Man arī tirpst rokas, no rītiem pirkstus 2h saliekt nevar, ja arī saliec, tad atliek nesanāk, Piepampušās potītes jau ir mans jaunais standarts. Sācies arī tualetes skriešanas maratons, ik pēc stundas vajag "pa maziņo". Arī naktīs sāku celties. Vistrakāk laikam ir ar to stiepšanos. Staigājot sāp gurni un starpene tā, ka liekas, es būtu spārdīta kājām vai jājusi ar zirgu bez sedliem. Forši ir tad, kad mazā vēl tur parubinās, tad sajūta tāda, ka viņa jau kādu roku ārā izbāzīs... Bet ir arī pozitīvas lietas, nav striju. Parādījies ir pretīgs celulīts, taču striju nav!
Mani ar dzemdību šausmu stāstiem sabaidīt nevar, ceru uz labāko, bet gatavojos ļaunākajam. To visu atsvers zilgans, gļotains, skaļi bļaujošs bēbis uz mana punča. Šī mirkļa dēļ esmu gatava izciest visu.