Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Mans māk puslīdz noģērbties, bet saģērbties - tikai cepuri un čības.

Annie, manam jau ir trīs gadi. Vairāki citi bērni grupiņā smuki paši ģērbjas. Manējais labi tiek galā ar biksēm, puslīdz normāli ar zeķēm, bet krekli, jakas un džemperi ir tumša bilde :D Labi, ka apavus prot uzvilkt :-D

Mans puika arī runā teikumos, bet, to nevar nosaukt par skaidru runāšanu. Jo, daudzi vārdi ir ar izlaistiem burtiem, vai, vienkārši saka citādi. Bet, runā daudz, tā, ka reizēm gribas mirkli klusuma :D
Ebe, tev uz martu mazais, ja? Tas man šķiet tik foršs laiks- pavasaris un priekšā vasara :) Jūs jau bebīša dzimumu zinat? :)
Mums iet diezgan labi. Tas, par ko visvairāk baidījos (kā brālis pieņems mazo), nav piepildījies un, vaktē mazo, mīļo. Arī pats kļuvis daudz prātīgāks un pēkšņi pieaudzis :D
Tikai, meitiņa mums riktīgis klēpja bēbis un negulētāja. Tad vakaros jūtu, ka vairs nav spēka. Bet, ir dienas, kad viņa paguļ ratos- tās varu nosaukt par baigi foršām un vieglām. :)
Un,nakti ar mums pagaidām patrakas. Bet, nu jau esmu apradusi- patiesībā pirmais mēnesis bija tāds grūtāks, kamēr apradām ar to, ka viņi mums divi :)

Annie, tā ''runāšanas čakra'' atveras pēkšņi. Mēs tieši bijām Dzemdību namā ar māsu. Atbrauca vīrs ar mazo ciemos, un viņš pēkšņi man kaut ko stāsta. Man acis lielas- nu kā??? :D
Tas bija pirms 2 mēnešiem (2,4 gadi).

Aijaijaaa, es arī visvairāk baidos par to, ka vecākais puika sadzīvos ar maziņo :-/
Man sanāk uz aprīli. Es tieši priecājos, ak vēl nebūs tik karsts, bet tūlīt jau vasara un vieglāk ar pavisam maziņu. Vēl nezinām bēbīša dzimumu. Jocīgi, ka nav par priekšnojautu :-)
Izklausās cerīgi, jau jau vieglāk par spīti negulētajam :-D

Mans lielais arī maz runā, patiesībā vien dažus vārdus, bet mazais, kam 1 gads - tos atkārto un runā bez maz tikpat daudz, cik lielais brālis!
bet manējais atkal riktīgs sportists! Met bumbu basketbola grozā 8-) Visur uzkāpj/nolec/skrien/met/ķer! Nu tā, ka tiešām daudzi vēl tā nemāk (s):-)
bet jā - visur jāskrien un jādara, tāpēc runāšanai laika pietrūkst!

Par laimi no apkārtējiem es nekādus uzbraucienus par nerunāšanu nedzirdu. Izņēmums ir vīramāte, kas uzskata, ka mūsu bērns visu vēlu dara (jo kaut kam esot bērns 4 mēnešos jau stāvējis, bet mums 6 vēl nesēdēja. Atceros to pārmetumu viņas vārdos un balsī, ka mēs kavējot bērna attīstību). Tagad jau arī par nerunāšanu pārmet, jo viņas bērni tādā vecumā jau esot runājuši.

Nu, bet es neesmu tik ideāla sieviete, sieva un māte kā viņa :D

Ebe, man liekas, ka atslēga tajā ir tas, ka līdz ar mazā piedzimšanu Tev lielais bērns šķiet super liels, jo pats taču paņem, ko grib, aiziet, pasaka utt. Un, ja mazākais tikmēr guļ, tad vispār! :D
Trakākie ir tie brīži, kad abiem raudamās vai sliktās omas dienas. Tad raudu arī es :D

Annie, tak viss ir pilnīgi ok! Nav ko klausīties tajos pārmetējos.
Tāpēc jau mani bišķi uzcepa tas komentārs, uz kuru atbildēju.

Aijaijaaa, varu iedomāties... ;-):-D Es ļoti baidos no greizsirdības... nezinu, kā lai ieprikš jau visu izdara, lai tādas nebūtu :-D
Klau, kāda no jums ir gājusi un grūtnieču jogu Rīgā? Ideāli, ja Mežciemā vai Teikā.

Ebe, nu vienīgais, ko Tu vari darīt- stāstīt, kā būs. Grūtniecības laikā stāstīju, ka būs māsa, viņa reizēm raudās, mums būs jābaro utt. Nu, pašsaprotamas lietas, bet, lai viņš ar to domu aprod.
Bet, es ticu, ka jums viss būs labi! :) ja manējais, kurš vispār ir tikai "mamma" un "tētis" nekādu agresiju pagaidām neizrāda, jums būs viss pavisam ok.
Man tagad nākamās bailes par brīdi, kad viņa sāks pārvietoties. Pierāpos un sāks viņa Lego torņus likvidēt... :D bet ar jau sāku laicīgi stāstīt, ka tā būs un, torņu būvēšanu varēsim veikt uz galda utt.

Aijaijaaa, es lieku cerības uz to, ka puika vismaz aptuveni zinās, ko nozīmē bēbītis, jo viņa krustvecāki tik tikko sagaidījuši mazo. Bet vairāk stāstīt plānoju tad, kad jau zināsim , vai būs brālis vai māsa un kad termiņš nāks tuvāk, citādi tagad liekas, ka viņš vispār nesaprot, par ko es stāstu :-D

Ebe, ā, nu jā! :) mums ar bēbīši regulāri pirms tam ciemojās :)
Vēl labi darbojās tas, ka, lūdzām raudzībās nācējiem, lai nedāvina māsai dāvanas, bet labāk kādu nieku puikam. Mazajai no a-z viss ir, bet, lai nav sajūta, ka visa uzmanība tikai uz viņu.
Tā pat ikdienā cenšos neatgrūst, kamēr baroju, vai daru citas ar bēbi saistītās lietas. Palīdz atnest pamperi, kad baroju, tad sēž blakus un pļāpā, vai, palīdz mazajai vannu pieliet. Ir apgrūtinoši brīžiem, protams, bet, ticu,ka šie sīkumi strādā.
Ā, viņš man pirmajās dienās, kad atbraucām mājās prasīja, vai māsa brauks atpakaļ uz slimnīcu? :D

Aijaijaaa, haha, sasmējos par braukšanu atpakaļ :-D Forša ideja par dāvināšanu lielajam, nevis mazajam - šo atcerēšos, paldies!
Par palīdzēšanu es arī tā līdzīgi domāju darīt un ticu, ka tas strādā. Galvenais jau, lai abi jūtas vajadzīgi un vienādi mīļi :-) Tavs vecākais neiet dārziņā, ja?

Ebe, neiet, nē.:-/ nepalaidām tādēļ, ka septembrī būtu pārāk daudz pārmaiņu viņam reize + tās slimošanas. Viņš man bez visa dārziņa pagājušo rudeni un ziemu slimoja diezgan...
Bet, jūtu, ka vairs nespēju viņu mājās pienācīgi nodarbināt. Gaidu nākamo septembri, kad varēs doties.
Kā tavējam pa dārziņu? Ir labi iejuties? :)

Jums uztraukums par bebjiem, kas greizsirdigi uz mazajiem braliem un masam. Es vakar pamaniju, ka mazais ir greizsirdigs, ka es pavadu laiku ar viru. Vakara, kad sedejam kopa tas lien virsu un pievers uzmanibu sev. Bet labakais, ka aizgajam gulet, velak mes un tikko kaa mes gulta, ta mazais augsa un viss gultina negrib gulet, nekas neatlika kaa likt pa vidu. Nedomaju, ka galu gala vins bija laimigs, neizgulejusies visi :-D

Annie, godīgi, vienīgais par ko brīnos, ka Tava vīramāte ir uzaudzinājuši normālu dēlu :-(:-D

Aijaijaaa, saprotu par pārmaiņām. Mēs plānojam pārvākties un es ļoti ceru, ka viss nesakritīs reizēs, jo arī baidos, ka tik nav par daudz jaunumu uzreiz puikam :-/
Nav gan visai labi iejuties. Joprojām rīti ir ar raudāšanu, lai gan mājās nāk priecīgs un saka, ka labi gājis, tomēr iet negrib... Kā arī problēmas ar gulēšanu - viņš dārziņā nekādi neaizmieg, tāpēc tagad nolēmu izmēģināt, kā ir, ja viņš dārziņā ir līdz pusdienām, bet pusdienlaiku guļa mājās. Ome ir ar prieku izpalīdzēt :-) Redzēs, vai tas ko dos.

Varbut kada var dot padomu. Kaa ir palicis vesaks,taa man viss sit ar elektribu ( statisko stravu?) Briesmigakais ir spelu laukuma. No slidkalnina, kaa mazo nolaizu,taa sprakskedams sluc un velak man pilnigi sermuli, lai mazo panemt, neciesu, kad viss man sit pa pirkstiem un bail, jo ir bijis, ka diezgan pa pirkstiem dabuju.