Es nekad nedodu ne savam bērnam ēdienu no galda, iepriekš neiegūstot "zaļo gaismu" no tā vecākiem. Tas ir nepieklājīgi, manuprāt. Kā arī man kā mammai nav jāstaigā kā papagailim katru reizi visiem kladzinot, lai neko bērnam nedod bez atļaujas (nu es runāju par bērnu līdz 1,5-2 gadu vecumam, jo patiešām nekad nevar zināt neko par bērnu veselību, vecāku principiem, audzināšanu.
Nu vismaz es sarīkoju vienreiz pamatīgu skandālu, kad meitai 9 mēnešu vecumā deva šokolādi. Kas par debīlismu un visatļautību, es atvainojos?
Kad pie meitas rīkojām dzimšanas dienas ballīti, es katrai mammai persnīgi apjautājos par alerģijām, lai zinātu, ka uz galda atrodas tikai "drošie produkti", kurus var arī brīvi piedāvāt.
Tāpat arī ar meitu bijām Lucavsalā šovasar. Es sapirkos dārza zemenes un mellenes, veikalā nopirku tos mazos burkāniņus gatavus ēšanai. Bērni gar tām ogām sāka spietot kā bitītes. Pirms es piedāvāju bērnam pacienāties, vienmēr apjautājos bērniņa mammām, vai drīkst dot, jo es tomēr arī viņiem biju kā svešinieks.
Par maisiem ratos (der kulbai, sporta daļai un esmu pat likusi Maxi Cosi sēdeklītī), mums ir iegādāts Kaiser aitādas guļammaiss.

Meitai ir 3,5 gadi un, ja liktu viņu vēl ratos, tad izmēros vēl aizvien derētu. Mums gan nav tādas īstas ziemas kā Latvijā, bet šis maiss bija noteikti labākais pirkums. Bērns ne reizi nav nosalis (arī Latvijas bargajās ziemās ciemošanās laikā), bet arī ne reizi nav sakarsusi.