Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

marchixa, nu jāā :( nadziņus griezu un mazais parāva rociņu un pirkstiņā trāpija :( bļaušana bija milzīga, man kājas stīvas , nezināju ko darīt..

Kaa mammas speej iztureet to, ja mazulis saslimst, sasitaas vai kaut kas cits notiek ?

Lai cik divaini butu, bet es vinu to uzteveru ar vesu pratu, jo kad berns saslima, virs loti uztraucas un ja vel es uztrauktos, tad nekas labs tur nebutu. Meginaju saglabat mieru, dariju kas jadara. Kad berns sasitas pirmas reizes, sirds znaudzas, zeloju, meginaju izvairities no tadam situacijam, ka vins krit. Bet nu jau vin ir iemacijies, ka kritot vajag rokas likt prieksa, ka jaskatas zem kajam, ka iet. Protams, nelauju kapt gulta un lekt no vinas, lai ka vinam to ribetos.

Līdz šim nadziņus visu laiku vīlēju, bet paliek stūrīši asi un tos nevar novīlēt tā, tāpēc nolēmu ,ka beidzot jāgriež (nuuu ar tām knaiblītēm)
Bļīn... turpmāk tikai vīlēšu un kaut vai grauzīšu.

Bērniņa klātbūtnē neraudu. Ja gribas paraudāt, tad iedodu mazo tētim vai omei un pati nolienu kaut kur paraudāt. :D

Man šķiet pilnīgi normāli, ka bērns iepazīst pasauli arī caur sāpēm. Tikai lūdzu nepārprotiet mani.

Nu ir,ir tā. Es ar savu mammu arī par šo runāju, viņa stāstija kā bērnībā es esmu kritusi un situsies, kā viņi ar tēti man applaucējuši kāju un kā esmu nokritusi tā,ka uz lūpas šuves bija jāleik un rēta man visu mūžu paliks.
Itkā tagad par to es nepārdzīvoju,bet noteikti esot maza arī ļoti raudāju un sāpēja gan man, gan vecākiem. No tādas puses kad skatās,tad liekas,ka saprotams,ka šad tad gadās šaizītes, bet kad reāli kā mamma izbaudu to,ka mazajam kaut kas notiek...mī un žē. Visu nakti gulēju un mocijos ar sirdssāpēm. No rīta vēl sirds sāpēja - tīri fiziski. Brrr

Mari, nepārdzīvo! Arī es, kad pirmo reizi nadziņus griezu ar knaiblītēm, nejauši trāpīju pirkstā. Saprotu Tavu pārdzīvojumu. Es pati arī raudāju un šaustīju sevi, ka sajutos kā slikta mamma. Bijām aizbraukuši nākamajā dienā uz vecmāšu privātpraksi, izstāstīju, ko pastrādāju ar kamolu kaklā. Mierināja sakot, ka tas tāds sīkums vien ir, jo neviens bērns vēl nav izaudzis neslimojis un nesavainojies. Vispār ieteica knaibles neaiztikt, jo ar tām sanāk biežāk savainot. Knaibļu vietā labāk šķērītes izmantot.
Tagad mazā vispār kā tanks mums visur ložņā-krīt, veļas, sasitas.. vīrs ļoti pārdzīvo, bet es gan uz to visu raugos vairāk ar domu, ka mazā iepazīst pasauli. Ar laiku iemācīsies, ko kas nozīmē.

Tu esi laba mamma! :)

Es par šo esmu izdarījusi sekojošu secinājumu. Sākumā tu mēģini bērnu nesavainot pati, pēc tam skaties, lai bērns nesavaino pats sevi, bet vēlāk jau nāk jautrākās - uzmanīt, lai tavu bērnu nesavaino kāds no malas vai tavs luteklis nesavaino kādu. Nu, tāds ir mātes liktenis, ko teikt.

Mari, nestreso, tu esi laba māte!!!

Daudz mīļu buču tev svētkos. :)

Mari, nu tas tāds sīkumiņš, mazajiem ātri sadzīst un aizmirsis viņš ir sen jau, nešausti sevi tik ļoti, man arī tā ir gadījies, mācība uz mūžu kā bērnam nagi jāgriež. :D Es mazajam griezu/griežu ar spec. šķērītēm, parasti tad, kad guļ, rociņu drusciņ stingrāk pieturu, lai nevar izraut, ir ok. :)

Mari bučuku bučuki svētkos :*

jaa meginasu dzert katru reizi kad vins atgadina.

jā, tā gan. un uzreiz, nevis vēlāk :D
turklāt, izlasi lietošanas instrukciju. nezinu, vai visiem, bet tiem vitamīniem, kurus es lietoju, vēlams lietot ēšanas laikā. ja esmu paēdusi vakariņas un aizmirsusi iedzert, tāpat iedzeru un uzkožu kaut ko pa virsu. bet tā nav, ka nedzeru. esmu pat rāpusies no gultas ārā, lai viņus iedzertu :D

Mari - lai gan es esmu tikai topošā māmiņa un nezinu, kā es to visu uztveršu, nedomāju, ka tu izdarīji ko briesmīgu bērniņam. protams, būsi uzmanīgāka, bet viņš jau sen noteikti to ir aizmirsis :)

Man liekas, ka griezt nagus ar šķērītēm ir vieglāk, vismaz es ar šķērēm griežu un parasti, tad, kad mazais guļ, jo tad mierīgs un parasti jau iesaka, ka nagus jāgriež, kad bērns guļ.

Un manām knaiblītēm rakstīts, ka drīkst tikai no 6 mēnešiem.

Mari, liecies mierā! Viss ar tevi ir kārtībā... Es gan jau esmu rūdīta, bet atceros, kā pati raudāju, kad brālis manas auklēšanas laikā izkrita no dīvāna (nepilns gads viņam tad bija). Es, man liekas, raudāju trakāk nekā viņš toreiz! :D Un kad viņam bija kādi divi gadiņi, tad nejauši iespiedu viņa pirkstiņu durvīs - nu drausmīga sajūta... bet toties tagad ar savējo jau zinu - nekas no tā visa nav pasaules gals ;) Turklāt mazais jau vairs neatceras, ka tā ir noticis ;) Rūdi raksturu, mamma! :)


Meitenes, kad jūsu mazie sāka rāpot? Man izskatās, ka manējais jau riktējas (5 mēneši).

Mari bučas svētkos! (l)

Mari
Es tāaa tevi saprotu!
Mums arī gadījās č.p. pirms mēneša:pērģērbu bebi uz gultas, aizsniedzos pēc pampera un veļoties novēlās zemē.Jutāmies vienkārši drausmīgi, bebim gan izbīlis bija lielāks nekā kāda vaina,bet sajūta ir pretīga...Nākamajā dienā jau jutos ok,un nosolījos turpmāk būt uzmanīgāka un padomāt 2 soļus uz priekšu.
Jā,piekrītu,labāk griezt ar šķērītēm un kad čuč ;)

Man arī jautājums vitamīnu dzērājām: vai PIRMS komplekso vitamīnu lietošanas nodevāt kādas analīzes vai pieņēmāt/ārsts pieņēma, ka tā vajag, jo esat grūtnieces? Folskābe skaidrs - to var tāpat palietot pat plānojot mazuli, bet tos kompleksos? Jums no viņiem nav nelaba dūša?

Paldies,meitenes! :)

nu jā, es nezināju, ka ar šķērītēm vajag. tās knaiblītes tādas maziņas ļoti un jā.. nu tagad zināšu.

skaya, man lika dzert pirms analizem. folskābi nelika nekad, dzelzi gan,man tas bija loti zems.tikai pedeja menesi bija normā. jaapiebilst,ka vitaminus dzeru 4-5 men,pa vidu bija pauzes,jo vienaa menesii strauji pienemos svaraa,par kaadiem 4 kg.

Mari, apsveicu! :) tik ar ko?:D