Arī mani moka saldumu kāre, taču tikai tad, ja esmu mājās. Pārsvarā dzīvoju kojās un pieturos pie veselīga dzīvesveida. Kamēr nepērku saldumus, viss ir labi. Taču kā esmu mājās, kur ir konfektes, kūkas, cepumi un citi našķi, es vienkārši nespēju atteikties. Iespējams tas tādēļ, ka organisms vnk pieprasa to, kas aizliegts.Vai arī tā ir mana atkarība, kuru nespēju pārvarēt, ja tā ir rokas stiepienā. Principā, pārdomājot šo problēmu, pamanīju, ka es nekad neatsakos no iespējas apēst kko saldu. Protams pēc 2 gadu cīņas ar saldumiem, es ēdu tos daudz mazāk, īstenībā arī neprasās, kad dodos uz veikalu. Tikai mājas, mīļās mājas un ģimenes rūpes neļauj atteikties no saldumiem. :D
Tā kā turamies pretī! Nekas reizē nerada tādu laimes sajūtu un pārmetumus kā saldumi. Tāda nu ir tā dzīve.