Labdien, meitenes!
Nekādu lielo atbalstu nesagaidu, bet gribas zināt, ko Jūs darītu manā situācijā.
Vairāk kā gadu nu jau strādāju vienā firmā par administratori. Viss it kā no sākuma bija ok, neņemot vērā, ka uz pārbaudes laiku pieņēma 2 meitenes, un tad nu beigās paliku es.
Lieta tāda, ka es reāli pēdējā laikā vairs nevaru izturēt savu darbu. Nāku ar riebumu uz šejieni. Esam diezgan mazs kolektīvs, kur strādāju ar 2 bosiem, tiešo priekšnieci un pārēji ofisā ne visai bieži uzturas. Tiešā priekšniece tīrākais garstāvokļa cilvēks - kā nu kuro dienu, nezini, ar ko rēķināties. Citreiz ienākot pat nepaspēj mēteli novilkt vai pie galda pienākt kad jau atkal mani kaut kur vaino. Faktiski - bez iemesla, jo pati ir tāda "vējagrābsle" un daudz kas nemaz nav mans pienākums. (Principā par to es neko nesaku un nesūdzos, jo principā to otru meiteni atlaida, par to ka viņa sūdzējās par citu kolēģu attieksmi un darbu "uzkraušanu" , kā arī, tas nav manā dabā...)
Tas tā kā būtu nākamais - man uzkrauj darbu, kas nav mans pienākums, jo vienkārši daru to ātrāk par viņu. Sākumā man gan nebija problēmu, kamēr "varēju pavilkt". Bet nu situācija sāk mainīties...
Vienam bosam ir otra firma, un nu tad mums te tagad sākās... Mēs te vēl viņu darbu daram ( pa kluso no otra bosa, protams, par brīvu). Reāli zūd motivācija kaut ko šeit darīt, mājās eju kā tāds vecs tārps, nogurusi no visa šī vājprāta. Mājās garīgais nekāds, nav spēka ne ar mazo paspēlēties, neko...
Tagad nezinu, kā lai aiziet prom, un vai tā maz ir laba doma, jo droši vien jau darba tirgus šobrīd nav nekāds spīdošais, un bez darba sēdēt negribu. Šobrīd riktīga dillema....
Ļoti atvainojos, ja uzrakstītais izklausas pēc murga, nemīlu rakstīt garus memuārus, centos īsumā situāciju izklāstīt.... :)
792
