Attiecības darbā...

nu a ko tad tu gribi? lai jūs arī darbā mīlinātos? darbs ir darbs, mājas un brīvais laiks ir pavisam cita lieta. Uz darbu jau tu ej strādāt.
un labi vien ir, ka neviens nezina, kolēģi varētu sākt skatīties ar šķību aci..

diemžēl, nevarēšu pateikt neko " no pieredzes".
Taču pēc loģikas- man liekas, ka Tev par to būtu jāpriecājas- nav klačiņu par to, ka paaugstinājumu, prēmiju utt.dabūji caur gultu.
+ ja tomēr attiecīības pajuks- vīrieša profesionalitāte nodrošina to, ka varēsi turpināt tur strādāt.

Cik dzirdēti stāsti, ka tādas darbinieces pēc atttiecību pajukšanas iet prom, lai arī alga ir ļoti laba- vnk nespej izturēt spiedienu. Un priekšniekam pa lielam ir vienalga- ar to viņi ir priekšnieki ar priekšrocībām!

piekrītu bon_bon
Es arī noteikti nevēlētos neko reklamēt un jaukt darbu ar privāto dzīvi.

Man tāda pieredze nav, bet man ir pieredze visu sasteidzināt, cepties nevietā, gribēt visu un uzreiz, kā arī koncentrēties ne uz to labu, kas man ir, bet uz to, kā man nav :D Mīļā mertisa, baudi to, kas tev ir tagad, mēģini saprast, kāpēc vīrietis ir "par" to, lai neafišēt jūsu attiecības. Padomā objektīvi, varbūt tiešam atklājoties apkārtējiem, jūs varētu sarežģīt situāciju. Cik ilgi uzturat attiecības?

Paga, a par ko Tu īsti cepies? :D Par to, ka darbavietā neviens nezina par Jūsu sakaru?

Iespējams, ka jums ir taisnība, ka labāk ka neviens nezina. Bet tai pat laikā iekšā kņud tāds kā nepilnvērtības sajūta... Ka viņš neizbļauj visai pasaulei, ka esam kopā. Vai viņš to dara sevis dēļ, manis dēļ vai tāpēc, ka vienkārši kutelīga situācija?

Nē protams darbā negrasos tur mīlināties vai ko. Bet nu tomēr gribētos arī kādu lielāku uzmanību.

Un nē, nekādus bonusus neesmu ieguvusi, kopš esmu ar viņu, pilnīgi nekādus ne algas ziņā, ne kādā citā ziņā.

Nu jā ja attiecības beigās nesanāktu, nezinu, kā tālāk būtu. Vai vispār spētu palikt un atkal uz viņu raudzīties tikai kā uz kolēģi. Tomēr iemīlējusi viņu esmu

virietis noskir darbu no draudzibas!

Interesanti, ka viņš arī kaut kā nofokusējas. Kad viņš nofokusējas darbam (vienalga darbavietā vai mājās brīvdienās), tad viss, tā iegrimst, neko apkārt neredz, mani vispār nepamana. Kad pievēršas man, tad man. Es atkala kā sieviete, man prātā ir tikai viņš, attiecības, darbs paliek otrajā plānā. Un kaut arī strādāju, kaut ko daru, pa domām tāpat viņš ložņā :D Jums meitenes arī tā ir, kad esat iemīlējušās?

mertisa

Vari neatbildēt uz to jautājumu man, bet atbildi pati sev - ja neņemt vērā to faktu, ka ka viņš neafišē jūsu draudzībudarbā, vai parējais jūsu attiecībās tev šķiet pilnvērtīgs un vairs nekas neuztrauc? Man vienkārši liekas, ja pilnīgi viss pārējais būtu ideāli, tad nekādas šaubas tev nebūtu, kā arī varētu mierīgi izrunāt kāpēc tieši jūsu neko neafišējiet!

Ojjj, kā es rakstu, sorry :D

Man laikam arī ir tā, ka domāju par viņu vienmēr, pat ja esmu ar kaut ko aizņemta :D

Sofija, pašas attiecības ir ļoti labas. Viņš ir tāds vīrietis, par ko es vienmēr esmu sapņojusi. Esmu laimīga ar viņu.

Bet bet bet ir lielasi bet, jā. Es tomēr nesaņemu tik daudz, cik es gribētu. Uzmanības un laika ziņā. Viņš gan pats ir atklāti pateicis, ka šobrīd viņam dzīvē prioritāte ir darbs, nevis attiecības. Līdz ar to viņš man var veltīt tik laika cik var, nevis tik, cik es gribu.

Nu tas ir vienīgais mīnuss. Viss pārējais, kad esmu kopā ar viņu, ir fantastisks :)

Neviens par šo sakaru nezina

Tad Jums ir attiecības vai tikai sakars? Jo ja tikai sakars, tad saprotu vīrieša vēlmi noslēpt to no apkārtējiem..

Mana situācija ir vēl trakāka - satiekos ar vīrieti no darba, kurš nav mans tiešais priekšnieks, bet nu ir duezgan augstu stāvošs! Viss būtu forši, taču mēs abi pašlaik esam aizņemti, un man galīgi negribās, lai kāds uzzin, ka satiekos ar aizņemtu vīrieti, pati būdama aizņemta.

Es uzskatu, ka darbs ir pēdējā vieta, kur kko afišēt! Cik Jūs ilgi tiekaties?

Mertisa, vienu lietu varu pateikt godīgi - vīriešiem ir tā, ka viņi spej koncentreties tikai uz vienu lietu un izdara to labi, sievietes spēj domāt par vairākām lietām vienlaicīgi. Tas ir fakts

a ko tu gribi - seksu viņa kabinetā uz galda un lai par to baumo viss uzņēmums?

viņš vnk cenšas pasargāt ne tikai savu reputāciju, bet arī tavu. ņem vērā, ka daudzi, uzzinot par jūsu attiecībām, teiks tieši tev acīs (ne viņam) visas savas domas. arī sliktās. pirms tu publicē savas attiecības visiem darba kolēģiem, no sākuma pārdomā, vai esi gatava uzņemties visas no tā izrietošās sekas?

Tiekamies trīs mēnešus.
A kā atšķirt sakaru no attiecībām? :) Tā kā visai pasaulei tas nav zināms, tad ir klasificējams pie sakara?

Oi nē, nē, citās attiecībās gan neesam, thanks god

un kāpēc ir tik ļoti jāreklamē attiecības, kuras ir tikai tikko kā sākušās? jā, būtu jocīgi, ja būtu pagājuši 10 gadi, bet neviens par jums nezinātu un nenojaustu. bet, ko tu gribēji, lai viņš ienāk kabinetā, kurā ir vēl vairāki cilvēki un tevi kaislīgi noskūpsta? vai, kādā veidā tu esi iedomājusies, kā viņš jūsu attiecības varētu padarīt publiskas?
un ko tu darīsi, teiksi, stāstīsi darba kolēģiem gadījumā, ja jūs izšķirsieties, jo droši vien, ka lielākā daļa bāzīs savu degunu tur, kur tu negribēsi, lai bāž. bet tad jau būs par vēlu, jo pati vien esi gribējusi, lai visi taču zina!! vai arī vajadzēja uztaisīt atsevišķu sapulci, kurā viņš paziņotu, ka tu esi viņa draudzene?

Es ar draugu noslēpām gadu darbā savas attiecības. Ne speciāli, jo tieši tā - darbs ir darbs, tad par attiecībām nedomāju. Kad jau visi zināja, tad sākās visādas intrigas, kas gan nedaudz attieksmi mainīja, bet baigi umanību nepievērsu.

Un jā, Tu cepies nevietā. Ir jāprot atšķirt privātā dzīve. Labi, ka viņš to prot.

Okey varbūt tiešām tā publiskošana kolēģiem ir muļķīga.
Bet uz brīdi iedomājieties sevi šādā pozīcijā. Jūs būtu gatavas ilgstoši to slēpt? Cik ilgi? Vai tomēr gribētu kaut kad atklāt? Kad? Kā jūs pašas par to justos?