Kad gribas parunāties un kaut kas nospiež sirsniņu..

Pauze ir attiecību izjukšanas sākums.

Visas manas šī brīža pārdomas veicināja arī puiša vārdi, ka mēs pārāk daudz tiekamies. Es nu neteiktu, ka 2-3 reizes nedēļā ir daudz, ņemot vērā, ka starp mums ir attālums. Kaut neliels, bet tomēr.

Ja jautājums vēl aizvien ir aktuāls, vari uzdrukāt man privāti. :)

Kā es Tevi saprotu, man ir līdzīga situācija, tikai tas, ka puisis negrib šķirties utt, bet pati nezinu ko jūtu..
Nevaru līdz ar to neko ieteikt, bet lai veicas!

Mani ir parnemusi liidziiga situacija- gribas izkratiit sirdi, bet iisti nav kam. Draugi, kurus uzskatiiju par tadiem, ir paceelusi degunus, uzvedas ka pediigie liekulli un liidz ar to esmu lielaa mera norobezzojusies no viniem un beigas nav pleca uz ka paraudat. Un attieciibas itka viss ir labi cik nu iespejams, iznemot saadas tadas nianses, bet manas domas lidinas, kur citur...
(atvainojos par garumziimju nelietossanu-tadu nav)

Man šonakt brīva, neguļama nakts - visi, kas grib izkratīt sirsniņu vai vnk parunāties - drooooši rakstat privāti ;)