Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Kā jūs ārstējat iesnas mazajiem? Skalojat? Pilinat? Gaidat kad pašas pāriet?

Parsvara atsucu un gaidu, kad pasas paries. ir ari fizioligiskais skidums, bet to varu meginat palietot varbut vienu dienu, tur vajag lielu fizisko, lai to dabutu tam bernam ieksa :-D

Meitenes pastāstat cik ļoti liela loma ir bērna tētiem? Palīdz,piedalās audzināšanā? Cik nav nav dzirdēts,ka bērna tētiem par mazo vienalga, neinteresējas. :-|

Sognare, mūsu ģimenē tieši tik pat liela, cik man.
Vīrs atnāk no darba un pārņem stafeti ar bērniem, es tikmēr daru kādus lielākus mājas darbus, vai, izdaru tās lietas, kuras pie dienu nevaru.
Tagad, kad papildus barojam ar maisījumu- ļoti bieži vīrs mostās un baro.

Iesnas vienmēr gaidu,kad pašas pāries. Ja redzu, ka ir daudz un tek ārā,atsūcu pāris reizes dienā. Neko nepilinu, parasti pāriet divu dienu laikā. Vienīgais parasti tai laikā palieku galvgali uz augšu,citādi mazajam grūti gulēt(palieku grāmatas zem gultas kājām galvgalī).
Tēva iesaiste ir tieši tikpat liela cik mana. Tāpat baro,maina utt. Vannošana abiem ir pilnībā viņa pārraudzībā- es tur pat klāt parasti neeju. Slimošanu laikā viņš nodarbojas ar zāļu došanu un manis tincināšanu ik pa piecām minūtēm vai esmu droša,ka viss kārtībā, varbūt tomēr uz slimnīcu jābrauc (tas notiek pat pie parastajām iesnām :-D).
Vispār kaut kur te agrāk minēja,ka tā pa īstam otru pusi var iepazīt, kad ir kopīgi bērni. Es tam absolūti piekrītu. Lai arī mans vīrs grūtniecību laikā vienmēr ir diezgan ieturēts emociju ziņā, bet kopš bērnu piedzimšanas viņš nebeidz mani pārsteigt vislabākajā ziņā.

Sognare - man vīrs bērna audzināšanā iesaistās tik pat daudz cik es, jau no pirmās dienas! Būtībā lielos vilcienos mēs visu izrunājam un mūsu mērķis audzinot bērnu ir viens. Bet protams vīram kā jau vīrietim reizēm gribas darīt vienkāršāko, piemēram sēdēt pie tv vai iedot ēst kaut ko ātru un vienkāršu, bet kaut kā esam atraduši kopīgo un par visu spējam vienoties.
Reizēm nespēju saprast sievietes, kas audzina bērnus vienas, vel apčubina vīru. Mums kaut kā viss tiek sadalīts. Gan brīvais laiks, kad varam atpūsties no ik dienas, gan ēst gatavošana, lai nav tā, ka viens visu laiku skrien, lec, dara un otrs tikmēr sēž ar kājām gaisā.
Bērnu gulēt liek vīrs, tas ir viņu laiks, kad lasa pasakas, padauzās utt. Arī brokastis gatavo un pasniedz bērnam vīrs, tikmēr es vai nu mazliet ilgāk paguļu vai gatavojos dienai. Ja jādodas pie ārstiem, tad braucam visi kopā.

Sognare, manējais gan neucinās un neko īpašu nedara bez aicinājuma.
Protams, pamperu nomainīs, ja pirmais pamodīsies. Ja ledusskapī būs biezpiens vai jogurts, tad brokastis arī iedos, pirms mani cels. Šad tad divatā aizbrauc ar mazo uz veikalu, vai novanno viņu. Nu, tā kaut kā. Pārsvarā bērns ir manā ziņā.. Protams, ja man vajadzēs ēst uztaisīt vai kaut kur aizbraukt, piemēram, pie manikīra, tad arī palaidīs mani un pasēdēs mājās ar mazo.. tā gluži nav, ka es būtu kā vāvere ritenī - speķainiem matiem un bērnu uz rokām viena pati caurām dienām vien kultos.
Baigi nesūdzos par savu situāciju, bet klusībā priecājos par tiem vīriešiem, kuri gan ēst uztaisīs, gan mājas darbus palīdzēs apdarīt, gan ar bērnu pastaigā izies, gan protams paši vēl pastrādāt paspēs.
Manējais ir vai nu darbā, vai strādā mājās. Pa cik pats veic visu grāmatvedību un vispār pats visu dara, tad ļoooti reti (es pat teiktu, ka nekad) viņam nav brīva brīža. Un es arī labi apzinos, ka tad, ja gribam forši dzīvot, tad šobrīd ir nedaudz jāupurējas nākotnes labā.
Kaut kādā SOS situācijā zinu, ka viņš galā tiktu un viņam jebkurā gadījumā uzticos vairāk kā nevienam citam.
Zinu, ka viņš mūs abus mīl un pa lielam jau visu tikai dēļ mums arī dara!
P.S. Vispār man šķiet, ka tikko mazais būs tādā vecumā, kad varēs viņu vest slidot, bumbu spēlēt u.c. lietas mācīt, tad sagaidīšu lielāku vīrieša iesaistīšanos visā bērna audzināšanas procesā. Zinu, ka tad, kad sīkais pateiks - eu, tēt, beidz strādāt, atnāc palīdzi man sastelēt konstruktoru.. viņš nemaz nevarēs pateikt nē.
Tāpat jau tiem tēviem ir tāda privilēğija kā nebarot ar krūti.. ko tad celsi naktī augšā, lai pateiktu - še, es viņu pabaroju, tagad ej tu pamperu nomaini?! Un vispār zīdaiņa vecumā man ar bērnu bija tik viegli, ka nemaz nejutu vajadzību pēc palīdzīgas rokas.
Tagad ir nedaudz savādāk, bet gribas teikt, ka esmu vairāk morāli, nekā fiziski izsmelta, jo tāpat mans bērns man nekădus lielos kreņķus ikdienā nesagādā!
Robīte, es tieši gribēju jautāt kā ir ar ņemšanu sev blakus! Labi jau, ka tā vismaz ir labi! Manuprāt, es darītu tieši tāpat tavā situācijā, bet, jā, nākotnē noteikti būtu lietderīgi apmeklēt kādu speciālistu!
Meitenes, pacietību! Nenostaigāšu jau es 9 mēnešus jums nedarot zināmu! Man vienkārši tagad aktuālas ir citas problēmas! :-D

Sognare, Mēs abi kopā rūpējamies un audzinam meitiņu, kā atnāk mājās tā abi ņemās. Piekrītu arī Undiya, naktī likusi mainīt pamperu neesmu, bet pašā sākumā esam abi cēlušies jo brēka bija, tik atšķirība, ka es varēju pa dienu pagulēt bet vīrietis nē. Citādi nekad neesmu viņu traucējusi miegā, jo baroju ar krūti, un viņa iesaiste ir lieka.
Mans apdara mājas darbus daudzus, mazgā vienmēr traukus pēc vakariņām, ar bērnu spēlējās. Visu ko lūdzu izdarīs.

Šonakt mums bija sarunāts, ka guļu no 21.00-2.00, bet vīrs paliek augšā vai ceļas, ja iet gulēt. Beigās līdz 4.00 ļāva gulēt, bet mazais pēc tam no 5.00-8.00 ļāva (l) es laimīga.
Tātad - jā, vīrs iesaistās. Ļauj man savus darbus apdarīt un dikti uķinās ar dēliņu un priecājās par viņu... tas jau viss atkarīgs no vīrieša rakstura.

Vīra loma ir ļoti liela. Viņš ar meitiņu ucinās, lasa pasakas utt. Mājas darbos palīdz. Mazgā traukus, citreiz uztaisa ēst, bet pārsvarā es viņu sagaidu no darba ar siltu maltīti. Kad bijām tikko no sl-cas mājās, tad gan visu darīja viņš, mājas tīrījas un ēst gatavoja, jo man sāpēja rēta un nevarēju daudz neko darīt.

Atceros, ka man viens kolēģis cēlās naktī, vismaz tā pats teica, ka ceļas jo bērns mosta, vai barot, vai ko, nu precīzi nezinu. Darbā viņš bija nekāds, varēja redzēt ka parguris no negulēšanas, citreiz pat diendusu gāja pagulēt jo lūza nost. Tas tomer no malas var nepatikt vadībai, lai gan mums tā nebij ka kads izrādītu nepatiku. Bet ir jau dažādi, kur kas tāds ir pieļaujams, un kur nav.

Nu vīrs meitai pēdējā pusgadā ir gan tētis, gan mamma uz pusslodzi. Man brīvdienu darbā saspringtā grafika dēļ nav daudz, vīram grafiks brīvāks, tad nu abi tusējas. Parasti no rīta aizved mazo uz dārziņu, vakarā savāc, baro, mazgā, ģerbj, spēlējas, mājas darbus dara. Tagad mazā ir slima, uz dārziņu neiet, tad vīrs ir pilnas slodzes mamma.:-D Pirmajā gadā es vairāk biju viena ar bērnu, jo vīrs strādāja, bet visu brīvo laiku viņš mājās pavadīja ar bērnu. Labs mums tas tētis(l)

Sveikas. Vai jūs iegādājāties pakaviņu, un vai esat apmierinātas ar pirkumu? Varbūt varat ieteikt, kur var nopirkt skaistus griķu sēnalu pildītus pakaviņus? :-)

Virs iesaistas, bet nav ta konstanti- kad vinam brivs, ir izgulejies un nav nekadi agrie rita darbi! bet bija laiks, kad vins pa nakti celas, mainija pamperu un lika man benu pie kruts, lai man nav jacelas!! tas bija forsi, jo fiziski man bija loti, loti gruti! tagad ari, ja vajag varu paprasit, bet citreiz gribetos, lai iesaists tada mierigaka ikdienas gultne... nezinu ka patikt, ir ta, ka ja vajag nomirnat, tad vins panel un izdara, ja vajag nomainit, tad izdara, bet ta visu vakaru konstanti padzivoties ar ... ne, ilgak par stundu nav izvilcis, tad parasti ir magiska fraze "man liekas, ka vinam est gribas" un dod bernu man!

Vīrs iesaistās tik pat daudz, cik es. Sākumā, tomēr, mazāk, un es varbūt bišķi apvainojos (hormoni) :D, bet kad meitiņa par kripatiņu paaugās, superdroši ar viņu ņemas, pamperus maina kā pieredzējis sanitārs :D . Sākumā es sapratu, ka viņš mazāk gribēja to bebi ņemt rokās un ņemties, jo viņam likās, ka kaut ko ne tā uzdarīs, salauzīs :D , nu - veču tarakāni :-D:-P Tagad abi brauc kopā skatīties motokrosus, brauc uz veikalu pakaļ pienam un abi pa māju taisa nekārtības.

Vakar uztaisiju plastalinu. Tik bez krasvielam. Nu vienigais cilveks, kas bija sajusma biju es :-D puikam vel nav intereses. Bet taa ideja ar pastaisitu it forsa. Taa masa tik interesanta

Man vīram dienā paiet 2 stundas ceļā uz un no darba, mājās ir 6os, bet bērns iet gulēt ap 7.30. Apčubina un es gatavoju bēbi uz čuču. Nedomāju ka vīram pēc pilnas darba dienas un 2 stundām ceļā būtu jāliek zīdainis vannā un gulēt. Cikos tad viņš vispār pie vakariņām tiks ja pašam ir jāgatavo? Kad ir brīvs, tad vairāk iesaistās bērnu un mājas dzīvē. Es nesūdzos.

Norah, :D
No kà Tu taisīji , kāda bija struktūra ?

Atradu neta pirmo recepti un atri sajaucu-proporcijas neatceros, bet ieksa sals,udens, milti, ciete un ella. Masa tada no kuras neko dizu nesataisisi, bet tada forsi micama un staipama.
Jaa man virs majas ir reti un tad nesanak vinam daudz ko darit. Naktis modinu tikai,kad pasai speka nav, kad lielas raudasanas vai kas tads. Man viram darbs parsvara pie stures ari talos gabalus sanak braukt un biezi naktis,tad nu mums biezi neizgulesanas lidzvertiga. Ta nu nedomaju, ka man vajag pieprasit, lai vins aprupetu lidzvertigi bernu. Pat uz spelu laukumu vins ir gajis vienu reizi, vienkarsi normali cilveki tak nogurusi, tumsa neies supoties :-D saja situacija es priecajos, ka vins sez un spelejas,kamer es kaut ko piekartoju vai dusa aizeju vai vienkarsi izlaizu tvaiku pasezot viena.

Bērna tētis iesaistās ļoti daudz. Kad bija pavisam maza meita, tad viņš pa nakti mainīja pamperu un padeva man, jo man bija grūti celties/ staigāt. Viņš pats arī ļoti grib iesaistīties tik pat cik es tāpēc mierīgi laiž mani uz dejošanu/satikties ar druškām/manikīru etc. un pats tikmēr tusē ar meituku. Liek viņu gulēt, vanno, spēlējas un tā. Protams, ka man iet raitāk gan ģērbšana, gan barošana un citas lietas, bet nu es tomēr esmu ar bērnu visu laiku nevis tikai vakaros/brīvdienās. Vīrs arī nekad nav teicis "cik Tev viegli mājās sēdēt", jo labi saprot, ka vieglāk darbā datoru bakstīt nekā izdabāt mazai jaunkundzei visu dienu.