Man tikko bija svētki.
Īstajā dienā (otrdiena) apsveica ar puķēm, jo nebija laika kārtīgi svinēties, vien saskrējāmies uz pusdienām.
Viņam tagad švaki ar naudām iet, es no visas sirds lūdzu, lai man neko nepērk, ka man viss ir, neko nevajag, galvenais, ka attiecībās viss forši. Es, neprātīgi iemīlējusies, viņam skaidroju, ka viņš pats vislielākā dāvana :D
Tomēr, pienāca sestdiena, kad plānoju svinības, un es dabūju diezgan dārgu dāvanu, par kuru reiz izteicos, ka gribētu. Biju nenormāli laimīga un neapmierināta, ka tērējas, vienlaikus :D
Nu, reāli, vīrieši ir dažādi. Varbūt viņš, ārprātīgs praktiķis, neaizdomājas, ka galvenais jau tā attieksme un grib tev vien to dāvanu,kad būs alga. Varbūt tu, tik ļoti ieciklējusies uz to velna dāvanu, viņam arī radi tādu iespaidu, ka to vien gribi.
Manai paziņai ir vīrietis, kurš raujas divos darbos un ar to naudiņu ir, kā ir. Ikdienai pietiek, bet papildus tēriņiem - ne. Un viņa dusmojas, kad viņš nenopērk viņai dārgas dāvanas, kaut viņš VIENMĒR atrod naudu kaut kam mazam, vai puķēm, un vienmēr atceras, bet redz nav tas, ko viņa grib. Un es zinu, cik tur ar to naudu švaki. Tāda cepšanās man šķiet muļķīga.
Padomā racionāli un tad izspried, vai viņš tiešām ir kretīns, kas tevi neciena, vai arī tu pati vienkārši neskaties uz to mierīgi.