Manējais gan vēl mazs, tāpēc nekrūts ēšana man vēl nav aktuāla, bet atceroties savu bērnību tad varu teikt to, ka arī mums ar brāli kafeinīcās top ēdiens bija frī ar kečupu- kāpēc? Jo nedzīvojam Rīgā un izbraukumi nemaz nebija tik bieži, tāpēc kafuźńiki mums bija "ekstra", tātad arī frī. Protams, tas nebija gada vai piecu vecumā.
Un par saldumu nedošanu bērniem. Apzinātā vecumā mēs varējām ēst končas ja gribējām, cepumus utt, bet apēdām cik gribējās un pietika. Neviens neuzskaitiija- 1,2,3. Un ne resni bijām ne kas. Toties mūsu māsīcām viss bija uz skaita, un konfektes redzēja reti. Tas beidzās ar to, ka vińām nākot ciemos visi slēpa saldumu traukus, jo tad meitenes sarijās līdz vemšanai..
No vienas galējības otrā.