Stulbā kleberkaste mašīna atkal jāremontē, nolādētā grabaža! Kārtējais trīsciparu skaitlis aizripos. Pats skumjākais ir tas, ka mēs esam tik daudz ielikuši tajā mašīnā, ka viņu pat pārdot neatmaksājas, tāpat būsim mīnusā vismaz 1,5 k, un tā vēl ir ļoooti optimistiska prognoze. Draugs grib tikt no viņas vaļā, bet es teicu - nē, vecīt, nākamā mašīna nāks no salona un šī tiks kā retro vāģis nodota mantojumā meitai. Tā iet, kad klausās visādus komentētājus un ģimenes ieteicējus, kas stāsta, ka baigi krutā mašīna, tikai davaj ņemiet. Čalis, kas pārdeva, pat riepas bija smuki salicis katrā pusē dažādas, ko draugs nemaz nepamanīja, kamēr nevajadzēja mainīt, tāpat vēl tur miljons un viena smuki nomaskēta vaina. Aghstklt, tādas dusmas. Tā jau nopirkām to mašīnu par cenu, kas vismaz par 15% pārsniedza vidējo šī modeļa cenu, TIEŠI TĀPĒC, lai nebūtu šitādas faking problēmas, kad tu aizbrauc uz salonu, lai nomainītu riepas un kaut kādus stūres pirkstus un čaļi tev saka, ka brīnums, ka tev vispār mašīna vēl ir ejošā stāvoklī. Pa 8 mēn tādu kaitējumu mašīnai nav iespējams nodarīt un tas čalis simts punkti zināja kādas problēmas tai mašīnai ir vienkārši, maita, nepateica, tāpēc tagad tas viss ir pārākajā pakāpē jau sakāpināts un jāremontē. ĀĀĀĀ.
Un ziniet, kas mani sadusmo visvairāk? Tas, ka es netikšu pie jauna telefona uz Ziemassvētkiem tieši šitās kleberkastes dēļ! Pf. Ok, izgrūdu savu dusmu. Paldies.