Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Anne, man daktere teica, ka vajag vismaz 3 dienas, lai antibiotikas iedarbotos.

Ar pirmo man 100% likās ka ir puika, pat nezināju ko darīšu, ja pateiks, ka meitene. Otro reizi nebija pilnīgi nekādas nojautas, vienu brīdi likās, ka puika, citā brīdī, ka meitene, tāpēc beigās biju pārsteigta.
Vārdu gan bija grūti izdomā puikam, otram arī būs grūti, man jau varianti ir, bet vīra var teikt neviens nepatīk.
Es laikam 3.bērnu nē, gribētos jau meitiņutai ļoti skaists vārdiņš bija padomā, tāpēc žēl, ka nebūs kam ielikt..man tomēr 2 ķeizari jau būs un asinsspiedirns ppaaugstināts abās grūtniecībās un vēl dažas mazas problēmas, tā kā diez vai gribēš riskā un vēl 3x iet tam visam cauri.
Ar pirmo man bija viegla grūtniecība, līdz pat pašām beigām nebija grūti, baigi izbaudīju to laiku, tagad kaut kā nē, ir virāk nogurums un fiziski arī jau tagad grūtāk.

*gribēšu riskēt

Man jau no sakuma likas, ka bus puika. Taaada sajuta bija. Un ari ir puika. Ja butu vel viens berna pat nezinu, ko gribetu vai vel vienu puiku vai meiteni.

. Es vēl norīvēšanu ar atšķaidītu šņabi/etiķi neesmu mēģinājusi.

es neiesaku.

Manam dēliņam šodien jau divas nedēļas, tad nu es ar laikam aktīvāk sākšu iesaistīties jūsu pļāpās :)
Par dzimumu un intuīciju - man pilnīgi visām draudzenēm/paziņām ir meitiņas, tādēļ es arī no sākuma ļoti gribēju meitiņu, bet zemapziņā zināju, ka būs tieši pretēji - puisītis :) Un tā arī bija, tagad esmu ļoti, ļoti laimīga dēliņa mamma! (l)
Par viesu uzņemšanu - dēliņš piedzima no rīta, pirmie ciemiņi bija jau vakarā - drauga vecāki, nebija nekas iebilstams, viņi atveda pāris nepieciešamas lietas, apraudzīja mazo un prom jau bija :) Nākamajā dienā atbrauca drauga māsa ar savu ģimeni, mani vecāki uz slimnīcu nebrauca, atbrauca uzreiz, kā atbraucām mājās :)
Rīt mazajam ir vārda diena, tad nu būs apvienotas svinības ar raudzībām, bet arī tikai paši tuvākie - vecāki, vecvecāki, māsas/brāļi :)

kad palikāt stāvoklī, jau nojautāt, ka būs tieši puika, vai meitene? pirms ārsta apstiprinājuma?

Kādu pusgadu pirms paliku stāvoklī, pie manis sapnī nāca mazs puisītis, kas sapnī bija mans dēls. Zīme laikam :D Kad paliku stāvoklī, tad intuitīvi arī jutu, ka būs puika. N

Kad gaidīju dēlu visu laiku domāju, ka būs meita, jo ļoti patika viens vīra izdomāts meiteņu vārds, bet ar puiku vārdu domāšanu nekā neveicās. Veikalos arī vilka uz meiteņu drèbītēm. Un tad hopa, izrādījās puika.
Kad gaidīju otro domāju, ka būs otrs puika, jo likās kaut kā ierastāk. Kad uzzināju, ka būs meita staigāju apjukusi pirmās dienas. :-D Bet varēju izmantot pirmās grūtniecības laikā izdomāto vārdu.
Vispār otrajā grūtniecībā gāju uz sonogrāfiju ar bailēm, jo baidījos, ka būs dvīņi. Divi bērni ir mans ideālais skaitlis un man bija tik ļoti bail no tā, ka būs trīs- jo pirms grūtniecības vīrs vienmēr pļāpāja par dvīņiem un man ar maniem grūtniecības hormoniem bija bail, ka būs piesaucis man dvīņus. :-D Tagad jau protams zinu, ka ja arī būtu mīlētu un priecātos, bet tai brīdī bija tik ļoti bail, ka līdz asarām.

Ar pirmo gribējām puiku, cerējām, ka būs puika, sen jau bija pat vārds izdomāts, bet izrādījās meitene. Dažu dienu laikā apradu ar to domu.
Vēl pirms otrās grūtniecības, vīrs jau skaidri zināja, kad piedzims otrais bērns un, ka tas būs puika. Es paliku stāvoklī pēc laiciņa un teicu, ka pēc visiem aprēķiniem, nekādi nesanāk piedzemdēt tajā laikā, ko bija teicis vīrs. Viņš tik plecus paraustīja... Pēc dažām nedēļām man izrādījās MA.... Un, kad atkal paliku stāvoklī, piedzima puika tieši tad, kad vīrs bija paredzējis.
Tagad viņš man saka, ja es tomēr sadomāšu par trešo bērnu - tad būs atkal meitene. Vārdu arī viņš jau zina...
Tāds, lūk, man pravietis mājās!:-D

Kā jūs izvēlējāties ģimenes ārstu bēbim? :)
Šis ārsts nāk arī mājas vizītēs? Vai tās ir obligātas? Kāds ir šo vizīšu mērķis?

Robīte, o, manu puiku arī sauc Roberts. :-D Un tas bija vienīgais vārds, kurš patika vēl krietni pirms grūtniecības.

Par dzimumu es sajutu jau labi pirms to varēja noteikt USG :) Aiztaisīju acis, mēģināju sajust, un atnāca informācija, ka tā ir meitene.
Protams, tā nav nekāda maģija, jo varbūtība, ka būs pareizi tomēr ir 1/2, kas ir liela varbūtība gan uzminēt, gan neuzminēt :D

Man pediatrs ir mana ģimenes ārste. Nekur nebija tālu jāmeklē... Pēc dzemdībām ieradās vienā mājas vizītē (laikam skaitās obligātā, bet gan jau var arī atteikties). Parunājām par barošanu, parādīja kā nomierināt mazuli, kādus vingrinājumus taisīt, kā masēt, uzklausīja manus jautājumus un viss.

Man tāpat kā Neonam bērna pediatre ir arī mana ģimenes ārste. Nāca pirmajā mājas vizītē pēdz dzemdībām, kaut arī nebijām viņas novadā. Tagad jau esam. Nāk arī mājas vizītēs ja mazulis ir slims. Mums vispār viss ar ģimenes ārsty ir elementāri, noteikti tāpēc, ka prakse ir maza.

Neesmu vedusi bērnu uz slimnīcu ar temperatūru. Ja ir ļoti slikti, vedu pie ārstes atrādīt. Mājas vizītēs nenāk, jo neesam viņas rajonā un viņa mūs paņēma ar noteikumu, ka vajadzības gadījumā vedīsim uz viņas praksi.
Pāris reižu ir nācies lietot antibiotikas. Tas bija tad, kad temp bija jau nedēļu, un, lai kā arī gribējās izvairīties, tomēr jāatzīst, ka slimošanu tās izbeidza.
Manam bērnam ja ir temp., tad parasti augsta. Līdz 38.5 neko nedodu, ja nu vienīgi uz nakti, jo paredzu, ka naktī temp kāptu. Bija vienu reizi pāri 40, tad apsvēru saukt ātros, bet tomēr neizsaucu. Dzesēju ar mitru dvieli, izģērbu. Slimnīcā nekad neesam bijuši, tā tiešām būtu pilnīga bezizeja, kad izvēlētos vest uz BKUS.

Mes esam braukusi uz uznemsanu kopa laikam tris reizes. Vienreiz mazajam.klepus bija un no gimenes arsta bija pateikt braukt un atradit. Tad taisija rentgenu. Vel kaut kad nakti bija temp. Mazais bija vrb 4-5 menesus vecs un man nebija citu temp.samazinosu zalu, tikai sirups. Mazais likas jau jocigs. Tadi kaa krampji vai kad lidzigs. Ta nu neko negaidiju. Bet labakais, kamer aizbraucam jau temp nebija tik augsta. Bet lamat tiesam neviens nelamaja. Te citi uz uznemsanu katra nieka del brauc. Treso reizi mazajam nedelu bija temperatura un ar zalem jau nenokritas isti. Ta kaa gimenes arsts taja diena nestradaja,tad braucam, lai taisitu asins analizes, jo likas, ka vrb iekaisums, jo tad bija ari kartigs punkis. Bet tagad,kad pari gadam, tad vins ari temperaturas savadak pardzivo un tomer tas nav zidainitis galidi mazins.

LV vārds Roberts ir pats populārākais laikam gadus 5 jau... :-DBet man nu tā patīk, tā patīk (l)(l)(l) Varbūt pati biju Roberts iepriekšejā dzīvē, ka man kaut kāda saikne īpaša ar to vārdu? :-D:-D:-D
Virdzinija, man ar galvā ir tā doma, ka ja termometra stabiņā redzēšu 40 grādus, tad, iespējams, tā būs pirmā reize, kad zvanīšu ĀP! (protams, ir arī citi aspekti) Bet ceru, ka tāda reize nepienāks!
Un mans ģimenes ārsts arī ir pediatrs, arī 1x bija mājās, jo tādi tie noteikumi, nāk arī mājas vizītēs it kā (bija rakstīts cenrādī 15 eiro, bet nezinu, vai tas visiem vai tikai pieaugušajiem), bet es tāpat parasti pati izvēlos aizvest, savādāk, kad izsauc uz mājām, tad dažkārt kaitina, ka nevar zināt, kad atnāks un labāk parādu visu, uzreiz sapērku zāles un miers!

Es visu laiku gribēju, lai man pirmais bērns ir puika, jo pati vienmēr esmu gribējusi vecāko brāli, kurš protams man nav iespējams :D līdz usg staigāju ar domu, ka būs puika, jo citādāk nevar būt. Vīrs tik smējās un teica, ka būs meita. Protams, es smagi aplauzos uzzinot, bet ātri apradu ar to domu, bet vīra in your face smaids vizītes laikā bija neaprakstāmi kaitinošs. :D
Vārdu gan bija grūti izdomāt, kaut arī meitenēm ir daudz smuki vārdi, mēs nevarējām vienoties, jo es gribēju īsu un skanīgu, vīrs - garu. Beigās tikai īsi pirms dzemdībām vienojāmies, jo viņš uzstāja uz to, ka vārda dienai obligāti jābūt vasarā, ja jau dzimst novembrī.

Zinu, ka Roberts LV ir topa augšgalā, bet tas vārds jau bija padomā vēl ilgi pirms tam, tad nu neiešu mainît savas domas tikai tāpēc, ka pēkšņi vārds ir tik populārs. Tādas lietas mani nekad nav uztraukušas... :-P Un vārdadienas arī nesvinam. Nav aktuāli.
Un arī te, kur šobrīd dzīvojam, šis vārds nav nemaz populārs un pietiekoši rets.
Bet nu mums būs problēmas, ja trešais bērns būs atkal meitene. Man jau pirmo reizi bija traki ilgi jādomā, lai atrastu ideālo vārdiņu meitenei. Jau toreiz likās kā neiespējamā misija... Pat nezinu, ko darīšu, ja atkal būs meitene...:-/

Barojot ar krūti nepilnu trīs mēnešu laikā esmu zaudējusi svaru tā, ka tagad sveru mazāk nekā pirms grūtniecības (pirms - 53,5kg, tagad 50kg). Ko man darīt? Ēst vairāk? Ko ēst? :-(