Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Gangsters, vēl nav pienācis noteiktais datums :) esam gaidīšanas režīmā. :D Vīrs jūk prātā aiz nepacietības mazo auklēt, meita arī katru dienu prasa, cik naksniņas vēl jāguļ līdz māsa būs klāt. A es vēl īsti nejutu, ka kaut kas tuvotos un nesaprotu, ko mani visi apkārtejie grib izdzemdināt :D

Sveiki šajā trešdienā
Lūdzu palīdzam bakalaura tapšanā un aizpildām anketu
Milzu paldies
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScbVhMp79vkEjDt9FaVLB3AEI2FSDCUu9VMB5i6U7gytELtfQ/viewform#responses

meita arī katru dienu prasa, cik naksniņas vēl jāguļ līdz māsa būs klāt.

Cik mīlīgi (l). Lai jauka, mierīga un cik nu iespējams- nesāpīga satikšanās!!!

Vai kāda mamma ir nolēmusi bērnu nelaist dārziņā un 1) palikt ar mazo pati mājās jeb 2) ņemt aukli? Jeb vai ir kāda, kas mazo dārziņā laiž uz pusi dienas?
Es te katru dienu dīdos, nevaru nekādi izlemt ko un kā labāk darīt rudenī (s) Iet strādāt jeb neiet strādāt un padzīvot uz bezdarbieka pabalsta, ja iet - vai atgriezties iepriekšējā darbavietā jeb meklēt ko citu. Ahh, man jau pat sapņos tas viss rādās :'-(:-D Esmu mūždien tik neizlēmīga :'-(

Mes nelaizam darzina, aukles nav (vecmaminas ari netiek iesaistitas), prata sajukusi it ka neesmu. :-D Vecaka meita (4g) socializesanas un redzesloka paplasinasanas noluka iet uz nodarbibam 2x nedela. Ja es atrastu tadu darzinu, kas mani apmierina, varbut laistu uz pusi dienas, bet pagaidam man tas skiet liels (un lieks) cakars. Virietis vispar ir par vismaz daleju majskolosanu, es vel saubos. :-)

daydreamer - ja tev negribas atgriezties darbā un finanses nav problēma, tad kāpēc lai nepaliktu mājās. Bet jājūt, vai pašai to gribas.
Salomē - tīri intereses pēc - kā paiet dienas ar 2 maziem bērniem mājās? Tev ir kaut kāds "grafiks"? Spēlējies kopā ar meitām? Ejat laukā, lasāt grāmatas, krāsojat/zīmējat/līmējat, dziedat? Es tā esmu atradusi no mājās dzīvošanas, ka parastās dienās (kas nav brīvdienas un kurām nav nekāda plāna) apjūku no bezdarbības un dienu totāli nobumbulēju (s)

Ne, grafika mums nav, kaut ka nav sanacis ieverot, cik esmu meginajusi. Ir tada ka aptuvena seciba - piemeram, pec brokastim vinas abas spelejas (to, ko vecaka izdoma), kamer es vingroju, ieeju dusa, sataisos.. Dazreiz, protams, nekas nesanak. :-P Uz jaunakas dienas miegu ejam ara (kops relativi patikams laiks ara), kamer vina ratos gul, meklejam putnus, lasas kocinus / akmentinus, taisam plenerus ara, tas ir vecakas meitas laiks ar mani, kurs nav jadala. Tad ejam uz parku / laukuminu, kur abas var izskraidities un izspeleties. Majas pusdienas, kuras parasti gatavojam kopa, ja vien nav atstiepts kas ipasi interesants, ko petit. Aizvakar atnesa koku, ko apgleznoja ar guasam, piemeram. :-)
Es censos skatities pec situacijas, dazreiz pati iesaistos vairak, citu reizi mazak.. Tagad vecakajai aktuala skaitisana, naudina, veikalu spelesana, tad ari integreju matematiku ieksa aktivitates. Es pati esmu diezgan radosa, tapec man nav ipasi japiedoma, ka "jaspelejas kopa", man tiri labi patik gan lellem majas celt, gan trases buvet, gan gleznot... :-) Pasplusma viss aiziet, kad tetis majas. :-D

daydreamer,
es noteikti izbeigtu darba attiecības pec abpusējas vienošanās, lai izdevīgi tev saņemt pabalstu.(Man pašai tā ir) Es laižu dārziņā+ 1x nedēļā, citreiz 2x nedēļā pastrādāju. Pārējais brīvais laiks tiek pavadīts, atpūšoties, pilveidojoties vai ar meitu ( uz dārziņu laižu kad gribu, cik gribu,nu + slimo), kā arī mēs esam ciema slotas :D Nav tadas nedēļas, kad mēs kaut kur neesam prom no mājām :D
Skaties, vai pati esi gatava mazo laist, kaut gan neviens nav gatavs sākumā. Ja kaut kas nebūs kā vajag, paliecies ar bebsteru pa mājām + tev ir bezdarbnieka pabalsts ļoti smukà apmērā.

Oi, pasarg, dziedat gan nedziedu. :-D (es loti slikti dziedu (s)) Bet skandarbus gan klausamies, muzikas instrumenti ari ir majas, virietis vecako maca gitaru trinkskinat (l).

daydreamer, es rakstīšu atlūgumu, ko ceru dabūt kā abpusējo vienošanos kaut kad jūnijā, visdrīzāk bišķi pirms BKA beigām un visdrīzāk līdz oktobrim būšu mājās. Manā darbā man nav īstas vēlēšanās atgriezties nu un tad valsts bērnudārzs septembrī un attaisnojums, ka ar vienu algu nevar izvilkt ir labs iemesls darba devējam, lai saglabātu labas attiecības un krīzes situācijā tur vienmēr darbu dabūtu :D Vismaz pagaidām tāds mans plāns. Sanāk, ka meita dārziņu sāks, kad būs 1.10, kas man liekas labs laiks. Vasaru nobumbulēsim kaut kā :) Lielais plāns ir ņemt meitu uz nometni, kur es būšu skolotāja. Nu ceru, ka viņai, tāpat kā pagājušogad, patiks.
Tas nav uzbrauciens, bet mājskološana man liekas totāli nevajadzīgs pasākums. Tad jau labāk laist privātskolā, kur ir īpaša un individuāla pieeja. Neredzu nevienu plusu, tam, lai bērnu turētu mājās skolas vecumā. Tomēr tā pieredze, draugi utt ir noderīgi visai dzīvei.

un 1.10 nozīmē nevis 1.oktobris, bet gads un 10 mēneši :D

S*, tad tas ir traki, jo tās lietas jau pārsvarā caur spēlēm bērns apgust, tad drošivien vecāki ar bērnu nespēlējas nemaz.
Daydreamer, es plānoju līdz apm 2 g.v. būt mājās ar bērnu, tā esam vienojušies mājās, dārziņš mums tāpat nespīd uz 1.5g.v., lai gan es gribētu vest uz dažām stundām līdzīgi kā khh aprakstīja.
Man šķiet meitai patiktu dārziņā jo ir komunikabla, iet pie citiem, smaida, tāda droša.
Esdomāju ka darba devējs ar mani vienosies, jo priekšniecei pašai 2 mazi bērni, situācija ir tāda kāda tā ir. Darbs tāpat man bija apnicis, sen gribēju mainīt. Tik citi biedē, ka jaunās mammas neviens negrib ņemt.

xzy, nez, es biju uz darba interviju un darba devējs ir gatavs gaidīt kamēr bērnu palaižu dārziņā un tad ņemt mani darbā. tā kā nav tik traki visur. Manā šībrīža darbā arī nekad neatsaka darbu tikai tāpēc, ka ir jaunā māmiņa.

Anne, es domāju, ka atrod tāpat darbu, jo manā vietā ar paņēma sievieti kurai ir divi pēc kārtas bērni un tikko no dekrēta bija atgriezusies, tātad bērnu slimošanas iespējas x2. Bet saku, ka mani biedē citi, piemēram mana mamma ir kā apmāta ar to, ka nevienam nav vajadzīgas jaunās mammas, un man jau reizēm tas ir līdz kaklam, cilvēks nesaprot ka situācija ir tāda kāda tā ir. (e)

Es neatgriezos darbā, nenožēloju. Bērnam tūlīt būs 2 gadi un 5 mēneši, bet vēl neesmu izlēmusi, vai jau gribu laist dārziņā. Tās izmaksas ar visu līdzfinansējumu ir pietiekami augstas.
--
Ā, man neparakstīja nekādu abpusējo vienošanos, tikai pēc pašas vēlēšanās. :-D

Es aizgāju no darba un meitu laidīšu dārzā no 3 gadiem. :) Es jau tā izlēmu gandrīz uzreiz pēc meitas piedzimšanas. Nenožēloju. Teorētiski (izņemot to, ka vēl uz poda neprot iet) viņu varētu laist dārziņā (saprot visu, runā, ēd pati) un viņa arī tiek rudenī dārziņā, bet nu tas laiks tik ātri paskrien un darbs nebija mans sapņu darbs, tāpēc esmu pārliecināta, ka izdarīju pareizu izvēli. Ja apstākļi atļauj, tad noteikti esmu PAR palikšanu mājās. Tāpat kopā var darīt daudz foršu lietu, iet, skriet, braukt, lai nebūtu jāžēlojas, ka baigā rutīna, mājās ar bērnu sēžot. Bet nu tas jau ļoti individuāli, zinu tādas mammas, kuras ne par kam nevar piedabūt sēdēt mājās, skrien uz darbu jau pat pirms bka beigām. Katram savs. :)

:-D Anne, "turēt bērnu mājās skolas vecumā" un "mājskološana" galīgi nav tas pats. Ir gan dažādi mājskološanas veidi, protams, es runāju vairāk par unschooling. Nezinu, kas tie par stereotipiem, ka skolo mājās un pie grāmatām, es arī regulāri saskaros ar viedokli, ka bērniem taču vajag draugus un komunikāciju, kur viņi mājās to dabūšot. :-O (t)

S*, es esmu no "tādām mammām, kas aizskrēja uz darbu pirms BKA beigām" :-D
Man ir ļoti pateicīgs darbs tādā ziņā, ka var pastrādāt no mājām, kad vajag. Nekad neesmu ņēmusi slimības lapu mazā slimošanas dēļ (vai pašas slimošanas dēļ). Tādā ziņā tiešām ļoti paveicies, bet tas ir arī nenormāli grūti - jo var gadīties intensīvas darbadienas, kad tiešām 8 h ir jānosēž pie datora, un bērns blakus man visu dienu skatās multenes... Vai kad man ir online sapulce, bet bērns blakus īd un čīkst, tieši tajā brīdī grib čurāt/ēst/gulēt. Reizēm to B lapu tomēr būtu bijis labāk paņemt.
Izklausās, ka daudzās ģimenēs tomēr ir "tradicionālais" modelis, kad vīrs pelna ģimenei, bet sieva tikai savam priekam, ja reiz var atļauties palikt uz vienas algas. Nekad neesmu slēpusi, ka šajā ziņā esmu feministiska un negribētu dzīvot vīra maizē. Bet ne jau tikai par naudu tur ir runa. Par pašapliecināšanos, atzinību utt. Par to jau te ir diskutēts. Ne visām sievietēm tā pašapliecināšanās notiek ģimenē, audzinot bērnus un rūpējoties par "pavardu".
Salomē, tevis aprakstītais izklausās jauki un ne-grūti, bet es laikam tomēr sajuktu prātā :-D

virdzinija, nē, nē, nevajag jaukt dažādas lietas. :) Es nedzīvoju (kā tu saki - vīra maizē). Es pati esmu nodrošinājusi sev līdzekļus, lai varu sēdēt mājās ar bērnu līdz 3 gadu vecumam un tad meklēt citu darbu. Es nekad neesmu dzīvojusi uz vīrieša rēķina. Strādāju kopš vidusskolas beigšanas bez pauzēm un, ja varu sevi nodrošināt, lai varu bērnu palaist dārzā no 3 gadu vecuma, tad neredzu iemeslu, kāpēc to nedarīt. Maksāju gan dažādus maksājumus proporcionāli, gan pērku visu sev pati un arī bērna tēriņi ir uz abiem ar vīru. ;) Dzīvojam vienu reizi un es gribu būt ar bērnu pirmajos viņa gados, cik nu tas iespējams. Te pat nav par ko īsti diskutēt, vienkārši gribēju nedaudz palabot, jo "apstākļi atļauj" nenozīmē vienmēr, ka jādzīvo uz vīra rēķina.

Salomē, neesmu sīkāk interesējusies, tāpēc man jēdziens mājskološana palicis tikai tajā saprašanas līmenī, ar ko esmu saskārusies - proti, ka bērns apgūst nepieciešamo skolas vielu mājās. Tur gan bija citi iemesli, bet nu situācija tāda bija. Kā arī, protams, tāds stereotips (bet varbūt ir realitāte, nezinu), ka tiem bērniem varētu būt grūtāk ieiet "īstajā" dzīvē.
Kā Tu biji domājusi to mājskološanu? Varbūt vari pastāstīt vairāk?