Atvērt durvis, pacelt telefonu..

Durvis vaļā vienmēr neveru.

Telefonu vienmēr ceļu un atzvanu, jo bieži zvana no darba, kāds klients, no noliktavas u.c.

Mari - tev visu ir slinkums darīt. :D

Es pie durvīm vienmēŗ pajautāju, kas tur ir - ja neviens draudīgs - atveru un pieklājīgi atsakos no reklāmam un citām lietām. Telefonu ceļu vienmēr, atskaitot piektdienas vakaros, ja redzu, ka zvanītājs varētu būt potenciālais iereibušais (atsevišķa paziņu grupa, īsumā).
Nepazīstamiem numuriem ceļu vienmēr.
Pieklājība vairo pieklājību - īpaši man žēl tos visus kabeļu cilvēkus, kuri pelna maizi no procentiem. Neuzskatu, ka mājās sēžot tā viena minūtē - atvērt durvis un pieklājīgi atteikt kaut ko baigi mainīs. Varbū būtu citādi ja viņi nāktu divas reizes stundā, bet šādas prakses protams dzīvē nav.

par Womankind zobaarstnieciibu :D :D
Es ga celju visus, durvis atveru arii visiem. Telefona zvani 90% gadiijumu tieshaam ir kkas pa temu, parejie 10%, pat ne tik joti reklaamas, viasati, cik sajauktie nr - biezi no manis prasa - Volodju, Zenu, Tanju utt :D
Un durvis veru, jo rajons drošs, mājai no visām pusēm kodi, vārti. Vienreiz gan pārbijāmies, nakts vidū izmisīgi kāds zvana pie durvīm, kadu laiku neveru, tad sanjemos un atveru - a tur mans kaimins, firstaa dabūjis pa seju, piedzeeries, pazaudeejis atsleegas, nabags gulj uz paklaajinja :D

Ja es nedzirdu zvanu- es neatzvanu. Man kaut kā liekas,ka- ja baigi vajadzēs, piezvanīs vēlreiz. vai sms uzrakstīs. Vai sameklš mani rokā zvanot mana draugam.
Bet ja nu ir 5 neatbildēti, tad gan atzavnu.

Bet tā es vienmēr paceļu klausuli un durvis arī veru, jo ļoti bieži tiek piegādāti sūtījumi, bet to jau redzu caur actiņu,kas nāk.

Vai jūs vienmēr atverat durvis, ja kāds tur klauvē/zvana?
Un tas pats ar telefonu, vai vienmēr paceļat,kad kāds zvana?

Man ir reizes,kad es negribu atvērt durvis. Ja nevienu negaidu un nevienam netraucēju ar to,ka esmu mājās, tad man negribās vērt vaļā durvis. Parasti kādi reklāmisti nāk, kaut ko piedāvā, mēģina pierunāt uz kaut ko, man ir slinkums tērēt savu laiku,lai ietu un atkautos no viņiem.

Tāpat ar telefonu,ja zvana kāds,ar ko tajā brīdī negribās runāt, vai svešs numurs - vienkārši neceļu klausuli.

Mēģināji kādreiz padzīvot skapī?

Durvju zvans manī rada nepamatotu stresa sajūtu, tāpēc jau vairākus gadus zvanam neesmu nomainījusi reiz piebeigušās baterijas :D Ja klauvē - reizēm pieeju (ja skaidri saprotu,ka var dzirdēt,ka dzīvoklī kāds ir, piemēram, skan mūzika vai tv) vai ignorēju (ja esmu klusumā un varu izlikties tur neesam). Jo ja kāds nāks pie manis-noteikti piezvanīs.
Par telefonu - daba specifika ir, ka ikdienā 90% zvanu ir no svešiem numuriem, tāpēc tas jau vairs nekādu pārsteigumu sagādāt nespēj :D

Neceļu telefonu nezināmies, bet ja atkārtoti zvana tad uzrakstu "kas zvana?"

OMG.

Par zvaniem runaajot-mums ir loti labi ,jo ir atbildeetaajs-mees dzirdam visus ,kas zvana-ja ko reklamee,vai nopietns zvans.Durvis mums ir stikla-mees vienmeer redzam ,kas ir pienaacis pie durviim...

stellaglmr, es esmu diez gan slinka šobrīd,jā :D man dzīvē tāds posms.. slinks.. :D

Ja rīta pusē mēdz piezvanīt pie durvīm, tad vienmēr ielaižu, jo zinu, ka tas būs pastnieks (lai gan tas notiek ļoti, ļoti reti). Bet pārsvarā nevienu nelaižu, ja zinu, ka neviens nav pieteicies nākt ciemos. Reizēm gan mans brālis izdomā atnākt paciemoties, bet viņa zvanu pie durvīm nevar sajaukt ne ar vienu citu- zvanu poga tiek turēt nonstopā kamēr neattaisu durvis. Parasti neviens tik nepieklājīgi nezvana man pie durvīm un šādās reizēs tad skaidri zinu, ka brālis ir klāt :D
Par telefona celšanu- paceļu visus numurus parasti, ja vien nav galīgi švaks garastāvoklis un negribas pļāpāt ne ar vienu. :)

Vienmēr zinu kad kāds taisās nākt (piezvana pirms tam), tā ka neveru,ja negaidīti kāds zvana pie durvīm - ja zvanītu kāds pazīstamais, tad viņš noteikti zvanītu uz mobilo, ja nevērtu durvis.
Mobilo vienmēr paceļu, arī nepazīstamiem nr. Ja nedzirdu zvanu, tad atzvanu arī ja tikai vienreiz zvanījis nepazīstams nr un parasti sāku sarunu ar tekstu - Labdien, jūs man pirms brīža zvanījāt :D
Parasto telefonu nekad neceļu,jo tur vienmēr zvana tikai lai kko pārdotu vai nepareizs nr.

Telefonu, ja zvana nepazīstams numurs, ceļu vienmēr. To kaut kā esmu iemācījusies. Agrāk gan necēlu, bet tagad ir visādas darīšanas, ārsti, b/d, darbs, kas var zvanīt.
Ar durvīm gan ir kā ir. Visbiežāk tikai palūru pa actiņu, lai pārliecinātos, vai nav kāds pazīstamais.

Rīgā dzīvoklī ne vienmēr veru durvis. Bet mājās laukos - vienmēr!
Arī nupat pirms brīža zvanīja pie durvīm. Biju mājas kleitā, domāju - vērt/nevērt, beigās atvēru - Lattelecom pārstāvis :)
Ja pie durvīm zvana pēc 9iem vakarā un esmu mājās viena pati - neveru vaļā!

Ja kāds klauvēta pie nama durvīm, man laikam iestātos panika, jo, lai tiktu līdz mājas durvīm vajadzētu tikt cauri vārtiņiem, kuri parasti ir aizslēgti un vēl garām 2 palieliem suņiem.
Šodien neatbildēju uz māsas zvanu, man ļoti nāca miegs. Pēc 2h atzvanīju. :p

Veru vaļā durvis tikai tad, ja ir runāts, ka kāds nāks ciemos vai arī ja aiz tām ir kāds pazīstamais(man ir durvīs actiņa). Kaimiņu idiņiem un citiem, kas man nav pazīstami, durvis vaļā neveru.
Telefonu ceļu, ja pazīstams nr. Man ir sarakstīti telefonā arī kolēģu nr., tā kā maza iespējamība, ka svešais nr.varēu būt kolēģis.
Svešiem dažas reizes esmu pacēlusi un tad škrobējusies, jo izrādās, ka Bites reklamētāji vai kkas tamlīdzīgs, no kā nevar atšūties.

Vai jūs vienmēr atverat durvis, ja kāds tur klauvē/zvana? nē, vienreiz neatvēru, kaimiņš nāca sūdzēties :D turpmāk vairs nevēršu.
Un tas pats ar telefonu, vai vienmēr paceļat,kad kāds zvana? ne vienmēr.

Parasto telefonu nekad neceļu,jo tur vienmēr zvana tikai lai kko pārdotu vai nepareizs nr.

tad priekš kam stacionārais vispār vajadzīgs? :D
man tāds bija, jo omēm nebija mobilie, viņas zvanīja, bet tā kā bieži arī reklamētāji, apnika mums un nopirkām omēm mobilos :D lētāk arī sanāk..
pati vienmēr ceļu mobilo un atzvanu. Nezinu, man nav bail runāt pa telefonu, jo vienmēr varu nomest. Durvis vērt vaļā gan baidos. Ja esmu mājās viena, neveru, ja kādu negaidu. Pat, ja gaidu, paskatos caur actiņu. Ja draugs mājās, tad viņš parasti iet pie durvīm..

svešus nelaižu mājās, bet viņi arī īsti nenāk, jo suns savā bargajā balsī dod vaļā, par zvanīšanu- pazvana, ja dzirdu zvanu paceļu, klausuli jau vienmēr var nolikt

Durvis gandrīz nekad nevienam neveru, ja nevienu negaidu. Uz zvaniem arī mēdzu neatbildēt, ja negribu runāt, it īpaši nepazīstamiem nr. Uzskatu, ka, ja būs kaut kas svarīgs, tad zvanīs, kamēr atbildēšu vai arī var taču sms uzrakstīt, tā kā nejūtos vainīga, ja nepaceļu.

bon_bon, to es esmu savai mātei bieži jautājusi, viņa saka ka vajag :D jā, agrāk ar omi sazvanījās, bet omei jau kādu laiku ir mobilais.