Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

weee, sveicu arī es Tevi ar mazās lellītes ierašanos! Lai aug laimīga, mīlēta un lolota ar smuku mammu pie sāniem! ;)

Un neattaisnojies kādam, kam vienkārši pa dzīvei nav ko darīt, kā tikai kritizēt. Tu būsi feina mamma/ draudzene savai peciņai. Uzskatu, ka 4.mēneši ir jau pat ļoti labs vecums, lai jaunie vecāki atļautos ballīti. Laimīgiem vecākiem ir laimīgi bērni!
Es ar mazo devos uz veikalu diezgan agri, kad viņai bija kāda 1 nedēļiņa, jo man citas izvēles nebija. Kad mazajai bija 3 nedēļas, mēs pārvācāmies, tad nu aī visi vīra draugi ar savām meitenēm bija klāt, lai mums palīdzētu. Kad meitai bija 2,5 mēneši, pirmo reizi lidojām. Lai citas saka, ko grib, bet es redzu neapgāžamo faktu, ka mans bērns ir laimīgs, dzīvesoriecīgs, vesels, labi attīstījies, lai pārlicinātos par to, ka esmu darījusi līdz šim visu pareizi.

weee, jā, man vecmātes Vācijas slimnīcā vēl teica, lai vīrs atnes man mazo šampi iedzert. Man piens vispār neparādījās pirmo nedēļu- ne pilītes. Arī vecmāte(mammas bijusī kolēģe) no RDzN apstiprināja šo info.

weee - uzmanies ar to mazās barošanu tikai pēc pieprasījuma, jo tik mazs bēbis tik tiešām var pārāk daudz gulēt no sākuma.

vismaz manējais pirmajā dienā tikai paēda 8 no rīta un tad vispār neprasīja, kad gāju pie māsiņām pa dienu, tad teica, ka tas normāli, kad gāju jau pus7 vakarā, tad atskrēja un lika bērnu likt pie krūts un barot un visu laiku kustināt, jo mazais tikai gulēja un bija slinks uz ēšanu.

Kā arī ja tev būs mazajai liels svara zudums, tad arī var mājās nepalaist ātrāk. Man vienu dienu bija jābaro ik pēc 2 stundām, jo vakarā svēra mazo, tā kā bija pieņēmies, tad viss labi, bet tur baigi čakarē ar to svara zudumu. ;)


Un jaunā māmiņa var pucēties, bet ja nav piena problēmas, tad man jau liekas, ka normāli ir bērnu barot līdz gada vecumam, jo tomēr mātes piens ir tas vislabākais.

Kā arī krūtis sākumā sāp visām, jo krūtīm pārāk liela slodze.

Un ar mazo uz veikalu jau gāju, kad viņam bija kāds mēnesis, bet nu vispār ļoti maz, jo janvārī un februārī ir slimību laiks, tāpēc tomēr gaidu pavasari, kad varēsim doties uz veikalu jau ilgāk.

Man mazā piedzima maijā, kad laukā temperatūra un laikapstākļi bija perfekti, kā arī cilvēkiem slimošanas bums ne tik aktuāls. Un tomēr, veikalā, ja mazā čučēja, kulbai pārliku pāri gaisīgu lakatu, jo man besīja laukā, ka svešie centās iebāzt seju ratos.

hmmm... man ir līdzi 0.2 konjaka , vīrs atveda pēc dzemdībām, ja nu man galīgi švaki ar gulēšanu :D :D

es tagad baroju katras 2h, nu labi bišķiņ vairāk, es esmu gatav darīt da jebko lai tiktu mājās, šīs telpas man uzdzen apātiju , es gribu ārā svaigā gaisa, bez svešu bērnu raudām. Te meitenei, kas kopā ar mani palātā , bēbis visu laiku kliedz a ,viņa dzer colu un ēd snikeru... :D

es tad tomēr šovakar iešaušu bišķiņ to konjaku ar siera bulciņu ...

Klau, ja bēbis žegojas , tad vinam ir auksti , vai ne ?

Krūtis sāp visām pirmās pāris nedēļas, nekas īpašs. Un atslaucot nez vai mazāk sāpēs.
Žagas nav obligāti no aukstuma, varbūt atrauga iesprūdusi un nesagaidīta. Bet tas nav nekas nenormāls, pāries pašas.

Žagas vispār ir normāla parādība zīdaiņiem.Sakot,ka viņi to nejūt.
Nu ar atslaukšanu tā nesāp,jo krūtsgals īsti netiek aizskarts.

nu man ar liekas, ka vajadzētu mazāk sāpēt, jo nezelē taču ...

Man pirmajā dienā teica, ka atrauga vēl nav jāsagaida, bet nepateica, kad jāsāk ... Nu pagaidām viņa ne vienu reizi nav neko atvēmusi ....

manējā žagojās tad , kad ir auksts deguntiņš , tikko sasadzu siltāk tā pārstāj ...

Primo laiku bebji daudz zagojas un laiz gazites, tas je okey. Mans vareja pat diena kadas 3h zagoties, visadi darijamies.

Weee, cerams. :D
Nu es uz veikaliem sāku iet kad bija kādas 2/3 nedēļas, jo reāli man citas izvēles nav. Un ciemiņi mums ir ik pa laikam un ciemos arī aizejam pa reizei pie manas labākās draudzenes. Mazā jau ir apradusi ar lielu daļu manu tuvāko un atpazīst viņus. Galvenais, lai neviens slims nenāk. Lai gan brālis ciemojās nedēļu un visu nedēļu noslimoja, pati ar dabūju klepu, bet sīkajai, paldies Dievam, nekas nepielipa. Sēju pie gultiņas ķiplokus un devu kumelīšu tēju...

Bāc, un es nesaprotu kā var domāt, atvainojos, tik aprobežoti, ka kā kļūsti par māti viss griežās tikai ap bērnu. Nu atvainojiet, es gribu būt arī sieviete, ne tikai māte. Un skaista sieviete, nevis nedēļu nemazgātiem, taukainiem matiem, kam ataugušas saknes, neraustītām uzacīm, neskūtām kājām un kaudzi ar liekajiem kg.
Ja bērns ir laimīgs, paēds, apģērbts un vesels, kāpēc māte nevarētu padomāt arī par savu pakaļu?

194, kā vakar izgāja ar bērna tēvu? :)

Oi, es sen nebiju bijusi tik nikna. Pat ne dusmīga, bet reāli nikna.
Atbrauc, sākumā neko, it kā viss ok. Kārtoju māju, ļauju lai viņš pieskata, kamēr sīkā ēd. Tad sākās, viņš man jau pusotru mēnesi atpakaļ teica, ka ir nokodējies. Saku, lai iedod no narkaloga lapu, cipa neesot līdzi, aizmirsis mājās. Nu galīgi par debīlu laikam skaita. Aizrunājāmies līdz tam, ka pats sačakarējās savos melos un atzina, ka nav kodējies un nemaz netaisās, ka varot nedzert (lai gan zinu, ka pāris ned atpakaļ atkal nebija skaidrā).
Nu neko, pateicu, ka tādā gadijumā pie bērna viņš nebrauks, kamēr neizdarīs vismaz kaut ko no solītā.
Tad nu otrs... aizvakar zvana, saka ka atvedīs naudu, 70 eiro. Nu ok, lai ir 70 eiro, lai gan bija jābūt 100. (Un jā, šajā gadijumā es esmu kapeiku pis*ja). Saku, lai dod naudu. Šis iedod 50. Un vēl ar tādu lepnumu. Es saku, kur pārējais? ''A es tev rozi nopirku vārdadienā, kēksu, rafaello un AKNAS!!! (iedomājaties, atved keksu, rafaello un aknu paku, jēlas aknas, lai gan lieliski zina, ka es tādas vsp needu un reāli, nejau es bērnam kaut ko no tā došu)''. Nu normāli, par bērna naudu šis izdomā, ka ir normāli nopirkt man cipa puķes un vēl nagļakā takā no sevīm apsveikt mani svētkos. Tad sanāk, ka ja reāli tā, pusi es bērnam nodrošinu, pusi viņš, tad mēneša otrā pusē man bērns jābaro ar aknām, jo ģeniālais tētiņš putras naudu notriec kaut kādos mēslos.

Sākās vēl visādas čikstēšanas, attisnošanās un tā tālāk, tā tālāk, kamēr man nervi neizturēja, saģērbu sīko un aizgājām projām staigāties. Un tad tas nabags iet pie manas vecmammas sūdzēties, cik viņš labs, kāds malacis, bernam pa pus gadu iedevis 90 eiriķus un bļa, aknas! :D

Pēc tam protams dabūju lekcijas par to, cik stulbi esmu izdarījusi, bet visiem jau pahodu vienalga, ka viņam tik tiesības, tiesības a par pienākumiem pret bērnu reāli nospļauties. Velc kā gribi, dzīvo kā gribi.
Un kā lai iet vēl tādam cilvēkam pretī un normāli izturās? Nu cik var.

194, visvairāk man "patīk" Tava ome!

Par kazam, saprotu the one. Negribu nekadu banketu, nekadus cilveku pulus.
Kad man piedzima mazais es ari domaju par to ka izskatos,vingroju jau nakamaja diena, bet tas nekadi npadarija mani par sliktu mammu. Par alko gan nedomju. Ir tik divaini nakt te un metaties ar apvainojumiem.

Nu šodien jau es atļāvos diezgan rupji izteikties. Beizdot viņa laikam saprata, ka ir lietas, kuras vajadzētu paturēt pie sevis.
Pēc vakardienas es vispār domāju, ka ar savu krustmāti vairāk nerunāšu vispār. Apnicis jau ir, kā kaut ko pasaki, tā puse pilsētas jau runā. Vakar sēdējām ar draudzeni un mana best raksta, atnācis krustmātes jobe*is, stāstot šai, ka viens pie manis brauc, ved visu, man vēl slikti, nepietiek, un tai pat laikā satiekos ar citu. Da je*al. Ļoti atvainojos par rupjībām, bet man tas viss jau ir noriebies.

Brīžiem gribas uzmest visam, pārvākties uz kādu dzīvokli, bet pazaudēt māju arī kaut kā negribās tai pat laikā. Tagad vairāk par visu ceru, ka jaunajās attiecībās viss izdosies un es beidzot iemīlēšos, jo vīrietis ir fantastisks. Bet neviens jau tam vairs netic, ar tādu sarkasmu vnm. Da labi, man abas omes superīgas, otrā gan nomira, tā arī savā dzīvē nepateikusi man nevienu labu vārdu.
Visiem liekas, ka es esmu šausmīga egoiste, tikai par sevi domāju, bet nekad dzīvē nav bijis tā, ka es domātu tikai par sevi. vienmēr cenšos un meiģinu dot citiem daudz vairāk, kā pati sev. Pareiz jau laikam ir, jo vairāk laba dari, jo mazāk to kāds pamana.

Ahhh, 194, turies! Ir jācenšas savā dzīvē nelaist slikto sev tik tuvu (emocionāli). Ja ir iespēja, tad vienkārši jāizslēdz nevēlami cilvēki laukā no savas dzīves pat ja tie ir radinieki. Zinu, cik grūti tas nākas, pati mācos.. Pati tik tagad esmu sākusi izcīnīt vietu zem saules te, kur dzīvoju. Vīra māsa vispār nav redzējusi mūsu mazo, arī jau izvairījos viņu satikt, kad biju stāvoklī, jo ir drausmīgi rupja, ļauna un nesimpātiska būtne. Sākumā saņēmām lielus nosodījumus no apkārtējiem (t.i. pārējiem vīra radiem, kuri paši sēž un raud aizvainojumos par vīra māsu), bet mums dzīve ir mierīgāka vismaz. Arī no savas ģimenes dažiem cilvēkiem vairos dalīties par savu dzīvi, jo tie cilvēki, diemžēl, paši neprot priecāties, bilst labu vārdu..
Ne vienmēr ģimene nozīmē, ka būs tas tuvākais..

Man sāk likties, ka tad no savas dzīves jāizslēdz praktiski visi. Reāli, grauž tas, ka pat tuvākie neredz ko nodara ar saviem vārdiem un darbiem. Liekās, ka pilnīgi nomirs, ja nedod dievs, kaut ko labu pateiks.
Es vispār pēc dabas esmu ļoti nosvērts cilvēks, bet pēdējā laikā viss vienkārši uzdzen tādas dusmas, ka nezinu kur to likt. Gribās vnk dauzīt sienas!
Tik šausmīgi grūti savam tuvākajam vēlēt labu, it kā tas būtu kaut kāds noziegums! Visi ar savām ideālajām dzīvēm, tikai nez kāpēc visu laiku tikai čikstēšana par to, cik viss ir slikti. Bet nu pareiz, jāatrod kāds, ko padarīt vēl sliktāku nepareizāku, lai pašiem labāka sajūta.

Šodien vispār knapi noturējos rupji nepasūtot vecmammu dirst. ''Es jums iedošu naudu, lai viņš nokodējās, tikai dzīvojat kopā,'' nu normāli? Un tas tikai tāpēc, ka abas ar krustmāti izdomājušas, kas ir mans jaunais vīrietis un redz, ka viņš saticies ar manu draudzeni vairāki gadi atpakaļ un pēc tam dzīvojis ar citu, un ka viņam vispār rupjš raksturs, un māte viņam šausmīga, vadoties pēc viņu vārdiem, slikts vīrietis, bet dzērājs, narkomāns un nestrādājoš idiots jau nu noteikti ir labāks!

194 , tas taču ir tipisks vecmammu gājiens, tādas viņas ir.. Šķiet, ka Tev ļoti daudz negāciju apkārt, es tavā vietā netupētu tur tik ilgi un dzīvotu atsevišķi savu dzīvi! :)