Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Es droši vien saprotu, kaut arī bērnu nav. Un domāju, ka arī justos, kā the_one un Favel saka, bet pašlaik man liekas, ka tas ir tik forši, ka ir mazulis, ka pārējam nav nozīmes. Bet ne velti saka, ka paēdušais izsalkušo nesapratīs.

the_one, kaut kad māmiņu klubā rādīja sižetu kā super bēbi veda uz baseina nodarbībām, pameklē internetā video, lai ir kāds priekštats par to kā tas viss notiek! :)

Ak ,cik labi,ka es nedziivoju latvijaa, tagad man nav jaasatraucas ne par strijaam,ne par veederu.aizbraukshu uz lv,tad saaksies saliidzinaashana un skatiishanaas... Besiii.. Bet mani galiigi nesatrauc,ko kaads nodomaa vai pamana... Taada es esmu- un es sevi pienjemu taadu,kaada esmu.

Pilnīgi piekrītu Tillei. Es ar savu puiku uz baseinu gāju gan tad, kad svēru 58kg (uzreiz pēc dzemdībām), gan tad, kad dažādu problēmu dēļ svēru 103!!! kg. Tas ir mana bērna dēļ un man ir pilnīgi nospļauties, ka kādam mans resnais dibens varētu nepatikt. Šobrīd kopš decembra esmu zaudējusi 27kg un eju regulāri uz baseinu un redzu daudzas, kas noteikti sver vairāk kā 103kg, bet ne mani, ne viņas, ne kādu citu tas neuztrauc. Uz baseinu iet peldēties vai peldināt bērnu, nevis citu apkārtmērus pētīt, īpaši, ja iet uz speciālām nodarbībām. Un jā, man ir strijas, daudz un vēl padsmit kg zaudējami, tādēļ izvēlos kopējo peldkostīmu un daru, kas darāms.
Es jau domāju, ne liekajos kg problēma, bet zemajā pašvērtējumā. Un godīgi, es esmu mazliet negatīvi pārsteigta, ka otrā mamma dažu dienu laikā te pasaka, ka sapņo par bezbērnu dzīvi...ne velti ir teiciens - uzmanies, ko vēlies, tas var piepildīties. ptu-ptu-ptu

Favel, tiiiiik patīkami lasīt tavu komentāru pie raksta! Sajūta it kā uz ielas būtu satikusi senu draudzeni :)

Nešaubijos,ka, Papau, kaut ko ierakstīsi,jo esi caur caurēm mamma un tas tiešām ir Tavs dzīves aicinājums. Jā, man ir melnās dienas. Tev tā nav,kad gribas atgriezties bezrūpīgajā bērnībā,piemēram? Nu lūk, man šī "bērnība" ir pirms bērna. Tagad jau nav slikti,,bet toreiz nebija rūpju un likās,ka viss vēl priekšā. Un protams,ka pašvērtējumā ir tā lieta! Vai tad liedzos? Bet kāds var būt pašvērtējums pie 80 kilogramiem?Manuprāt adekvākts pašvērtējums.

the_one
Es šobrīd sveru 76kg, un? 2. decembrī svēru 103, un? Tas nevienā brīdī manu pašvērtējummu nav iedragājis. Jā, ok, es nebiju pirmā rindā, lai defilētu bikini pa pludmali, bet es neļāvu savam svaram/izskatam stāties ceļā laika pavadīšanai ar bērnu/ģimeni utt. Tad jau man bija jāieslēdzas 4 sienās un aiz bēdām jāturpina ēst šokolādes. Es neesmu tikai un vienīgi mamma, es ļoti daudz laika veltu sev (kaut vai, lai ar to pašu svaru cīnītos), bet ļoti daudz laika veltu arī savam bērnam. Jā, ja man tagad būtu zīdainis uz rokām, tad man nebūtu ne laika, ne spēka, ne gribēšanas 4x nedēļā iet uz zāli, BET man noteikti būtu gan laiks, gan gribēšana, gan spēks, lai darbotos ar bērnu. Tas bērns pats neprasījās uz šīs pasaules, tas ir pieaugušu cilvēku lēmums un, ja reiz šāds lēmums ir pieņemts, tad nu ir par vēlu čīkstēt, bet ir jāsaņemas un jādara. Ok, tas ne gluži par tevi, jo tu meklē alternatīvas, Tu nevis vnk atcel bērnam baseinu dēļ sava izskata, bet esi sameklējusi citu iespēju kā sniegt to, kas nepieciešams + pati paliec laimīga. Tas viss ir super! Bet, cik tas tomēr būtu fantastiski kopā pavadīts laiks ar bēbi ūdenī, tur ir pavisam citas emocijas, pavisam cita saikne. Tagad to visu baudīs sveša tante...un kā vēl bēbis jūtīsies ar to svešo tanti.
Pamēģini uz dzīvi raudzīties no cita rakursa. Esi laimīga neatkarīgi no tā, kāds cipars ir uz svariem. Tas ir absolūts dzīves sīkums! Kamēr uztrauksies par saviem kg, tikmēr palaidīsi garām tūkstošiem fantastisku mirkļu ar savu bērnu.
Un nē, es nekad neesmu ilgojusies pēc dzīves, kas bija pirms bērna. Tā dzīve bija TAD, tad es arī to baudīju, tagad man ir ģimene un dzīve ar bērnu un tieši to es baudu tagad. Nav jādzīvo ne pagātnē, ne nākotnē, ir jābauda tas mirklis, kas ir tagad un šodien. Tici man, tie bebuļi nežēlīgi ātri izaug, tieši tā - nežēlīgi, jo vienā mirklī tu attapsies, ka viss - bērns ir izaudzis un viņam tevi vajag arvien mazāk un mazāk...un tas mirklis ir divtik sāpīgs, ja tu apzinies, ka neesi līdz galam to bēbīša posmu izbaudījusi, jo citas lietas bija svarīgākas.

Dažām te liekas vsp nevajadzēja dzemdēt - viena čīkst par kg un to, ka dzīve kādreiz bija labāka, otra čīkst par to, ka viņas sīkais visu laku brēc. Bērnudārzs. Neviens neskatās uz taviem kg, vnk noskurinās, ka esi palikusi resna pēc dzemdībām.
Un ka Mušas sīkais brēc - nu izbrēksies un labāk paliks. :D

Ebe, pastāstīsi, lūdzu, par to tūpļa guļu un bēbuka apgriešanu?

Man jautājums visām: Vai jūs gājāt māmiņu kurosos? Es vienkārši skaidri zinu, ka neiešu. Bet visu laiku domāju, kā daktere to uztvers :D Itkā jau tā ir katru vecāku izvēle. Zīmogs jau nav arī obligats tajā mātes pasē tak?!

Mēs ejam Māmiņkluba kursos. Mani tie nomierina un esmu pārliecinātāka, arī vīram tāpat, jo viņš piedalīsies dzemdībās. Sajūta, ka viņš ir saprotošāks, iecietīgāks. Uz lekciju par krūtsēdināšanu gan izlēmām, ka viņš neies.

Es gāju uz MK nodarbību par elpošanām un pozām dzemdībās, gan uz handlingu un bērna kopšanu,dzemdību namā arī bijām ar draugu uz tām divām lekcijām par kurām iespiež zīmogu, jo tomēr ja draugs piedalās, tad labāk, ka kaut ko zina, nevis kā balta lapa iet līdzi.

Un es nejutos tik pārliecināta par sevi, ka bez jebkādām zināšanām par bērniem būšu laba māte, kā arī negribējās bērnam nodarīt pāri ar savu nezināšanu.

Visnoderīgākā lekcija bija tieši bērnu aprūpe un handlings, no tās arī ieguvu kaut kādus pamatus un pieturas punktus kā rīkoties.

mes ejam uz ligzdinas organizetajiem kursiem,bezmaksas,bet ljoti labi izstasta un virs daudz ko uzzinaja kas vinu nomierinaja sakara ar dzemdibam,to saksanos un parejo:)
atseviski viniem ir lekcija tikai sievietem,kas nebutu jadzird viriesiem:)

Runājot par liekajiem kg...
Ir iespējams, ka uz nervu pamata rodas bezjēdzīgi liela apetīte, vai jāsāk meklēt kāda nopietnāka problēma? Vnk pedējās divas nedēļas ēdu kā ruksis visu laiku. Un tāda sajūta, ka tas ēdiens kaut kur pazūd... un tas nav junk food vai kaut kādas uzkodas, bet normāls, sātīgs ēdiens...

Tev ir taisnība,Papau. Es to visu ļoti labi apzinos.Gan to,ka tā ir saikne ar bērnu,gan to,ka palaidīšu tik daudz mirkļu garām,bet nespēju neko ar sevi izdarīt! Nu traucē man tie kilogrami! Kaut vai eju ar ratiem,paiet garām ar xs izmēra dibenu cita meitene ar ratiem- viss. Man pastaiga ir kā sods uzreiz,lai gan pirms tam gribēju staigāt,bet šīs skalpakaļas mani dzen kompleksos. (Atvainojos,ka kādu aizskāru ar skalpakaļu,man vnk skauž). Nezinu,kas man ir,kapēc vienu brīdi ir viss kārtībā,bet citā-nekas nav kārtībā.Tie kilogrami man bojā dzīvi un viss, neko nevaru sev iestāstīt. Tie nav hormoni,nu jau par vēlu tos vainot.Psihiska vaina-varbūt.

Par kursiem. Izņemot hedlingu,ko jau minēja, iesaku palasīt par zīdīšanu.Te meitenes jau bija minējušas,ka pārāk paļāvās uz māti dabu. Dzemdību nama kursi (tās 2 lekcijas) man nelikās noderīgi.Vienīgais,kas noderēja, bija dzemdību sākšanās pazīmes un ko darīt,ja noiet ne ceurspīdīgi ūdeņi.

194, uz nervu pamata viss var būt. Vienam rodas mežonīga apetīte, cits neko nevar ieēst. Varbūt Tu stresu "apēd".

the_one

Nu bet tas viss taču ir maināms! Atliek tikai piestrādāt un kg kusīs un drīz būsi tāda pati skalpakaļa! Es nezinu kāda tev situācija, kāds bebis (vai ir iespējams kādam atstāt dažas reizes nedēļā utt.), bet, ja man tik ļoti traucētu liekie kg, tad es no visas sirds mēģinātu atrast iespēju izrauties uz zāli vai vismaz mājās pavingrot. Zinu kā ir, kad šādas iespējas nav (pašai tā bija vairāk kā gadu), bet, ja tā ir tik ļoti samilzusi problēma...nez, ja naudiņa atļauj, tad moš var noalgot kādu, kas kaut vai 2h ar bēbi pa parku pastaigā, kamēr tu sporta zālē pavingro?!
Es, protams, nezinu, varbūt tu jau dari visu iespējamo lietas labā, beeeet, tad man liekas, ka būtu jābūt mazliet možākam skatam uz dzīvi un jāpriecājas par progresu?!

Papau, man ir kam atstāt un es cenšos ēst veselīgi, bet kā jau zināms,tas prasa laiku,ar ko arī rēķinājos,bet te pēķšņi-davaj baseinā lien! Nu neesmu gatava, tas man vispār bija šoks,jo likās,ka tieši tās ir maksas nodarbības,kur mammas kopā ar bērniem ūdenī sēž,jo arī mamma tiek ūdenī,tātad ekstra. Sportam grūtāk saņemties,lai gan pirms tam gāju regulāri uz zāli, tagad bail pat iet.Tas ir kā 1.septembris! un arī tur tak būs dušā vēl citas sievietes,kas visu sarežģī un es atkal būšu nelaimīga.Vēl jau vecums! Tik viegli kā 20 gados kilogrami nekusīs,tas ir skaidrs.

Es zinu ka ir kad ir liekais svars. Un kada sajuta ir!
Bet ja tu tiesam velies no ta tikt vala tad sac kautko darit. Es dabuju -30 ar gribasspeku nost. Un ne ar sportu. Esana sastada 80% sports 20% Tapec sac ar esanu. Sportot ari protams vajag, Lai kermenis butu tvirtaks. Bet ja pagaidam nav kur atstat mazo sac ar esanu, tiklidz tu ieraudzisi rezultatu, tavs pasvertejums tikai pieaugs. Lidz ar to tu uz sevi skatisies atkal ka pilnvertiga sieviete. Laimigam mazulim vajag laimigu mammu:)

the_one

Man ir bez 5min 26 un kg smuki nāk nost. Atliek tikai darīt.
Būs jau labi, bet neļauj tam sevi grauzt. Ja tu centies ko darīt lietas labā, tas jau ir ļoti daudz un rezultāti neizpaliks. Mazliet vairāk pozitīvisma un viss būs super!