Kas ir jūtas?

Jā, es arī bieži par to domāju. Vai jūtām vienmēr ir jāizpaužas kā taureņiem vēdērā, sirds strauju pukstēšanu utt...

Tu jau pati atbildēji uz savu jautājumu.

Sergey, es tā aizdomājos, jā, bet varbūt man viņš tikai patīk, tā viegli un nepiespiesti? Bet vai tās ir arī tās jūtas?

Nu jā.. tās arī ir jūtas. Kas tad cits? :D

mana jūtu definīcija - viss kas notiek ap sirds rajonu. tāda enerģijas vertikāle.
bet psihologiem ir normāla definīcija. :D

jā nu jūtas izplatās pa visu ķermeni. bet tauriņi ir tas nervu kamols manuprāt :D

Un ja nav tie tauriņi vēderā?

Nu tad nav tauriņu vēderā :D
Jūtas nav tikai fizioloģiskas

Es tā nevarētu, ja nav tauriņi vēderā,kaisle un ilgošanās vienam pēc otra.
Tad jau tur nav nekāda patikšana.

Uzskatu, ka man ir jutas pret konkretu cilveku, ja ilgojos pec vina, domaju par vinu, interesejos par si cilveka dzivi, interesem, pienemu ne tikai vina prieksrocibas, bet ari savus minusus, respektivi, pienemu cilveku tadu, kads vins ir. Ja man ir jutas pret kadu cilveku, tad neieveroju tik siki visus defektus, piedodu nelielus grecinus. :D Varbut sis virietis nebut nav perfekts vai katras pasaules sievietes sapnu princis, tacu man ta ir bauda, atrasties vina kompanija-tas ka vins runa, gerbjas, kustas, smarzo, mimika, acu skatiens...patiesiba pat visdivainakie sikumi manas acis var likties skaisti un iekarot manu sirdi.:D Ta laikam ir kimija. Man noteikti ir jutas pret virieti, ja ik reizi pirms tiksanas jutos pacilata, starojosa, un satiekot vinu, ir patikamas tirpinas kermeni. Istas jutas noteikti ir tad, kad mana dzive ir iestajusies rutina, ir dazadi ikdienas stridini, sadzives problemas, bet neskatoties uz to, mes viens bez otra nevaram, katru dienu samilojam viens otru, mums ir saskaniga humora izjuta, un man sagada prieku iepriecinat savu partneri bez nosacijuma vai aprekina. Man ir jutas pret cilveku, ja es izjutu gadibu pret otru-man gribas parupeties par so cilveku, sagadat parsteigumus, iepriecinat, reizem aizmirst par savu laiku, energiju, komfortu, lai izraditu savas rupes. Tas man sniedz gandarijumu, un es no ta drizak iegustu energiju, neka zaudeju to.

Taurinji veedaraa utt. nerodas uzreiz.

Tev ir jaaiemiil tas otrs cilveeks.. jaapiekjeraas, un tad tie agri vai veelu buus... protams, iespeejams, ja centies nodibinaat attieciibas ar cilveeku, kursh tev nepatiik/nav tavs tips, tad varbuut taadi nekad nebuus, bet nu tur jau pasham jaasaprot, ko tu gribi - true love, naudu vai vienkaarshi panjeemi pirmo, kursh gaaja garaam..........

Droshi vien taadaam emocijaam arii vajaag atbilstoshu gaisotni/noskanjojumu... ja buusi noguris darbos, stresosi, tad arii nekaa nebuus.

aa nu kaa paarbaudiit, vai ir juutas - nu izskhirties ir variants ....

Istas jutas noteikti ir tad, kad mana dzive ir iestajusies rutina, ir dazadi ikdienas stridini, sadzives problemas, bet neskatoties uz to, mes viens bez otra nevaram, katru dienu samilojam viens otru, mums ir saskaniga humora izjuta, un man sagada prieku iepriecinat savu partneri bez nosacijuma vai aprekina.

Tas vēl neraksturo īstas jūtas.

Tas vēl neraksturo īstas jūtas.

Katrs var raksturot savas jutas un milestibu "pa savam"...katram tas izpauzas savadak. Visi nav vienadi. Varbut es neprotu pietiekami skaisti izteikties, tacu tas ir tas, ka es varu aprakstit savu milestibu pret kadu cilveku. Varu pateikt par sevi, ka esmu visai liela egosite, un man kads ir patiesam jamil, lai izjustu rupes un gadibu pret to cilveku.

Tas ir tad kad nodzīvojot kopā 10 un vairāk gadus, vienmēr velk uz mājām kur gaida otrs cilvēks. Gribās visu brīvo laiku pavadīt kopā ar to. Pārējais - draugi, hobiji, paziņas, aizraušanās - atvirzās otrā plānā vai izzūd vispār.
Tas ir tā, ka ja otrs izdara lielu muļķību, nespēj dusmoties par to ( ja nu tikai īslaicīgi). Un esi gatavs mainīt savus ieradumus un kārtību lai otram būtu labāk.

Manuprat, tas tiesam ir specigas jutas, kad tev sis cilveks ir loti ipass ari pec "roza brillu stadijas", kad tu esi pieslipejies sim cilvekam, pienemis cilveku tadu, kads vins ir, un ikdienas rutina, problemas nespej nokaut so milestibu. Un ta nav tikai islaiciga kaisliba, kuras pamata ir tikai fiziska iekare, aizrausanas, kura noplok pie pirmajam grutibam, bet tu juti kautko daudz specigaku. Zinu, ka varbut nemaku pietiekami jauki izteikties.:D Tas ir tas, ko es gribeju izteikt ar ieprieksejo komentaru.

Visi nav vienadi. Varbut es neprotu pietiekami skaisti izteikties, tacu tas ir tas, ka es varu aprakstit savu milestibu pret kadu cilveku.

Tas nav par skaistu izteikšanos.

Manuprāt, jūtas ir tad, kad ''dzīvo līdzi'' otram cilvēkam. Kad viņam ir grūti, arī Tev sirsniņa sāp.. viņa prieks ir bezmaz divreiz lielāki Tavi prieki :) Katrā ziņā absolūti pretējs vienaldzībai :)

Man ar tagadējo puisi nav nekad pa īstam bijuši tauriņi vēderā, nebija arī rozā briļļu periods, mēs vienkārši no paša sākuma ļoti labi sapratāmies. Vienādi uzskati, attieksme, viens otru spējām saprast pusvārdā un tik ar skatienu. Tīri iekšēji nejutu nekādu kaifu, bet psiholoģiski es nevienu labāku nevarētu vēlēties. Kā ar tas fakts, ka dēļ tā ka nav bijuši tie taureņi vēderā un brilles uz acīm, es jau no paša sākumu ar viņu jūtos tā, ka mums ir lemts būt kopā. Un tagad jau esam kopā pāri gadam , bet tik un tā ne kripatiņa no mūsu abu attieksmes nav mainījusies, mēs vel aizprojām viens otru piesaistam tā kā piesaistijām pirmajā randiņā. Laikam savā ziņā varētu teikt ka mēs esam garīgi vienoti, jo goda vārds mēs esam viens otra kopija tikai pretējos dzimumos. Lai nu kā, es viņu nepamestu pat ja ar kādu citu sajustu tos tauriņus vēderā.. Nejau tas vienmēr ir galvenais.

pa īstam to var saprast tikai tad, kad nu satraucošais aplidošanas periods ir beidzies un jācīnas kopā gan bēdās, gan priekos. un, ka pie tā otra cilvēka velk neatkarīgi no tā, ka darbā kāda augstākstāvoša persona ko netīkamu pateikusi vai vnk kas slikts noticis. tas, ka tu vienlaicīgi jūti, ka it kā ir tā ikdienas rutīna, bet tā ir neatņemama sastāvdaļa, bet tas nemaina jūsu jūtas.

par taureņiem es piekrītu, ka tie ir nepieciešami, bet katram tie taureņi vēderā var būt savādāki. viens no galvenajiem faktoriem, kā noteikt, vai pret cilvēku ir kādas jūtas, vai tu šo cilvēku vēlies sev blakus, kad viņa nav? otra lieta ir, vai tu spēj ar šo cilvēku iedomāties kopīgu nākotni, kāzas, bērnus? nav jau uzreiz par to visu baigi jāfantazē vai jāstāsta otram, bet vnk pie sevis jāpadomā, vai vsp to vēlētos. ja es to nevēlos, tad saprotu, ka šis cilvēks nav priekš manis.