Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Mana 4 mēnešos sāka velties, 5 līst uz vēdera, rāpot 6.5 mēnešos, 7 sāka sēdēt. Un tiklīdz sāka stabili sēdēt, tā uzreiz sāka ķerties klāt pie visa, kur var, un celties kājās. Bet šobrīd uz 10 mēnešiem stāv kājās, staigā turoties gar mēbelēm. Neturoties noiet 2 solīšus u ntad smejoties metās četrāpus un rāpo! Un es par to priecājos- sāks staigāt, kad būs gatava.
Kolēģes meitai gadiņš, viņa joprojām tik lien uz vēdera kā partizāns, bet rāpot nerāpo. Un par cik jau stutējas kājās un pārvietojas, turoties gar mēbelēm, izskataš, ka rāpošanas posmu izlaidīs:)
Katram bērniņam savi tempi, nav ko salīdzināt!!! Tā tik lieki sevi sastresinam:)

Manejais sāka rāpot 7 mēnešos, sēdet 8 mēnešos un cēlās kājās 8.5 mēnešos. Tagad ir 1.1g. un kartīgi vēl nestaigā. Staigā no vienas vietas uz citu, pāriet pāri istabai, bet tā, ka visu laiku staigā- nē. Labāk un ātrāk, ērtāk viņam ir rāpot. Daudzi jau brīnās, ka vēl nestaigā, bet es galīgi nesatraucos..

Manējais stabili pats apsēdās ap 8 mēnešu vecumu. Līdz šim ļoti daudz šļūca kā partizāns, šodien vairāk rāpo kā šļūc. Šobrīd ir 9.5 mēneši.
Katrs bērns attīstās savādāk un katrs bērns pats sāk kaut ko darīt kad pats vēlēsies. :) Piespiest jau mēs nevaram tikai tāpēc ka jocīgā daktere uzskata, ka vajag..(t)

Lasu jusu ierajstus un ....uz pinkski rauj !!! Meitinai tulin bus 5ci menesi, bet nekad nav bijis ta, ka sobrid, ka gribas laiku lugt, lai tas nesteidzas. Ir tik forsi !!!
Pa kuru laiku tas kunkulitis izauga...jasecina, ka driz rapos, sedes,skries..., bet es ilgak gribu pakaveties sini faze !
Eh, .....tie berni aug tik NEZELIGI ATRi !!!

Favim, man arī tas pats. It kā bērniņš vēl maziņš, bet tomēr vairs nav tas mazais, pūkainais kunkulītis kā nupat piedzimstot. Tā tās vēlmes pēc nākamajiem bērniem rodas. :D

Favim, man bija līdzīgas sajūtas tajos 5 mēnešos, kad mazulis vēl ir mazulis. Tagad jau rāpo, sēž, ir jau izaugusi. Vakar vēl uztaisīju 2 ļipiņas matos, izskatījās pavisam nopietna. Ir jau liels bērns, laiks ir paskrējis ārprātā, mans zīdainītis ir liels :( :-D

Favim
Es tieši vakar skatījos bildes no slimnīcas un nodomāju, cik gan ātri mans mazais ķīnietis ir izaudzis par lielu dāmu, kurai pēc divām nedēļam jau būs dzimšanas diena. Ehh ... skrien tas laiks tik ātri. :-(

tās vēlmes pēc nākamajiem bērniem rodas.

Tas gan. :D Un aizbraucot ciemos, kur ir nesen dzimuši bēbīši un skaties un domā, ka manējais arī nesen tāds bija, bet tagad jau liels bērns, sēž, rāpo, ceļas kājās. Nu kur tas laiks paskrēja? Un tad sāc domāt, ka gribētu vēl vienu, bet tad nē nē, 4/5 gadi vēl mazo nemaz neplāno, jo skola, darbs, dzīvesvietas jautājumi ir jāatrisina pirms plānot nākamo. :D

Laiks skrien nenormāli ātri. Mana princese arī tikko bija tāds kunkulītis un nu jau liels cilvēks, pati visu dara, visu saprot, ko viņai saka. Tagad ir posms, kad meita sāk runāt - lielos daudzumos un kaudzi jaunu vārdu. Viņa visu laiku teica tikai pāris vārdiņus, sāku jau satraukties. Bet, kā palika 2 gadi un 1 mēnesis, tad vienā dienā bērnam runājamās čakras vaļā un vārās bez apstājas. Viņa sauc visu, ko redz un man tas jāatkārto, ja nē, tad viņa to vārdu bļauj skaļak un skaļāk, līdz es atkārtoju. Gadu iepriekš, dienā, kad palika 1.1g, tad viņa patstāvīgi staigāt sāka, tagad runāt. Tāds zīmīgs datums tas 25.oktobris:-D

Piekritīšu tam, ka šis pirmais laiks ar bērnu paskrien dikti ātri. Bet man gan nav nostaļģijas pēc bēbuča laikiem. Man ļoti patīk, ka bērns staigā un vāvuļo un norāda, ko grib/negrib un apzināti priecājas. Un arī apzināti blēņojas :D
Šodien tik smuks sniedziņš ārā, pilnīgi škrobe, ka neesam vēl ragavas pārveduši no Rīgas! Bet šodien iesim pavelties pa sniegu :D

Bet man gan nav nostaļģijas pēc bēbuča laikiem. Man ļoti patīk, ka bērns staigā un vāvuļo un norāda, ko grib/negrib un apzināti priecājas

Man bijā tāpat. Kad puikam bija kāds pusotrs gads es beidzot varēju uzelpot, ka viņš vairs nav tāds zīdainītis. Bēbīšu laiki nepietrūka. Bet tagad esmu ar mieru izdzīvot vēlreiz bēbīšperiodu. Domāju, ka šoreiz izdosies to vairāk izbaudīt :-)

Man nav gluži tā, ka pietrūkst, laikam tāpēc, ka neesmu vēl gatava iet tam cauri vēlreiz :D
Man likās, ka vēl kādi gadi 10 priekšā līdz meita negribēs man blakus iet, bet viņa jau tagad ārā man ne roku dod, ne blakus iet. Es viņai pat pieskarties nevaru, kliedz un skrien prom :D

Man ar dēlu pat vairāk patika bēbīšvecums. Tagad nevaru teikt ka nepatīk, bet, gribas, lai ātrāk kļūst par cilvēciņu, ar kuru jau var lietas sarunāt. Es teiktu, divi gadi- tas būtu ideāli :D
ExDellicious, es lasu un brīnos...
Kāds sakars ar bērna neskaidru runāšanu un vecāku nolaidību divu gadu vecumā?
Katrs sāk runāt tad, kad ir tam gatavs. Tas pats attiecas uz atsevišķu burtu izrunu.
Mans divos ar pus neirunā ne r burtu, kā arī daudzus vārdus saka pilnīgi citādi (neskaidri). Un, būtu slimi uzskatīt, ka es pie tā esmu vainīga.

Ebe, kā Tu jūties? :)

Ar to runāšanu ir tā, ka reizēm tā tiešām mēdz būt vecāku vaina, bet ļoti retos gadījumos..esmu strādājusi bērnu dārzā, kā arī ģimenē ir pedagogi ar ne vienu vien grādu, tāpēc ir nācies par to daudz dzirdēt/runāt. Taću vecāku vaina tikai tik daudz, ka tā vietā, lai ar bērnu runātos un darbotos, tiek iedots telefons vai planšete. Vai arī uz katru bērna pīkstienu vecāks jau zin, ko bērns grib un bērnam nav vajadzības attīstīt runu. Šeit es nerunāju par gadījumiem, kad bērniņiem ir problēmas un ir runas attīstības traucējumi. Iedzimtībai un pašām dzemdībām arī ir ļoti liela nozīme un katrs gadījums ir jāskata atsevišķi.

smileforme7, nu tieši tā! +man kaut kā nav sanācis satikt divgadīgu bērnu, kurš runātu pilnīgi skaidri. Bet, ticu, ka tādi ir. Es saprotu, ja tā neskaidrā runāšana ir 4 gadu vecumā, tad ir iemesls satraukties, bet citādi...

Logopēdi ātrāk par 3 gadiem bērnus nemaz neņem. Ja nav indikāciju, ka ar pārējo nav kaut kas kārtībā (dzirde, saitīte), 3 gadi ir tā robeža. Līdz tam - miera vējos. Tik cik var būt kāds autisms vai vēl kas, bet nu to arī ir grūti tik agri diagnosticēt.

Nu, manējam pēc 1,5 mēneša būs 2 gadi, saka tikai dažus vārdus. Mēs daudz runājam un ļoti daudz lasām grāmatas, bet pagaidām kaut kā negrib runāt. Saprot praktiski visu, ko sakam un palūdzam, lai izdara, bet runāt nesteidzas.
Pagaidām par to nebiju satraukusies, jo, ja godīgi, īpaši kaut kā nezinu nevienu lielu runātāju tādā vecumā. Tagad zināšu, ka tā mana vaina, ka bērns vēl nerunā :(
Es biju agrais runātājs. Krustmāte teica, ka 1,5 gados jau esmu pilnos teikumos runājusi, bet tas jau laikam ir retums.

Man atkal tieši patīk tagadējais vecums, ka jau skrien apkārt un lielākoties visu varam sarunāt. Bēbīša posms man nešķiet vilinošs, jo puika bija ar mieru dzīvoties tikai pa rokām vai pie krūts. Es jutos izsmelta.

Aijaijaaa, paldies, labi jūtos :-) Protams, nogurums lielāks un ātrāk pienāk, bet citādi nevaru sūdzēties. Ja nu vienīgi par lielo kāri uz gaļu :-D Ikdienā neesmu tipisks gaļēdājs, bet šobrīd tā vien siekalojos gar karbonādēm :-D Kā tev iet ar abiem? Kā puika pieņem māsiņu?
Man puika bija ātrais runātājs - divos gados jau runāja teikumos, bet tas tiešām nav standarts. Tai pat laikā viņš joprojām īsti nevar pats apģērbties :-D, tā kā katram savas stiprās puses ;-)