Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Lilii, zinu, ka bus savadak! Protams!

Bet esmu par sho matraciti un noteikti iegadaashos, uz sho mani pamudinaja omes kaiminienes stasts, kurai no rita meitenite, bija mirusi, jo 2. Nedelja apstajas sirsninja....
Bernu nevar pasargat no visa, bet sho matraciti noteikti gribeshu :)

Zii - nu ja jau mazulim sirsnina apstajusies, tad tur matracitis nepalidzetu, jo tas tachu ir minusu jautajums. Respektivi tas matracis signalize to, ka bernins ir miris, ta sanak?

Es savu mazo visu laiku uzmanu pa dienu kad gul! Es vel nevaru atstat isaba gulosu un tad iet uz ilgu laiku savas darisanas uz citu istabu. Varbut ta ir paranoja, bet es apskatu mazo ik pec 5-10 min.

Meitenes, kas nem bebjus pie sevis gulta- jus ta drosi un ciesi gulat, vai jums tads trausls miegs? Un vai ir kads zinams gadijums kad berns pierod un tad ne par ko negul sava gultina?

Dominika, vins saak pikstet, kad mazulis 20 sekundes neelpo. Tada visa doma tam matracim.

Nu neuzticos es tadam lietam kaut ka. Vel nesen lasiju rakstu, kur matracitis ar kustibu monitoru (laikam jau tas pats) aizdegas un sekas bija bedigas. Nu, varbut esmu vecmodiga, bet no tadam lietam baidos!

Dominika, es piekritu - katram savs, vienam vajag vienam nevajag, tadelj mes dzivojam tada pasaule, kur katrs izvelas ko velas :)

Dominika - pēc savas un dažu citu pieredzes saku, ka mazais nevis pierod gulēt, bet attiecīgi kādā vecumposmā neguļ savā gultā kādu brīdi. Man tā bija mazā otrajā mēnesī, ņēmu blakus, jo savā gultā negulēja un man nebija pacietības ņemties. Tagad, kad zobi nāk, tad arī labāk guļ man blakus. Lai gan katru rītu, kad draugs uz darbu, tad ņemu pie sevis.

No sākuma bija bail saspiest mazo vai uzgulties virsū, bet reālo es gulēju mazajam blakus nekustoties, tieši beigās gulēju labāk ar mazo blakus, jo kad bija savā gultiņā, tad es cēlos, jo nebiju pieradusi, ka varu brīvi gulēt. Tagad jau vispār bez problēmām, čalis drīzāk man traucē, jo grozās uz visām pusēm un guļ visādās pozās.

pēc savas un dažu citu pieredzes saku, ka mazais nevis pierod gulēt, bet attiecīgi kādā vecumposmā neguļ savā gultā kādu brīdi.

Piekrītu. Maziņš mocījās ar punci, ļooti bieži gulēja pie manis vai man uz vēdera un tad bija klikšķis, ka jāguļ savā gultiņā, tad ap gada vecumu atkal negribēja savā gultiņā, bet tagad tas jau kādu brīdi ir pārgājis, labi ja kādu reizi naktī pamostamies no tā, ka mazais pa vidu rušinās un kādam segu norauj. :D No tā nav jābaidās.
Es vairāk piekrītu viedoklim, ka, jo ilgāk bērns nebūs šķirts no mammas (nespīdzina bērnu jau no pirmajām dienām gulēt un raudāt vienam gultiņā, jo valda uzskats, ka ņemšana sev blakus bērnu neatgriezeniski izlutinās), jutīs, ka vienmēr var tikt mammai blakus un mamma nekur nepazūd, jo ātrāk bērnam radīsies tā apziņa, ka mamma vienmēr būs sasniedzama, tāpēc arī pats var gulēt savā gultiņā un nebaidīties, ka mamma pazudīs. :)

Meitenes, es vakar izturēju eksāmenu uzņemšanai māmiņu rindās. :D Vakar man vienai bija jāpieskata 5 (!) bērni vienlaicīgi. Mazākajam 3mēn, tad 2 gadiņi, tad seko 3 un vecāki. Un neviens no viņiem negulēja! Ar bēbi laikam bija visvieglāk :D Bet godam izturēju :D

Par spērieniem - man 30.nedēļā spērieni ir ļoti stipri, it sevišķi pa labajiem sāniem, mēdzu arī no sāpēm iekliegties. Labi, ka viņi nav bieži, tikai apm. reizi stundā, pārējo laiku jūtu kā viņa tur rubinās un grozās. Nezinu, kas būs vēlāk. Mums nepatīk karstais laiks, tad bēbes neapmierinātība izpaužas uz mani :( Nesauktu to par īsti patīkamu sajūtu...

Manējā ar ik pa laikam guļ blakus gultā, visas vecāsmātes šausminās,ka es izlaidīšu bērnu un viņa vēl 10 gadu vecumā skries pie manis uz gultu,jo, redz, paziņām tā bija. Un vispār ir tik šausmīgi,ka bērns guļ blakus vecākiem, varētu padomāt,ka kaut kāds svešš bērns guļ blakus vai vēlāk skries man uz gultu.

AAA, es pati līdz 3 gadiem gulēju pie vecākiem, jo bija liela ģimene un vietas bija maz :-D Kad ielika istabā ar māsām,tad nekur neskrēju, gulēju savā gultā :-D

Dēliņam šodien mēnesītis (Ahh, kā laiks skrien.) un man vārdadiena. :) Dubulprieks. :) :)

Tas vai bērns negrib būt patstāvīgs ,manuprāt, nekādi nav saistīts ar gulēšanu pie vecākiem ,drīzāk ar pārāk lielu ucināšanos....
Sveicieni vārda dienā :)

drugdealerin Sveicieni jums abiem ! :))

Es gulu kopaa ar mazo, un ir gana erti gan man gan vinam pagaidam.Es uzskatu,ka taa darisu lidz vasaras beigaam.Vins mazins veel ir, tadel neiespringstu uz to.Bet driz jau rites tas tresais menesis tad gan saksu domaat par to,ka jaliek vins savaa gultinaa.Un miegs nav ne ciesh,ne trausls,bet nospiest nu nevaru vinu,juutu parasti. Un nakst jau raustiita mums,sanaak biezi celties un barot.

Pa nakti esmu gulējusi ar bēbi pa 4,5 mēnešiem ,kadas 7 reizes, bet es bieži ļauju aizmigt mūsu gultā, un tad pārnesu, bet ja guļ visu nakti man miegs ir cieš , es nemēdzu naktī daudz dīdīties ....

Weee - ir tā, ka ja vecāki līdz gada vai pusotra gada vecumam bērnam vienmēr ir pieejami, neatstāj raudot, lai pats nomierinās, tad vēlāk bērnam ir vieglāk būt patstāvīgam, jo viņš zina, ka viņam ir tā vecāku aizmugure, līdz ar to lielāka drošības sajūta.

Nu man arī tas šķiet loģiski .

wee

Man ir app's, telefons zvana uz numuru, ja bērns sāk raudāt

kas tā ir par app? Un kā darbojas? Mazais guļ un telefons Tev līdzi un tad zvana vai jābūt vienam telefonam pie mazā istabā un zvana uz citu?

Radio nanny , viens telefons zvana uz otru, kad bēbis skaļi uzvedas :)

Paldies!
Vienīgi tas neder, kad viena esmu mājās un ir 1 mobilais :)

Nu ja viens tad ,jā. Mums uz 2 ir 5 :D