Sveikas!
Es nevaru sadzīvot ar savu svārstīgo dabu.
Es zinu, ka galvenais dzīvē ir būt patiesi laimīgam, bet lieta tāda, ka īsti nesaprotu, kas mani tādu darītu.
Tikko izšķīros no ilggadējām attiecībām tāpēc vien, ka sagribējās pabūt vienai. Kaut gan viss pa lielam bija labi un to cilvēku es ļoti mīlu. (jā zinu, esmu stulba)
Pa šo mēnesi, ko esmu pavadījusi viena, mākties virsū sāk arī domas par nepareiza darba/profesijas izvēli (nav pirmā reize). Man patīk mans darbs, bet zinu, ka visu mūžu negribētu ar to nodarboties. Es vairāk esmu cilvēks, kas uzskata, ka dzīvē nav jāpiepilda tikai viens mērķis un jāmācās/jāstrādā tikai vienā nozarē.
Pašlaik, pēc trīs gadu pauzes, gribu atsākt studēt..aptuveni nojaušu ko, bet neesmu 100% pārliecināta...
Tas sarežģī dzīvošanu, jo ar darbu studijas nesavienošu, bet bez darba, nebūs nauda par ko dzīvot.
Bet es gribu riskēt...............laikam..
Pašlaik man ir 22 un nevaru saprast..tas ir laiks, kad jau 100% ir jāzin, ko dzīvē darīsi, vai tieši tagad sāk parādīties aptuvena nojausma par to, ko vēlos..?
Lielākā daļa draugu tomēr zin, ko vēlas. Vai tiešām es tāda vienīgā?!
Kā ir ar jums? Esat pārliecinātas par savām studijām, profesijas izvēli un nodarbošanos?
Kā lai zin, ko Tu patiešām vēlies?