Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Havaja
tev tak bērns vēl maziņš. Man liekas, ka tas ir praktiski neiespējami gulēt tikai 2x diendusu.
Meita lidz kādiem 6mēn gulēja tieši tāpat kā tavs bērns. Liku gulēt ap 23, turēju rociņu, devu knupi, paijāju, ņēmu sev blakus līdz aizmiga. Citrreiz nāca talkā arī bumba. Nu neko. Visi dzīvi un veseli.
Iespējams, ka jums grūti ar nakts gulēšanu, jo par ilgu ir bijis augšā. Pēc tevis rakstītā sanāk, ka bērns apmēram 2 - 3h vakarā ir augšā. Tas manuprāt ir daudz. Mums bieži bija pat tā, ka staigājām ārā vakarā, jo iekšā negulēja. Un tad pamodās ap 22, ieliku vannā, paēda un 23 jau saldi gulēja.
Zeldito
Naktī beidza ēst ap 2mēn vecumu. Velties sāk bērns pats. Tu tikai vari ierādīt, kā tas jādara. Vēlās arī uz labo sānu, uz kreiso slinki. Ikmēneša vizītē dakteris apskatīja un nosūtīja uz vingrošanu. Pēc pāris reizēm jau vēlās smuki uz abiem sāniem.

Mans guļ vēl mazāk, bet gribētu vairāk viņš, tas ir redzams. Tas dēļ tā, ka gāzes un kaku nemāk izspiest, tūlīt 2 mēn būs. Havaja, tas viss taču normāli šajā vecumā. Ja iemigt grūti, bet ilgi pēc tam guļ, tad jau vēl forši. Nebūs jau viss kā pēc grāmatas.
Mēs pa dienu staigājam ārā, lai guļ un naktī daudz knosās. Guļ mierā no 20.00-2.00 un pēc tam knosās. Es zombijs :-D

saprotu, ka mazins un spiest neko negribu, bet man neliekas normali, ka vakara tik gruti iemigt!! par laimi nav tas kolikas, ir purkski citreiz, tos izspiezam un miers, bet te ta knosisanas iet uz rinki- tas ir paradoksalais miegs un vins nevar iemig dzilaja miega! Bet no 22-1/2h pa nakti sita!! man tas leikas briesmigi, vins ir parguris, es esmu pargurusi! no sakuma domaju, ak mes pa velu liekam gulet un pasi esam sagurusi un ne tik uzmanigi,liekot gulet, bet vakar visu vakaru sita nomocijamies un ja 22h es vel biju svaiga, lai liktu vinu gulet, tad 1h biju gatava vienkarsi sedet blakus un raudat, jo nekas, nekas nelidzeja! brizam liekas, ka vienkarsi man vajag parubities un tad ir ok, jo es vairs nedzirdu un, kad pamostos, vins gul! bet ta tacu ari nevar!!
gramatas saka, ka saja vecuma berni gul ap 16h, bet nu manam bus visas 20h, man liekas, nesudzos, bet negribas, lai vienigas 4h, kad negul ir visas uzreiz un no 22-2h!!

zeldito, baigi grūti pateikt, kad sāks...
Man dēls bija maisīju bērns no 2 mēnešu vecuma. Bet, pirmo pilno nakti nogulēja tikai ap 1.5 gadiem. Izmēģinājāmies visu, bet, ilgi cēlās ēst ik pēc 3h, un, ja to pudeli nedabūja, tad varēja raudāt ilgi.
Kukurūza, tūliņ nosūtīšu Tev vēstuli :)

Par multenēm,
Manai 1,5 g.,Es pa lielam visu viņai atļauju , parasti slēdzu 1987.gada "Ābolu maiss", Vinnijs Pūks, un vēl viņai patīk Mr. Bīns, visu laiku bļaut TEDDYYYY, teddy :D Ja nepatīk, viņa var pateikt "citu", bet nepiekāpjos , un saku, ka tad nevienu. Ja smuki pasaka "lūdzu dators", tad arī ieslēdzu multeni, bet tā, parasti kaut ko citu daram.

havaja, mazajiem bēbīšiem visādi gļuki nāk un pāriet!
Manējais 6 nedēļu vecumā 2 nedēļas gāja gulēt 1-2 naktī, lai gan pēdējā guļa bija bijusi ap 18tiem vakarā...
Cik es biju izbesījusies, jo, pirmkārt, likās - kā tāds bēbis var izturēt nomodā tik daudz stundas???
Otrkārt, - šūpoju rokās, pa istabu vizināju ratos, devu krūtis, devu pudeli - nekas nelīdzēja - negribēja gulēt un viss!
bet nu pamocījos un pārgāja, daudz tādu lietu ir, kas uznāk un ātri pāriet :)

Havaja, es neesmu gulejusi NEVIENU pilnu nakti kops berns piedzima. Citam te tapat ir. Brizos, kad vinam.psihi un man un diena bijusi smaga, tad vispar pret sienu gribas sisties. Lidz gada vecumam gandriz pirms katras iemigsanas vajadzeja supot uz bumbas vai pie kruts. Man vel pec dzemdibam loti ilgi bija suvju sapes, tad mazajam.kolikas un supot, cilat bija mokas, parasti bija- ieliksi gulta,ta liekas gul un tiesi ieritinajies gulta un vins augsa un atkal viss no sakuma. Diemzel viss nevar notikt kaa gramatas.

Norah aa, man atkal likas, ka bebis nak ar instrukciju un vajag sekot tai!! :-P:-P
bet neticu, ka ari nevar neko paredzet, iemacit un izveidot, ka tikai jaseko mazajam "diktatoram"!
8-)
manuprat, "lietas" veidaojas ta, ka mes tas radam! tapec man jautajums bija par ciklu, kur ir problema, pie ka piestradat, ko darit savadak! ir dzirdets par 6 nedelu krizi! cik ilgi ta ilgst? vai tas varetu but pie vainas? noi otras puses nav ta, ka tas sakas peksni viena diena, visu laiku nesam gajusi gulet atrak par 12h.
piemeram, vakar, nez, aizmigam ap 1 varbut, sorit piecelamies ap 7h, paeda, nomainiju, paknakstijas un jau 8h30 atkal guleja, tagad tik 11h piecelas! nesaprotu, vai sis te posms no 8h30- 11h bija agra diendusa vai ta ka nakts turpinajums!?

zeldito, mana meita arī ilgu laiku visu vairāk darīja uz vienu pusi, retāk uz otru pusi. Bet tagad 11 mēnešos tas ir izlīdzinājies. Uz vingrošanām negājām. Uz masāžām dēļ tonusa gan.
Par nakts gulēšanu, jā. Arī es neesmu 11+ mēnešos nogulējusi pilnu nakti. Kopš 6 mēnešu vecuma mana meita ir tīrs pudeļbērns.
Par atļaušanu - es esmu no tām, kas diezgan daudz neatļauj. Un, ja ir tas vads mutē, tad es ņemu to ārā un saku - nē, nedrīkst. Un gleznu no sienas neļauju raut virsū sev, jeb stāvlampu. Un citas bīstamas lietas neatļauju. Tāpat mans telefons, dators un pults tiek slēpti, jo viņa kā traka metas virsū. Un ne jau spaidīšana man traucē, bet tas, ka viss tiek bāzts mutē. Telefonam vienu vāciņu jau sagrauza un pultij pogām krāsa ar nost. Tagad nedabū vairs, arī ja taisa skandālu. Esam viņai uz Ziemassvētkiem nopirkuši spēļu pulti, redzēs cik ilgi par to būs interese :D
Meitai kopš 8 mēnešu vecuma mīļākās rotaļlietas ir grāmatas. Sākumā devām tikai ar cietajiem vākiem un vannas grāmatiņas, tagad jau lielās bilžu grāmatas. Bet viņa nemāk smuki skatīties. Viss ir nograuzts, saplēsts, lapas izrautas šķirstot. Tas ir vienkārši ārprāts. Jau kādas 5 grāmatas piebeigusi, pat vannas grāmatiņu sagrauza ;( Bet grāmatas ir vienīgais, kas viņu nomierina, ja ļoti satrakojusies. Un vēl viņai kādu laiku ļoti patīk likt tornīšus no dažādiem trauciņiem. Vai tos pašus trauciņus likt vienu iekš otra.

Havaja, tas miegs vēl 10x paspēs izmainīties. Sāksies attīstības lēcieni, tad zobi.
Un, šobrīd ir vienkārši jāpakārtojas bērna vajadzībām. Es pēc tā vados un, vieglāka dzīve mums visiem:
Vienā vakarā meita smuki aizmieg jau 22.00, tad nākamajā plosās līdz 1.00. Un, pa dienu ir tikai mazas snaudiņas. Protams, ka nāk miegs, besis utt., bet, tas ir pārejoši.

Man arī liekas, ka 6 nedēļu vecumā nav jēgas iespringt ar to miegu, gultu radināšanām un tādām lietām - visu laiku viss mainās, pāriet viena lieta, sākas uzreiz jau kaut kas cits. Atceros, man arī tas likās svarīgi, mēģināju darīt "pareizi", beigās tāpat nekādas jēgas. 1,4 gadu vecumā mostas 5x naktī, un prieciņš par to, ka divu, trīs mēnešu vecumā smuki gulēja visu nakti, jau sen aizmirsies.

Ojaa tas ko Norah rakstīja par to, ka pati ieritinies un sīkais augšā tieši...tas ir tiiik traki:-D negribas līst ārā.

Es pašlaik neiespringstu uz kaut kādiem režīmiem. Pagājušajā nedēļā ļoti smuki gāja gulēt 22/23, modās ap 3/4 un tad ap 9/10. Sestdien bija uznācis kaut kāds vājprāts, kad negulēja ne dienu, ne nakti, kaut ko snauduļoja tikai. Vakar atkal viss normāli. Man liekas, ka tik mazam kaut kādu režīmu ieviest ir diezgan nereāli, jo piekrītu Rowan, ka tiklīdz pāriet viena lieta, sākas nākamā, un arī tas miedziņu ietekmē.

Havaja
kāpēc uzreiz jāmeklē kāds iemesls kā piemēram - krīze? Nav tā nekāda krīze, parasta uzvedība. Citiem bērni iet gulēt ātri un mierīgi, citiem vēlu un kašķējas. Nu neiemācīsi tu 6 nedēļas vecam bērnam kaut kādu savu režīmu. Pagaidām vienīgais, ko vari darīt, ir pielāgoties bērna režīmam. Ne tu pirmā, ne pēdējā, kas kā zombijs ir juties. Es arī biju zombijs un lielākā daļa no šeit esošajām mammām kādā brīdī vai vēl aizvien arī jūtas tāpat.
Es negribu izklausīties uzbrūkoša,jo tāds nav man mērķis. Atpūties kopā ar bērnu, guli, kad guļ viņš un lēnām tā lieta aizies, mājas darbi pagaidīs. ;)
Daydreamer
manējā arī uz pultīm un telefoniem ir kā traka. Pulti jau vienu saplēsa, otra ir uz dzīvības un nāves robežas, jo suns iesāka un meita tagad lēnām piebeidz. Manu telefonu arī jau paspēja saplēst. Ir viņai sava pults, bet tā neinteresē, jo nekas taču tv nenotiek, ja pogas spaida. :D

Ir normāli, ja 6 nedēļas vecs bērns daudz guļ.
Mans līdz kādiem 3 mēnešiem gulēt gāja ne ātrāk pa 00:00 un mēs tad smuki gulējām līdz rītam. Parasti viņš kā pie krūts aizmiga, tā arī nemaz nepiecēlās, kad pārliku gultiņā. Ja, nu, kādreiz sāka knosīties, tad iedevu knupi un ar to bija līdzēts.
Mans tikai nesen 1g2 mēnešu vecumā ir pārgājis uz vienu diendusu, bet tāpat gulēt iet 00:00, bet ceļās ap 12:00.. ir bijis, ka pus14 modinu viņu augšā. Tagad gan jūtos pārgulējusi jēgu.. labāk patika tas laiks, kad gāja gulēt 21:00 un cēlās 7-8os (t)

Man mazais līdz sešiem mēnešiem gulēja pa naktīm ideāli. Novannojām, iedevu paēst, nedaudz samīļoju un ieliku gultiņā,kur mierīgi šņāca līdz deviņiem rīta. Pa dienu pat neatceros cik bieži gulēja, bet gulēja diezgan bieži un pilnīgi noteikti vairāk kā divas reizes.
Bet kā sešos mēnešos sāka celties pa naktīm tā cēlās līdz vismaz divu gadu vecumam.
Tagad kad ir 2,6 gadi joprojām šad tad reizi mēnesī uznāk kaut kas un pieceļas piemēram 6 vai 7 no rīta (parasti guļ līdz 11). Bet tagad viņam ir iemācīts,ka ja nu pieceļas var klusiņām paspēlēties, pielīst mums blakus gultā, bet mama vēl pagulēs pāris stundas. Parasti tādos gadījumos, kad pamostos mazais saldi guļ uz paklāja lego kluču ielenkumā.
Te pirms tam jautāja par preču atdošanu veikalā. Man bija periods,kad meta lūpu(ne gluži raudāja, bet tiešām uzmeta lūpu un nikni glūnēja uz mani caur pieri), kad ņēmu nost preces, lai samaksātu, bet daudz un dikti stāstīju un skaidroju un pēc kāda pusotra mēneša saprata un tagad pats palīdz man izkrāmēt mantas uz letes. Tagad tikai pa kluso cenšas ieslēpt kādu kinderolu tur klāt. :-D

Kurš vecums ir tāds foršākais, kad ar mazo var sākt ceļot?

Bērni jau ļoti atšķirīgi. Meita pirmo reizi ceļojumā bija 10 mēnešu vecumā. Uzvedās perfekti visu ceļojumu. Agrākā vecumā es nebrauktu ar bērnu (respektīvi vispār nebrauktu). :)
Par to neiešanu gulēt, par negulēšanām naktīs un n-tās reizes celšanos - es iesāku lasīt grāmatu par mazuļa miegu un likās, ka būs sakarīga grāmata un palīdzēs atrisināt miega problēmas ar labiem padomiem, bet nekur tālu netiku nemaz, jo liktenis bija lēmis "nogriezt" barošanu diezgan drastiski un šobrīd nu jau kādu laiciņu nebaroju vairs naktīs, tomēr 1-2 reizes ceļas tāpat, tātad miedziņš traucēts tik un tā. Bet nu tās vismaz vairs nav n-tās reizes. Pašai saņemties un izturēt bļaustīšanos pēc krūts būtu drausmīgi grūti.

S*, es arī sāku lasīt grāmatu par mazuļa miegu. Pamatā jau grāmata laba, un daudzus padomus tiešām uzzinājām, daudz kas paskaidrots par bērna miega cikliem utt. BET. Mazais tāpat visu darīs pa savam un ieviesīs korekcijas. Kā sāka puikam nākt zobi, tā viss.
Havaja, chill. Pirmkārt, berniņš tiešām, tiešām tev vēl mazs. Pirmos mēnešus gan barošana, gan diendusas ir pēc mazā pieprasījuma. Neapmierināt viņa vajadzības ir mocīt bērnu. Ja neliksi gulēt, kad nāk miegs, mazais paliks pārāk saspringts un uzbudināts lai aizmigtu vēlāk mierīgi.
Vispār šitās stingrās režīma lietas ir aktuālākas valstīs, kur mātei agri jāatgriežas darba tirgū. Sleep training pavisam maziņiem vispār ir absurds.
Bērni ir dažādi. Vieni gulēs visu nakti, citi nē, un abi varianti ir normāli.
Kā vēl te raksta - režīms mainīsies vēl daudz un dikti. Gan pats gribēs būt vairāk nomodā, gan kustīgāks paliks, mācīsies, gan zobi nāks un bendēs nervus.
Man sākumā arī nervi bija uzspīlēti miega dēļ. Bet vienā brīdī zombie mode paliek par normu un pārdzīvojumi samazinās.

Mēs arī bijām izbraukumā, kad mazajam bija 10 mēneši! Grūtākais bija ceļš(braucām ar mašīnu), tētis pārsvarā stūrēja vai gulēja un tad, nu, visādi izklaidēju bērnu pati. Citādi nekādu dižo problēmu nebija, visu apskatījām, pie jūras gandrīz nedēļu nodzīvojām un bērnam nekas nenotika. Jāpiebilst, ka kopā bijām daudz cilvēku, divi busiņi, gulējām tikai teltīs un tā.
Bērns ātri pielāgojas apstākļiem.
Otrreiz tieši tādā ceļojumā nebrauktu, jo neteiktu, ka es baigi atpūtos. Nekas trağisks, bet tomēr sava ņemšanās un pēršanās tur ir.
Nu, drīz dosimies lidojumā. Tad jau redzēs kā mans mazais uzvedīsies un to visu panesīs.
Tieši ar zīdaini(tādu, kāds man bija), manuprāt, visu pasauli varētu apceļot. Ēdiens vienmēr līdzi.. vēl vajag tikai pamperus, salvetes, drēbītes un ratus.
Pēc gada jau jāsāk domāt kā izklaidēt, tāpat gulēšanas laiki jāierēķina, jo, nu, jau liels un saprot kas ir savā gultā aizmigt, nevis mammai pa klēpi ņurcīties.

Meitenes kurām jau ir bērniņi, kas bija pats grūtākais kad piedzima bērniņš? Kā tikāt galā, vai nebija grūtības?:-)