Joks vai tomēr..?

Labi, es par to aitu pārspīlēju. Bet doma tāda, kad ir sajūta, ka visas attiecības koriģē viņš... kad tiksimies vai netiksimies. Un es esmu tā, kurai vienmēr jābūt pieejamai. Protams, protams, jūs teiksiet, ka es arī varu atcelt kaut ko un likt savu dzīvi par prioritāti. Bet ja arī es darīšu tāpat kā viņš, tad mēs vispār netiksimies vai arī veeeel retāk

Nē, attiecības koriģē tieši tu. Tu esi tā, kas grib noteikt ritmu. Draugam parādās kkādas draīšanas, un tu sāc ārdīties.

Vispār - es laikam esmu greiza, šķība, nepareiza, bet es laikam šīs brīvdienas pavadītu kaut kur bez viņa. Okej, viņš gribēja brīvdienas bez tevīm, tad nu lai iet...es visu nedēļas nogali vnk atrastu izklaides tikai sev, tiešām atpūstos un viss..
bet nu es esmu es...man nekad nav bijis pieņemams tāds- šodien netiksimies, jo es negribu, bet rīt gan tiksimies, jo es tā gribu.

Nika, nav tā, ka Tu pati saceries, pati izdomā scenārijus, pati izplāno, kā būs, ko darīsiet, kā Tev patiktu un tad gruzies, kad nenotiek Tev pa prātam? Jums attiecības tikko kā iesākušās, nevajag visu tik ļoti dramatizēt un ņemt pie sirds. Katrs no Jums to uztver savādākām. Puišiem vsp vajag kādu laiku, lai sagremotu visu, lai saprastu, ko meitene nozīmē un tā... Ja agrāk katru nedēļas nogali pavadījāt kopā, tad ļauj šoreiz, lai viss iet pašplūsmā, lai tas puisis saprot, kā ir bez Tevis, vai pietrūksti viņam. Nevajag uzreiz apvainoties un sarunāt kko, ko pati pēc tam nožēlosi. Ja gribi, lai attiecības normāli turpinās, dod viņam brīvību! Es Tev ieteiktu tagad neko vairs viņam neteikt, ja rakstīs/zvanīs atbildēt, bet mierīgi un bez dusmām, stulbiem, bērnišķīgiem izgājieniem. Saplāno nedēļas nogali, izdari kko, ko sen neesi darījusi vai kko, kas Tev jāizdara, esi pieejama komunikācijai, bet neskrien pakaļ pēc pirmā aicinājuma. Izdari to, ko ieplānosi un parādi, ka arī vari būt aizņemta.

Izgāju ārā izvēdināt galvu, centos visu izelpot, atslābināties un palaist vaļā vējā... Bišku tas akmens no sirds novēlās. Nedarīšu neko, plūdīšu pa straumei... vismaz šodien

Redz problēma ir tajā, ka Tev gribas būt visu laiku kopā, bet viņam nē. Un tas nenozīmē, ka Tu viņam nepatiktu. Mēdz jau būt arī otrādi, ka puisis grib būt kā pielipis, bet meitene ne. Ideālajā variantā abi ir ar vienādiem uzskatiem, diemžēl šoreiz jūsu starpā tā nav.

Ko Tev darīt? Ja tiešām tas puisis patīk, tad nesāc lekties un sprēgāt. Pieņem, ka viņš tāds ir un sāc pierast, ka Tu viņam neesi visa pasaule. Izbaudi mirkļus kopā ;)

Nevari to paciest? Diemžēl tad nav pa ceļam.

Esmu nobriedusi šovakar strādāt, jāsadara iekavētie darbi, ko randiņojot esmu ielaidusi.
Un rītvakaram sarunāju vaksāciju, lai būtu iemesls neskriet pa galvu pa kaklu pie viņa, ja pasauks

Kad ar savu vīru vēl tikai staigājām uz randiņiem, arī es biju nostādīta fakta priekšā - viņam tur treniņi, kursi, studijas, tikšanās ar draugiem... Es biju itkā pēdējā vietā. Vienmēr, kad viņš sauca, es varēju atskriet, bet viņš - tikai, kad pats gribēja. Kādā brīdī atlāti viņam pateicu, ka mani tas neapmierina, ka tas nav normāli, ka ir jābūt savādāk. Nu tad mēs kaut kā šo jautājumus arī noregulējām - es pārstāju uz pirmo saucienu skriet, bet viņš pacentās savu reizi arī atcelt savus "mega svarīgos" plānus. Soli pa solim es ieņēmu pirmo vietu! :D

Te var saprast iisi un skaidri-vinam uz doto momentu ir par daudz visa,kas saistaas ar tevi.Varbuut vins tiesaam pieder pie tiem cilveekiem,kurs negrib lai "iet paari malaam" tas iemiileesanaas laiks.Varbuut vinam patiik taada kaa noilgosanaas peec taas savas meitenes.Ja vins ir taada tipa cilveeks,tad tu vari siis attieciibas "nogalinaat" ar savu preteejo attieksmi-tikties peec iespeejas vairaak.

Es domāju, ka te pie vainas 1) tas, ka viņš nav tā mani ieķēries kā es viņā, 2) darbs viņam šobrīd ir dzīves prioritāte nr1, ne sieviete