Aizdomājos par to, kā cilvēki nolemj precēties.
Tās, kuras ir precējušās, vai kāzu datums jau ir nolikts- jūs paši savā starpā nolēmāt, ka vajadzētu apprecēties, vai vīrietis pats bildināja? :)
Viņš pa jokam kādu laiku rādīja uz zeltnesi un teica,ka viņam tas pirksts salstot :D Tad pieteicās bēbis un viņam pietika prāta rīkoties un uzdāvināt man gredzenu,kuru es pati izvēlējos.Tas nav superromantiski,bet man ir svarīgs nodoms.
tá ká tikámies tajá laiká mazák par pusgadu bildinájumu es tieshám negaidíju. es vinju uzaicináju uz restoránu tápat vien, un tad nu vakara gaitá vinjsh mani bildinája, ar gredzentinju, protams, viss sanáca tik dabiski un es biju tieshám pársteigta!
Manā gadījumā būtu traģēdija,jo man likās,ka man ir viens izmers,izrādās,par veselu izmēru lielāki man tie pirksti! Gaume plus mīnuss sakrīt mums,bet tāpat nevarēju izlemt kuru gribu un beigu vārdu teica viņš,kuru man dāvinātu.
Draudzene, nu jau sievas kārtā, sūtīja toreizējo līgavaini pirkt citu gredzenu. Arī tā notiek.
Mis Take O ātri gan, ko radi teica par tik ātru soli? Mēs ar draugu jau kādus 5 gadus kopā, bet kā neprecamies tā neprecamies, visi tik radu kāzās kladzina ka būsim nākamie, bet nu nesanāk mums kautkā :D
Mēs precamies 21.12., vnk izlēmām, ka ir laiks savas attiecības noformēt oficiāli. Kopā esam jau 6 gadus un šis solis likās loģisks attiecību turpinājums:)
Bijām kopā apmēram gadu, kopā nedzīvojām. Pirms tam par kāzām nerunājām, jo viņš mīlestībā atzinās tikai dienu pirms bildinājuma.
Bildināja ar gredzenu. Ar izmēru trāpija. Pirms tam man nebija neviena gredzena, tā ka parauga viņam nebija.
479
