pārāk ļoti ņemies ar to visu. Atdod sevi visu, atdod visu savu mīļumu, esi pārāk ļoti tajā visā iekšā.
Vienkārši centies to visu ņemt vieglāk un nedod sevi visu uzreiz. Audzini savu raksturu un esi pacietīga :)

Arī es īstenībā esmu ļoti mīļa un aizraujos pārāk daudz. Agrāk tā arī bija mana problēma. Tagad man ir blakus cilvēks, kas manu mīļumu un rūpes novērtē un sniedz tās pretī. :)

Audzini savu raksturu un esi pacietīga

Šī ir tā grūtākā daļa.

CrazyMonday, silts samīļojiens Tev! :) Viegli pateikt, bet neieciklējies uz to. Līdzīgi kā weee teiktajā, arī manā dzīvē vīrietis parādījās tad, kad sirdssāpēs sev nosolījos, ka vispār vairs pat nepaskatīšos uz kādu, kuram krāniņš. :D Pavisam neilgu laiku pēc tam lielā mīla notrieca no kātiem. Bet tas jau bija skoļko zim, skoļko ļet atpakaļ, šīs attiecības vairs jau nav aktuālas.

Degunu augšā! Viss labākais vēl tikai būs! :)

Audzini savu raksturu un esi pacietīga


Šī ir tā grūtākā daļa.

Zinu, es pati ar to jau cīnos vairākus gadus. Viegli nav, bet nekas nav neiespējams. Vajag tikai gribēt ;)

Paldies mīļās meitenes, vismz bija kam izkartīt sirdi. Palika mazliet vieglāk.
Sūtu jums visvisvismīļāko apskāvienu CrazyMonday milzīgā mīļuma stilā. :*
Jauku vakaru jums. Šodienai atā. :)

arī manā dzīvē vīrietis parādījās tad, kad sirdssāpēs sev nosolījos, ka vispār vairs pat nepaskatīšos uz kādu, kuram krāniņš. Pavisam neilgu laiku pēc tam lielā mīla notrieca no kātiem.

Man arī! Man pagāja tikai pusotrs mēnesis,kuru pavadiju 4 sienās nopuņķojusies, raudot līdz bezsamaņai, nesaprotot kāpēc tieši man ir tik nelaimīga mīlestība bijusi, ka neviens mani nemīl, nevienam mani nevajag, es visu sirdi viņam atdevu, visu viņa dēļ dariju, mainiju dzīvi utt utt.
Izrādijās,ka mans īstais cilvēks bija tur pat tuvumā, tikai gaidija ,kad atbrīvošos no tās savas nelaimīgās mīlas.

Mari, sanāk, ka Tavs vīrs jau bija sen Tevī iemīlējies un pacietīgi gaidīja, kad atbildēsi viņam ar to pašu? :)