virdzinija, ja vien tu zinātu, kam mēs esam gājuši cauri... :-D
Ilgu laiku bija tā, ak viņš iepilina biksēs u saprot, ka būs - un skrien, bet viņas jāmaina bija! Otrs posms bija, ka saķer krāniņu un viss - jāpačurā bez maz 10 sekunžu laikā! Tagad, ptu, ptu, ptu, vismaz pa dienu ir viss ok!!!
Un tad vienu brīdi viņš nekakāja - lēkāja, kliedz, psihoja. turēju ar varu uz podu, spiedu kājas pie krūtīm, skrējām uz podiem 5 minūšu laikā 30 reizes, jo kaka nāk, bet kā apsēžas - viss, viss! Nezinu - etaps vai kaut kādas bailes? jo kaka bija normāla, tā sāpēt nevarēja. Tas posms bija traks, pat vārdos nevar aprakstīt. Bija arī kakainas grīdas, jo man nervi neturēja 30x likt uz poda, bet 31majā - bija :-D
Tagad kakā 5x dienā un kakiņa naga lielumā ir liels notikums :-D
Tā kā... re kā! piedošanu, ka tik atklāti, bet nu - jautri mums bijis :-D