Agrāk un vēl tagad daudzas omes uzskata, ka bērns ir jāsēdina, jo pats jau neiemācīsies, tas nekas, ka sēdināšana bērnam nesēžot beidz smagi muguru kopā.
Olu dzeltenumus jau deva no 3-4 mēnešiem, tagad tik iesaka dot no kādiem 8 vai pat pēc gada, jo olas dzeltenums ir ļoti smags ēdiens tik mazam bērnam.
Pirms dzemdībām iesaka berzēt krūts galus ar rupju dvieli, bet tas nav labi, jo var stimulēt dzemdību ātrāku sākšanos, tāpēc vairs to neiesaka.
Ūdens došana jau tikko dzimušam - kamēr mamma baro ar krūti, tikmēr papildus ūdens nav jādod.
Bērnam jāļauj raudāt, jo plaušas vēdinās - muļķības, nav tāda plaušu vēdināšana, bērns raud, kad viņu kaut kas neapmierina un nav labi.
Jādod ēst tikai ik pa 3-4 stundām - mūsdienās uzskata, ka ar krūti jābaro pēc pieprasījuma.
Naktīs nav jādod ēst, jo viņām to neļāva, tāpēc tagad arī nav tas jādara.
Bērns nav jāņem bieži klēpī, jo izlutinās - tās muļķības, mazulis ir jāņem klēpī, kad viņš grib, jo viņam vajag mammas tuvību, nevis atstāt raudošu, lai zūd saikne ar mammu, jo mazais tad saprot, ka neviens viņu neņems un jau no mazotnes rodas vilšanās sajūta un tas, ka vecāki nav pieejami, kad viņam to vajag.
Un tie tikai daži no uzskaitījumiem, kuriem es nepiekrītu, ja kādas tad liekas ok, tad tik uz priekšu, es sekoju mūsdienu norādēm un kopšanai, kā arī esmu handlinga piekritēja, tāpēc izteicu piemērus un savas domas, zinu, ka te lielākā daļa man tāpat nepiekrīt. ;)