Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

sunscreen
Uz lekcijām gāju februārī, dzemdības bija paredzētas marta beigās/aprīļa sākumā.
Gāju uz Māmiņklubu. Man ļoti patika. Pēc lekcijas ar RDZN vecmāti, piegāju pat apjautāties par visādam lietam saistībā ar savu grūtniecību, pastāstīja noderīgu informāciju.

Jau grūtniecības divdesmitajās nedēļās zināju, ka braukšu uz Stradiņiem. Man gan veselības problēmas arīdzan, bet ne tādas, lai es skaitītos problēmgrūtniece pēc viņu noteikumiem :D

Īsais dzemdību stāsts:
Pēc mēbeļu bīdīšanas ( :D ) sāka iet nost ūdeņi, savācu pakas bla bla bla un pēc kādam 3-4 stundām (2:00 naktī) pēc ūdeņu noiešanas biju Strados.
Ap 6:00 rītā sāka mocīt kontrakcijas ik pa kādam 10 min. Jau tad mocījos. Ap kādiem 9:00 bija ik pa kādām 5 minūtēm. Biju gatava pa sienām rāpot :D Atvērums bija tikai kādi 2 vai 3 cm. Medicīnisku indikāciju dēļ iedeva EA. Lieeeeelu EA devu :D Ne vella neko tas man nedeva. Sāpēja ļoti, nekas nevērās vaļā. Tad lika sistēmu. Droši vien, lai paātrinātu procesu. Šādi viss turpinājās līdz kādiem 13:00. Tad vecmāte ar dakteri ilgi kaut ko sprieda. Atkal kaut kādas sistēmas. No kādiem 14:00 man ir pilnīgi pazudusi filma - atceros tikai dažus kadrus. Pēc laikiem spriežot ap kādiem 18:00 bija pilns atvērums, bet piedzemdēt nevarēju. Pirmkārt jau tāpēc, ka bērns nelīda laukā pareizi, otrkārt jau tāpēc, ka biju uz bezsamaņas robežas. Pēdējās stundas neatceros gandrīz nemaz.
Tāda pusizrubījusies pa miglai atceros, ka liek parakstīt dokumentu par ķeizaru, ieģērba mani kaut kādā tērpā un aizveda uz operāciju zāli.
Tad saku murgot un bļaut pa ceļam koridorī (kur sēž grūtnieces ar saviem vīriem :D ) un operāciju zālē, lai visi iet ratā, es pati dzemdēšu. Anesteziologs ielaida vēnā spinālo anestēziju. Labāk nestāstīšu kas notika tajā mirklī, bet kad doki to saprata, tad uzreiz iedeva vispārējo. Fonā tik dzirdu - meitene pārgurusi, viņai arī EA lielā devā nedarbojās. To vēl atceros un tad viss - pamodos palātā. Ķeizars bija 19:00, atjēdzos tik 6:00 no rīta, naktī taisīja gan asins pārliešanu (to pa miglai atceros). Špricēja kaut ko augšstilbā... Murgs, protams. Mazuli rokās dabūju tikai ap 11:00.
Sākumā bija dusma uz dokiem, kāpēc vilcinājās ar ķeizaru, jo vecmāte jau ap 13:00 dienā saprata, ka "nebūs aršana". Bet pēc tam visu saliku pa plauktiem, palasīju vairāk info par to visu un sapratu, ka doki darīja visu kā vajag. Meklēja "vidējo ceļu: un deva man opciju tomēr mēgināt piedzemdēt pašai, bet kontrolēja, lai "nav par vēlu".
Un daktere man super - noķeizaroja labi, rēta gandrīz nav redzama.

Ja, man vīrs gāja ar mani uz kursiem. Un tas bija super, jo bērnu vannošanā un pamperu maiņas mākslā viņš no mums abiem bija labākais. Super visu bija tur uzzinājis, un apgājās ar tikko dzimušu zīdaini vnk ideāli.

amazing, galīgi neizklausās iedvesmojoši! Nabags!

Vai tad vīrietis bez kursiem nevar atbalstīt sievieti dzemdībās? Viņš taču tur nav dzemdības pieņemt.

Virietim Rtg ir uztaisits, es gribu, lai vins dzemdibas ir tik daudz, lai man varetu udeni pasniegt un pasaukt arstu, ja nepieciesams, bet uz beigam, kad es jau mirshu nost no sapem, nemaz negribu, lai vins ir klat. Man skiet, ka es pati nevaresu sanemties un koncentreties...

Par hendlingu skaidrs, ka tas mums abiem butu loti vajadzigs aiziet.

Ka ir ar tam dzemdesanas lekcijam, jums bija vieglak, sapratat ka ir pareizi spiest? Man ir sakusas bailes no dzemdibam, gribas galvu iebazt smiltis kaa strausam :D

Annie,
nav gan iedvesmojoši. Bet es teikšu kā ir - šāda pieredze mani nav sabaidījusi dzemdēt vēl. Viss sen aizmirsies un bez bailēm ietu dzemdēt atkal.
Bet vienu gan es sapratu - viss ir galvā!!!! Es nebiju tam gatava. Reāli nebiju. Es nebiju noskanojusies dzemdēt smuki. Es visu grūtniecību murgoju par neforšām dzemdībām, ko arī dabūju.

marchixa - nu lielākā daļa vīriešu pat pusi nenojauš, kas var notikt dzemdībās un kursos vismaz apskaidro kā palīdzēt un ko var darīt. Un ja vīrietim melna bilde vispār bērnu un dzemdībām, tad uzskatu, ka ir jāiet uz kursiem, lai nav tā ka pēc tam vecmātei vēl ar vīriem jāņemās.

38. nedela nebus ta ka par velu iet uz tam nodarbibam?

Liliii
Man tieši Strados vecmāte stāstīja, ka bailīgie vīri esot visu vecmāšu bieds :D Šie ģībst un tad nabaga vecmātes nesaprot - ķert ožamo spirtu vīram vai turpināt atvērumu skatīties dzemdētajai :D

amazing, nopietni - ir arī tādi, kas ģībst?

Annie
Jā, tā man stāstīja vecmāte. Ir tādi, kuri uztraucas vairāk par dzemdētājām un tad bieži viņi jāmierina.
Šo teica arī RDZN vecmāte lekcijā.

Arī dzemdētājas ir skrāpējušas vīriem tā, ka pēc tam meklē plāksterus. :D

Traki!

Tas tagad tā modē, ka vīrieši piedalās dzemdībās? Ir tādas, kurām nebija blakus?
Mēs esam par šo jautājumu ar vīru runājuši, pārāk viņš par to nesapņo. Nezinu, kā būs, kad tiešām par to būs jādomā.

Noskatījos šo filmu. Tas bija viens no miljons iemesliem, kāpēc es sliecos uz pārliecību, ka man dzmedībās vīrs pienesīs ūdeni, un velāk lūgsu viņu tomēr gaidīt cita telpā, labāk lai pērk puķes utt.
http://www.imdb.com/title/tt1987018/?ref_=nv_sr_1

Oi, par vīriem dzemdībās vispār ir pavisam cits stāsts :D :D :D Kādi brīnumi tik nav dzirdēti. Lielais vairums jau ir normāli, bet gadās visādi...gan tādi, kurus ar apsardzi aizved prom, gan tādi, kurus iznes, jo zaudē samaņu, gan tādi, kas vnk reāli krīt uz nerviem visiem pēc kārtas :D Es reiz gadījos netālu, kad ar apsardzi veda prom...nākamajā dienā nāca ar milzīgu augļu grozu, torti, šampanieti, ziediem un nezināja kā atvainoties, kā acīs paskatīties ne vecmātei, ne ārstam, ne sievai...
Man vīrs bija klāt dzemdībās. Ļoti, ļoti palīdzēja! Un bija pirmais, kas ucināja mazo, kamēr mani šuva un apkopa.

Annie
Man ar vīru bija sarunāts, ka būs klāt tikai kamēr es tur gaidu savus 10 cm. Ta teikt tusējam pa dzemdību zāli, pastaigājam, papļāpajam, pamasē man muguriņu. Nu tā.
Pats teica: ja būs kāda sarežģītāka situācija un vajadzēs, lai esmu klāt, tad esmu gatavs būt līdz pašam galam - mani tas nebiedē.
Viņš gan realitātē bija man klāt visu laiku. Un esmu par to pateicīga. Jo viņš sauca doku, kad sāku slēgties ārā un nefiltrēju, ko runāju.
Operāciju zālē gan nebija.Tā kā mazo skatījās visu nakti māsiņas, tad vīrs brauca gulēt uz mājām un atbrauca nākošā dienā.

sveiki visapkārt :)))

varu lepni palielīties, ka neskatoties uz depresīvo toksikozi un domām par akadēmisko, mēs to izdarījām un vakar godam uz 9 aizstāvēju savu bakalauru! nu ir sācies lielais atvaļinājuma laiks. Šodien visu rīt vārtījos pa gultu un nespēju aptvert...man nekur nav jāskrien! Ko nu darīt? :D
stāšos maģistros :)


vakar vīrs aizgāja gulēt bez segas, nabadziņš. Jo es pirmā iemigu un visu segu saliku starp kājām, un nu pamēģini sievietei segu atņemt. pa nakti pamodos, tad ar segu padalījos.
Vai tā ir zīme,ka jāpērk "pakaviņš".

Ir tādas, kurām nebija blakus?

.
Man , večiem tādas lietas nav jāredz ... :)

Nu, es laikam arī gribētu, lai ir tikai tik ilgi, kāmēr jau patiešām jādzemdē.

angry to happy, apsveicu!

vakar vīrs aizgāja gulēt bez segas, nabadziņš. Jo es pirmā iemigu un visu segu saliku starp kājām, un nu pamēģini sievietei segu atņemt. pa nakti pamodos, tad ar segu padalījos.

Sievietei jau varētu, bet grūtniecei laikam jau nē :D

Es esmu runajusi ar viru, un ari pati ta velos, ka virs bus lidzas tik ilgi, kamer saksies spiesanas faze. Protams, nevar zinat, ka viss bus un rites, varbut gadisies ka Amazing, bet taja posma velos but viena.

mans vīrs tajā brīdī kad sāku spiest, ka zibenzellis izskrēja no dzemdību zāles un paslēpas aiz stūra :D kad sadzirdeja ka mazais ir ara un raud, atri atnāca atpakaļ apskatīt kā mums iet :D