Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Man bija soks, kad sanaca savai 10m vecajai meitai sarunat (!) nogriezt nadzinus. Meginaju ta, jo cucot griezt vairs nesanaca un berns bija loti sadarboties spejigs, lai gan galigi nav no mierigo un paklausigo gala. ;) Tagad es tik tiesam ticu, ka visu var sarunat.

Es savam arī jau kopš 2-3 mēnešu vecuma griežu nagus, kad viņš nomodā. Arī ar tādu pašu stingru roku.. kā paņemu rociņu, tā arī nelaižu vaļā, kamēr nenogriežu. Viņš saprot, pacietīgi sēž un gaida.

Es ari ar stingru roku nagus griezu, bet sarunat gan nesanak. Saku, ka redz kadi gari un jagriez un bus smuki un vienkarsi vajag. Dazreiz nosez, bet dazreiz ar lielu blausanu. Bet man vins bus spitigs un traks rakstura. Vins dzird, bet neklausa. Jo dazreiz paprasisi kaut ko iedot vai izdarit un dara. Bet dazreiz pie auss vari saukt varda un pilnigi ignore. Zuliks. Jabut visu laiku kustiba. Ja ratos, tad apstaties nevar, ja rokas, tad ari stavet nevar, par sedesanu klepi- tas vispar ir retums. Nu neko nebus problemu ar lieko svaru ne man ne vinam.

Lai neviens neparprastu, nekadas "stingras rokas" nepiekopju. Pati dod rocinu.

Bērni ir tiiiik dažādi!
Auklēju 2gadīgi meitenīti - vispār neredzama - mierīga, klusa, prātīga, zīmē, krāso, guļ bez pampera - nu vispār enģelis! Vāc, bet bez maz nevāc :-D
A es ar saviem rakariem tikai sirmus matus varu dabūt, man kaut kas ļoti līdzīgs Norah variantam :-D

Robite, Tev abi tadi? Man vecaka ir mieriga, jaunaka trako, pilnigi preteji raksturi. Tik interesanti!

Salomē, mazais it kā ir mierīgāks - kaut vai, ka naktī normāli guļ :-D Ir mazliet mierīgāks, bet man tagad sākās visādas dalīšanas/nesadalīšanas, roku švitināšanas u.tml! Skats pa rubli, kad mazais švitina roku, it kā sistdams :-D
Un abiem man ir "labais" horoskops - svars un dvīnis - tik, cik viņi ir superīgi/mīļi/jauki/enģelīši u.tt, tik tikpat ļoti citreiz ir spītīgi/nepaklausīgi un tā kaut kā...
Kopumā mazais ir mazlier rāmāks, bet nu tā, ka baigi atškirtos abi - laikam nē...

Manai arī tagad zobi nāk, puņķis līdz zodam, ārdās pa muti visu laiku. Neko nevar sarunāt, tāda dīcelīga visu dienu +/-. Iemācījusies, ka datorā/telefonā var dabūt multeni, tad nu dīc, ka vajag. Parasti jau nedabū un tiek novirzīta citā aktivitātē, bet kad viņa man šitās "zobošanās" dēļ vispār atsakās normāli ēst, tad gan ņemu multenes palīgā. No drēbēm arī mūk, nepatīk ģērbties, saku, ka nevar plika skraidīt, bet nekāda sarunāšana, protams, nenotiek :D Brīnos, ka tos nagus var normāli nogtiezt. Bet es arī kopš bija sīka, griezu nagus, kad nomodā. Laikam pieradusi.
Šodien domāju, ka man labākā dāvana uz svētkiem būtu viena diena, kad man ne vīrs, ne bērns mājās, varu būt viena pati, ne ar vienu nerunāt un izdarīt visu, ko vēlos. Sacept piparkūkas, izrotāt māju, sakārtot visu tā skaisti. Nu nekādi man nesanāk ikdienā uzturēt baigo kārtību. Sīkā arī diendusu pasākusi īsu gulēt, apmēram stunudu, pusotru. Reāli pietrūkst tās 2h dienā, ko varu atpūsties, palasīt ziņas, atbildēt uz ziņām telefonā un tā. Jo viņa pie datora neļauj man sēdēt, ja telefons vai kas cits interesants rokās, viņai arī uzreiz vajag. Tāds maziņš špicbuks :D

Es ceru, ka stingrā roka netiek pārprasta! :-D Vienkārši paņemu klēpī, paņemu rociņu un griežu nagus. Ja grib man kaut kur izsprukt, tad nelaižu roku vaļā un iekārtoju atpakaļ klēpī. Bet, nu, viņš arī jau sen man solīdi sēž un vēro ko es daros ar viņa pirkstiņiem.
Mans arī vispār ir ļoti aktīvs, bet nav pa rokām nekad mīlējis.
Klēpī tikai pēdējo nedēļu vismaz reizi dienā iekāpj un tad samīļo mani, paķibinās pa matiem un pats velk uz kukulīša cepšanu. Pati brīnos, ka beidzot uz pāris minūtēm bērns pakavēties klēpī pasācis.. tik ilgi gaidīju šādu brīdi! (l)

Undiya, man dažreiz ar gribētos, lai būtu kā tavējam, kad nevajag uz rokām. Manai iemigt vispār laikam gribētos tikai rokās, bet to atļauju tikai uz diendusiņu. Baigā roku pavēlniece :D

Manējais atkal rokām nagus ļauj man griezt, bet kājām jāgriež tētim. Un bija viens periods, kad man istabā neļāva griezt, tikai ārā. Tad, nu, pirms pastaigas nogriezām nagus un devāmies tālāk :D
Mīļoties gan manējam patīk. Bučas dot arī. Bieži vien pienāk klāt un dod man n-tās bučas. Un pašam arī patīk, ka viņu mīļo. Bieži vien, lai aizmigtu, pieprasa, ka jābučo austiņas :D

Manējā arī rakstura ziņa ir ļoti spītīga. Sarunāt neko nevar. Kad grib, tad dzird mūs, kad negrib, tad vari kaut no ādas izlīst, bet ignorēs. Neklausa vispār, nagu griešana katru reizi ir kliedzienu pavadībā, jo es kā paņemu, tā turu un neļauju izraut, kamēr nav nogriezti. Nesaprotu, no kuriened viņai tās histērijas uz nagiem, jo nekad neesmu iegriezusi tā, lai sāpētu. :-|
Uz pampermaiņu un apģērbšanos arī tikai stingri pasakot, ka tagad ir jāizdara un viss, neko sarunāt nesanāk.
Vispār kā es kaut ko aizrādu vai neļauju, tā sākas vārdu apmaiņa un raudāšana. Runāt vēl nemāk, bet jau izrunājas :-D
Pēdējā laikā arī vairs -paldies - nesaka. Agrāk smuki teica ik reizi, kā kaut ko iedevu, a tagad vienīgais, ko dabūnu pretī uz savu - lūdzu, ir kaut kas līdzīgs - man nav jāsaka paldies, tas ir pašsaprotami - tikai savā valodiņā un ar tādu nopietnu toni, vēl pakrata galvu visam beigās un aiziet prom :-D
Man laikam nākotnē būs grūti klāsies ar šito mazo skorpionu :-D

Teddy musu berni butu ideals pariitis :-D manam pateiksi nedrikst-taa krit celos, galvas dauziisana pret sienam un gridu beigusies. Un jaa dazreiz liekas sava valodina lamajas un lieto necenzetu leksiku. :-D un pie nagu griesanas man tiesam ir stingra roka, dazreiz liekas pirkstus sev izraus. Bet neko nevar izdarit, nagi ir jagriez. Ja kajam.jagriez, tad man jaizlokas, jo jatur abas rokas, lai neples nost knaiblites. Bet, ja pasam iedod rokas knaiblites,tad telo, ka griez sev. Virs nevar griezt, jo vins vispar lempis uz smalkiem darbiem.

Norah
vai ne :-D iedomājies, ja abiem vielaicīgi kaut ko aizliegtu. Uhh, tur noteikti ar asu aizbāžņiem būtu jāstaigā.
----
Es pat nevaru iedomāties, kas tur ārā nāks, kad sāks skaidri runāt. Man jau tagad grūti dusmīgu seju noturēt, kad neklausa un lamājās pretī :D Zinu, ka tā nav pareizi, bet ir tik grūti tos smieklus novaldīt, kad tāds mazs bosiks ar ļoti nopietnu seju lamājas pretī un vicina pirkstu :D

Interesanti palasīt, kā jums ar lielākiem mazuļiem iet. Izskatās, ka man garlaicīgi nebūs. :D
Paldies par pieredzes apmaiņu. Arī mēģinu dot kaut ko rokās, kas viņam interesants, bet tas nenozīmē, ka paliks guļam uz muguras :-D Dažreiz velku pamperi, turot sev klēpī. Man jau visvairāk nepatīk, kad nākas viņu piespiest, turēt, neļaut, jo baidos, ka radīšu sliktas asociācijas ar šo procesu, un tad vispār būs mission impossible.

Mans vecākais arī dažādi interesanti izdarījās un neklausīja. Brīžiem muti sausu izrunāju un likās, ka nav jēga no tā. Tikai centos pieturēties pie vienām un tām pašām nospraustajām robežām. It sevišķi ap pusotra gadu vecumu bija daudz "cīņas".
Bet kaut kad ap divu gadu vecumu kaut kas aizgāja kā nākas un mazais sāka klausīt. Retu reizi paniķojās- ja aizliedzu to, ko grib tad stāvēs un skumji raudās pusminūti, bet tāpat klausīs.
Tagad mums tikai sanāk reizēm cīnīties ar nešanu uz rokām ārā, kad mazais pagurst.

Sveikas,maminas!Manai pecinai rit jau menesitis,bet paspejam jau dabut iesnas!Jau treso dienu meitina gul man tikai uz rokam,pa nakti gan labi cuc sava gultina.Jau paspeju noraudaties,ka mazajai jamokas,pa nakti neguleju,klausijos vai maza elpo.Briesmiga sajuta...Vai vienmer bus tadi pardzivojumi,kad bernins saslims?Vai tik traki ir tikai sakuma?

Meitene-Zeltene, pārdzīvo jau vienmēr, bet tā pirmā reizē ir vissmagākā. Mūsu puika bija apslimis, laikam 4,5 mēnešos ar temperatūru un iesnām, likās, ka pasaules gals klāt, bet katrreiz jau to uztver veglāk.

Veseļojaties!
Pie gultiņas noliec bļodu ar kumelīšu novārījumu, lai bērniņš elpo tvaikus.

Ja,to sajutu tiesam var salidzinat ar pasaules galu.Bail iedomaties kadi ir pardzivojumi,ja bernins saslimst ar kautko nopietnaku!:-(Sodien jau mes jutamies daudz labak,kumelisu teja un juras udentins palidz!