Nezinu kāpēc man tā ir ,bet tik ātri pieķeros puišiem ,kas man iepatīkas. :( Neteiktu ,ka iepatīkas ,kurš katrs. Ja nepatīk,tad varu pasmieties par viņu ,paķircināt ,neņemu pie sirds...Bet līdz ko man kāds iepatīkas, saskatu kaut kādu "piedūrienu" ,tad viss. Aizkars itkā aizkrīt un ieslēdzās cita ES. Tā naivā meitenīte ,kura gaida ,kad viņš uzrakstīs. Viss ,kas man ir prātā - viņš. Un ja kādu dienu neuzraksta- izdomāšu jau nez ko. Nav tā ,ka man nebūtu ko darīt ,bet nevaru nedomāt! "Kāpēc viņš neuzrakstīja? Diez ko viņš dara? Vai esmu viņam palikusi vienaldzīga? utt utt"
Tas laikam nav normāli. Varbūt man tā jau ir kā psiholoģiska problēma. Es vienīgā tā jūtos? Uzsvēršu ,ka uztraucos ,jo runa neiet par uztraukšanos par manu puisi, bet es jau sāku tā satraukties pirmslaicīgi, man nevajag daudz ,lai pieķertos- dažas jaukas frāzes, uzmanības izrādīšana sākumā ,viņam varbūt esmu kārtējā meitene ar kuru sarakstās ,bet man -aizslēdzās! Un ir tikai VIŅŠ uz šīs pasaules, pat nezinot ,kas īsti pie velna viņš ir :D :D
745
