Attiecības darbā...

nu nedomāju, ka tas būtu prāta darbs - priekšniekam jau izplātīt visai pasaulei 3 mēnešus esošo draudzību,kas varbūt vēl pēc mēneša izplēnēs gaisā. varbūt viņam ik pāris mēnešu ir šāda veida attiecības. domāju, ka tas grautu arī viņa tēlu citu acīs, ja par pāris mēnešu attiecībām ar padoto uzzinātu viss kolektīvs.

kā sakars šeit droši vien ir domāti tīri intīms sakaris vai vairāki bez dziļāku jūtu un emociju iesaistīšanas.
tās, ko mēdz dēvēt par pāra attiecībām, ir ne tikai pliks sekss vien. par to jau tā kā tev bija jāzina.

undersun, lūdzu, padalies ar pieredzi. Kā jūs to tklājāt? Un kāpēc? Vienkārši apnika slēpt, tas bija acīmredzmas vai kāds netīšām uzzināja? Un kā pēc tam mainījās savstarpējā atmosfēra kolektīvā?

es drīzāk gribētu tikt projām no tās darba vietas, lai nav šīs mulsinošās situācijas un vēlāk tenkošanas no darba kolēģu puses. droši vien, ka nespētu un negribētu izrādīt savas attiecības visam darba kolektīvam.
paldies, man jau tāds variants vienreiz gandrīz bija, bet situācija daudz dramatiskāka. tiesa gan, mūsu attiecības sākās, kad es jau kādu brīdi biju prom no tās darba vietas. arī tad bija jādzird daudz draņķību, lai gan mans esošais draugs tajā uzņēmumā pat nav priekšnieks, bet situācija bija ļoti kutelīga.

Sany, mums jau arī nav tikai pliks sekss. Mēs pavadām kopā nedēļas nogales, arī darbadienu vakaros viesojos pie viņa, turklāt ne vienmēr tas viss beidzas ar seksu. Kopā sportojam, ejam uz kino, restorāniem, teātri, tiekamies ar draugiem, braucam ekskursijās. Vai tas ir sakars vai velk uz attiecībām? Ja godīgi mēs neesam tā definējuši, kas tas ir

mertisa- ja cilvēki iet kkur ārpus mājas, apmeklē pasākumus, iet kopā iepirkties, tad viņus agri vai vēlu pamana. vai 'jūs satiekaties tikai gultā?

Ja es būtu kopā ar darba kolēģi.. un viņš to slēptu, sajustos kā mīļākā. :(
Tas jau nenozīmē, ka darba vietā vajag: meņģēties, sūtīt gaisa skūpstus ik minūti, garāmejot iekniebt dibenā..
Attiecības nav nekas amorāls, kas jāslēpj.

Viņš gan pats ir atklāti pateicis, ka šobrīd viņam dzīvē prioritāte ir darbs, nevis attiecības.

Manā ''pasaulītē'' darbs un attiecības ir kaut kas paralēls .. Ja jau būtu ''vai nu viens.. vai otrs'', tad visi pārīši būtu bezdarbnieki :D

Rodas sajūta, ka tā ir sava veida distancēšanās.. :)

Sany, jā ejam arī iepirkties, kopā taisām vakariņas un ko tik vēl ne :) Dīvaini, bet līdz šim ārpus darba neviens no kolēģiem mūs nav pieķēris, kaut gan apmeklējam arī publiskus pasākumus.

mertisa - jūs esat runājuši vispār par tālāko nākotni? ja nē, tad ieteiktu to izdarīt. neiet runa jau par kāzām un bērnu taisīšanu uzreiz, bet vsp uzsākot jebkādas attiecības iesākumā (jo ātrāk, jo labāk) jānoskaidro, ar kādu mērķi jūs viens ar otru tiekaties. un to nav jākaunas vai jākautrējas uzzināt. iespējams, tu saņemsi atbildi, ko neesi alkusi dzirdēt, bet tu uzzināsi patiesību. pēc 3 mēnešiem vīrietim (tāpat kā sievietei) tomēr ir jāzina, ko viņ''s vēlas no otra cilvēka pat, ja sākuma vēlmes varēja atšķirties. galu galā šajā periodā tomēr parasti arī parādās jūtas, ja tā nav bijusi iemīlēšanās no pirmā acu skatiena. iespējams, tieši 'dēļ šīs neziņas tu vēlies, lai tavs draugs apliecina padotajiem, ka jūs esat pāris vai ka jūs ejat uz to.

cormemum uzņēra domu, ko man pašai bija grūti noformulēt. Nu jā, ir mazliet tāda sajūta, ka esmu kaut kāda slepena mīļākā... ja jau nevar par mani atklāt. Tieši tas man nepatīk :(

Kā jau teicu, mēs speciāli neslēpām. Vienkārši ar laiku sāka saprast. Gājām kopā uz kolēģu pasākumiem vai kopā gājām prom, un tas aizgāja pašplūsmā..

Nu tā kā biju nedaudz "augstākstāvoša" par draugu, tad sākās runas, ka viņam ir priekšrocības utt. Priekšnieks īsti negribēja, lai strādājam kopā. Bet tas arī viss ar laiku pārgāja, jo darba kvalitāte nemainījās. Un protams klačas, jo bija pāris meitenes, kas meta acis uz manu draugu un tad man viens pēc otra piestaigāja un minēja visādas baumas, kas ko plāno utt, nu sviests vienvārdsakot.

Sany, tev ir pilnīgai taisnība. Es laikam šādā veidā meklēju apliecinājumu, ka viņš mani uztver nopietni... Un baidos to viņam pajautāt :(

Lasu un kārtējo reizi piekrītu Sany! :) varbūt vajag izrunāt situāciju ar viņu.
Lai nu kā, domāju, ka izrādīt darbā neko nevajag, Tu tikai sevi paglābsi no liekām tenkām!

Mana ziņkāre + vācu aptauju, lai jau atkal apmierinātu ziņkāri...Kaut kādi bonusi tev ir piešķirti pēc šādām attiecībām, piemēram, paaugstinājums amatā, vai algas pielikums?

nu nekas, pienāks laiks, kad arī pieķers.
tad arī uzzinās pārējie, bet UZMANIES!! tā kā viņš ir tavs priekšnieks, bet tu pārējiem esi kolēģe, jautājumi par to, kāpēc jūs sabiedrībā izejat kopā, droši vien tiks uzdoti tev, nevis viņam. tā kā no šīs afišēšanas jēga būs maza. bet, ja viņš pats gadījumā vēl kādam sarunas laikā izteiksies, ka esat tikai saskrējušies netālu, nu tad spried pati par to, ko tu viņam nozīmē. un, vai tās jūsu vēlmes, par kurām es runāju jau iepriekš, saskan.
cik saprotu, tad tu vēlies nopietnas attiecības nākotnē ar šo cilvēku. bet izskatās, ka viņš labi pavada laiku un izmanto to, kamēr tu esi apjukusi, kautrējies pajautāt, samierinies ar esošo situāciju. bet tikpat labi viņam kā nopietnam cilvēkiem, iespējams, tiešām ikdiena ir tik aizņemta, ka nevar veltīt laiku sievietei tik daudz, cik normālās attiecībās. lai gan tas ir tikai attaisnojums, jo cilvēki arī dzīvo kopā, precās, taisa bērnus, lai gan nav dien dienā viens otram pie sāniem nepārtraukti.

ejam arī iepirkties, kopā taisām vakariņas un ko tik vēl ne Dīvaini, bet līdz šim ārpus darba neviens no kolēģiem mūs nav pieķēris, kaut gan apmeklējam arī publiskus pasākumus.

Ar laiku pieķers:D

bet ja nopietni - mans vīrs ir mans kolēģis!!! Viss sākās ar flirtiņu. Viņš gan nav mans tiešais vadītājs, vispār katrs strādājam savā struktūrvienībā. Tā ka mums pilnīgi noteikti un galīgi neveidojas interešu konflikts vai kaut kā citādi ietekmētos mūsu darbs dēļ attiecībām. Sākumā arī slēpām no kolēģiem savas attiecības, bet nu cik tad ilgi noslēpsi - agri vai vēlu visi kaut kā uzoda! Kāds kaut kur redzēja kopā, kādam intuīcija pateica priekšā. Viena kolēģe vispār pateica, ka esot varēji saost pa gabalu, ka starp mums kaut kas ir!!!!
Bet nu par ikdienu- kopā ceļamies, kopā taisamies, kopā ejam uz darbu, kopā ejam mājās. Pārsvarā arī kopā pusdienojam!!! Bet nu jā- darbā strādājam, nekādas mīlināšanās, attiecību skaidrošanas u.t.t.

Tu esi no tām, kurai, kā kaut kas jauns notiek vai atgadās, tā zvani draudzenei, mammai vai kādam citam un stāsti? Kā kaut ko jaunu nopērc, tā izrādi to visiem, kā pāvs? Tu jūties labi, ja esi atvērta, ka visa tava dzīve ir pārskatāma visiem, kā uz delnas?
Ja esi tā tipa sieviete visnepārvaramākajā veidā, nu tad ok, šī cepšanās ir skaidra, attaisnojama un loģiska.
Nu tad ķeries klāt savam vīrietim un uzstādi prasības, ka viss ir jāpadara atklāts. Citādi mierā neliksies, jusīsies pazemota un nenovērtēta.

Es tādas, kā tu nesaprotu. Man tik kolosāla liekas tā sajūta, ka ar tevi kaut kas ir atgadījies, vai esi ko piedzīvojis, to paturēt sev - un tikai sev.
Vai lietas, ko piedzīvoju attiecībās, atstāt tikai iekšpus dzīvokļa durvīm. Tā intimitātes sajūta man liekas kaut kas tik labs, ka ikviena iejaukšanās, izprašņāšana un jautājumi no malas, grauj to lielisko sajūtu.

Nu jautājums ir par to, vai jūsu tipāži ar kolēģi sakrīt.

Cheryl, es jau minēju un teicu, ka absolūti nekas nav mainījies, neesmu ieguvusi nevienu bonusu, kur nu vēl algas pielikumu ha ha. Vienīgais, kas ir mainījies, ka man viņš ir vairāk sācis likt strādāt! :( Agrāk man tā nepievērsa uzmanību un gandrīz neinteresēja, ko daru un vai vispār izdaru, bet tagad sakrāmēti 2x vairāk darbu :( Vot tas ir neforšais šajā visā :D

Sany, nu tīri objektīvi spriežot viņš patiešām neeeenormāli ir konfentrējies darbam un ļoti daudz strādā. Ceļas sešos no rīta pat brīvdienās un strādā, un līdz pusnaktij pie datora sēž, pat kad kopā pavadām vakarus.

Kopā sportojam, ejam uz kino, restorāniem, teātri, tiekamies ar draugiem, braucam ekskursijās.

un

Nu jā, ir mazliet tāda sajūta, ka esmu kaut kāda slepena mīļākā... ja jau nevar par mani atklāt

atvaino, bet tas jo tu saki neiet kopā... tu tiešām nopietni uzskati, ka tava pasaule ir nevis draugi un mīļotais, bet DARBS??? un tas ka draugi zina, bet kolēģi nē, tas liek tev justies nenovērtētai???

hmm, iesaku, labi padomāt par savu attieksmi. ar vīrieti viss ir kārtībā.. tev gan ir nopietna problēma. tev nekad nebūs labi.. jo nekad nebūs tā ka visi novērtēs tavu dzīvi apstiprinoši. turpini gruzīties, vai arī sāc beidzot dzīvot sev.

Pati esmu autores aprakstītajā situācijā. Un draugs darbā ir mans tiešais vadītājs.

jautājumi par to, kāpēc jūs sabiedrībā izejat kopā, droši vien tiks uzdoti tev, nevis viņam.

un tā tik tiešām ir. Vispār man jau pašā sākumā daudziem bija interese, par to vai man ir/nav drauga. Kopš sākām tikties bija ir klačas un pa kādam jautājumam šad un tad. Es vienmēr izvairīgi atbildu :D Tagad fakts par kopā esamību ir diezgan izsprādzis pa darba vietu t.i daži to konkrēti zina, nevis tikai klaču līmenī. Bet diemžēl, ir un būs tie, kas interesējas vairāk par citu dzīvēm, nekā savu.