Nelasīju visu diskusiju, bet gribēju padalīties saā pieredzē.
Man ir bijušas 2 plastiskās operācijas. Arī ne dēļ kādas iedomas, bet jo nespēju ar ko sadzīvot savā izskatā. Skolā liela daļa bērnības ir pagajūsi mani apsmejot. Šobrīd neviens nekad pēc izskata gan nepateiktu, ka man kas vainas, cilvēki saka, ka esmu simpātiska.
Būtībā, tā- 1. operāciju man taisīja dakteris Ģīlis.
Atsauksmes- teica, ka tieši šī operācija nesāp, ka taisot maziem bērniņiem utt. Es todien pēc operācijas ar visu to, ka zāles dzēru dubultā miru nost aiz sāpēm. Skrēju pa nakti uz slimnīcu, man špricēja pretsāpju zāles, kuras arī nepalīdzēja. Ap rīta pusi aizmigu, visu nakti nomocijos lielās sāpēs. Tā bija 1. trakākā nakts, pēc tam viss bija ok. Operācijas laikā man veica lokālo narkozi, bet nebija nekā nomierinoša, biju nepilngadīga, satraukusies guļot operācijas zēlē. Efekts nebija tas kādam tam bija jābūt. Viss atkal daudz maz pa vecam pēc tam, kad pampums nogāja.
Izlemjot veikt 2. operāciju, aizgāju pie tā paša Ģīļa, piedāvāja atlaidi un prasīja vien "Nu, kā vēlies?", skandināja: "Jā, Ok, ok, varam! Varam...". Neviens personīgais viedoklis, ne arī kur kļūda bijusi neuzzināju.
Uzticības viņam vairs nebija, tādēļ aizgāju uz konsultāciju arī pie ārstes E. Rodkes. Par cik pirmā operācija pie viņas, bija jāmaksā vairāk. Konsultācijā viņa ar mani izrunājās kā psihologs. Gan par bērnības sāpi, gan arī izteica savu viedokli ko un kā darītu labakam optimālajam rezultātam un kas nav iespējams, ko viņa nevar un nesola. Ārste izstaroja mīlestību un labestību. Ļoti patīkams un gaišs cilvēks. Uzreiz sapratu, ka nav ko riskēt atkal ejot pie Ģīļa. Operācijas dienā ielaida mani mājīga palātiņā- tiešām mājīga, gaiša, omulīga, māsiņas ļoti laipni apkalpoja. Nāk piedāvāt vai nevēlos žurnālus vai ko padzerties atnest. Atnesa nomierinošu tableti. Ejot uz operāciju man nebija ne mazākais satraukums. Viss draudzīgi un labi, paskaidro visu- tāda drošības un uzticības sajūta.
Pēc operācijas vienubrīd pārdzīvoju ka nav efekta, ka atkal nauda vējā un cerības lieki lolotas. Bet tas bija vien uzpampums, kam pārejot, viss bija tieši tā kā ārste teica. Jā, arī sāpes nebija. 1. nakts bija nekomfortabla, bet nebija gaidīto trako sāpju. Man vairs nav kompleksu un jūtos komfortabli. Emsu tiešām pateicīga šai ārstei. Noteikti kādreiz jāaizved ziedu pušķis. Par cik nedzīvoju Rīgā, neesmu to izdarījusi. :/
Ja tev ir kādi jautājumi vari man arī prsonīgi rakstīt! :) ;)
437
