Brāli es esmu redzējusi raudam vienreiz - kad vedam kaķīti iemidzināt. (bērnibas asaras neskaitās :D )
Tēti neesmu redzējusi raudam, bet esmu redzējusi tuvu asarām, kad ar mammu bija pašķīrušies.
Vīru raudam neesmu redzejusi, bet ar asarām acīs- kazu dienā, kad ieraudzīja mani baznīcā.
Bet ir bijusi saskare ar vienu puisi, kurš raudāja par katru attiecību sīkumu ..vaaa, tik kaitinoši + viņš vēl bija salkanās ronamtikas piekritējs, vienreiz uzdāvinaja man mūsu bildi,satvēra manas rokas, kko stāstīja un raudāja.. jak, nepatīk man tādi vīrieši :D