Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

kuskusss, mana pudeli pati tur no kāda 5 mēnešu vecuma. ja gribu kaut ko padarīt kamēr viņa ēd, tad ielieku viņu šūpuļkrēslā un dodu pašai turēt, ja nē, turu viņu rokās un pudeli turu arī es. uz gulētiešanu vienmēr pudeli turu es.
Agresīvā Grūtniece, 200 ml izēd 15 minūtēs. Bet man vēl aizvien ir lēnās plūsmas uzgaļi, laikam jānomaina beidzot, lai mazajai nav tā jāpiepūlas ar sūkšanu.

Man mazais guļ savā gultā, tik dažreiz no rītiem paņemu lielajā gultā, kad vīrs jau ir piecēlies. Tad dažreiz izdodas vēl stundu vai divas nogulēt.

Tā bērna gulēšana vecāku gultā ir strīdīgs jautājums.. Protams, ka nav normāli ja 2 gadīgs bērns vispār savā gultā neguļ, bet bieži vien ir ērtāk bērnu blakus paņemt nekā ilgi midzināt. Nu, piemēram, kad mana bija zīdainis tad blakus vispār nevajadzēja ņemt nekad. Bet tagad naktīs guļ daudz nemierīgāk un iešūpojot man reti kad izdodas atkal iemidzināt. Līdz ar to nakts otro pusi noguļ pie mums lielākoties. Bet tas nenozīmē, ka neguļ savā gultā vispār. Pie omēm esot guļ savā gultā no vakara līdz rītam, arī iešūpot var vai pudeli iedot. Mājās īsti tas nestrādā.

Khkh no kā bail? Es nedodu bērnam rokās pudeli, jo tas stilks ir diezgan biezs un pudele priekš bērna ir par smagu.
Kad pati mācēs ēst turot pudeli, tad man ir arī parastais pudeļu variants :)

Atceros, ka piedzima meita, mus aizveda uz palaatu. Bija ap 3-4 naktii. Biju parmociita. Pabaroju meitu un noliku blakus gultinjaa. Peec minutes raud. Atnak masinas, iedod man mazo, pabaroju, atkal iedodu masinai vina ieliek gultinjaa, aiziet- mazaa atkal raud. par cik kajas nevareju pakustinaat, saucu to nabaga masinju. Pec kadas 6 x sapratu, ka tam berninjam vajag tikai mani. Un ziniet, taa bija viena no labakajaam dienaam manaa muzhaa, saprast, ka tam mazajam cilvecijam vajag tikai mani. Dels - piedzima, noliku blakus taa tur arii guleeja. :D kops maija, kaa mes atbraucam uz LV, vins ap 7 riitaa sak knosities pa savu gultu un nenomierinas kamer nepanemu pie sevis.
Ar to gribu teikt, ka katrs bernins ir savadaks un nosodit jau visi makam, bet katrai ricibai ir savs iemesls.
Man ir avent pudeles, mainu tikai galinus. Peec 2.berna tas pudeles jau sak izskatities pabriesmigi (burti pazud, uzraksts), bet nu funkciju pilda.

Kad vispār zīdaiņi drīkst gulēt uz vēdera?
Es jau šorīt 2x eju istabā un griežu mazo atpakaļ uz muguras, jo pacēlusies un guļ uz punča.

Villionota
Bērns jau

Ui - bērns jau apgriežās, kad ir gatavs. Ja galviņu tur pagrieztu uz sāna, tad priekškam griezt atpakaļ?

Uj, nedomāju sacelt tādu vētru ar savu teikumu.
Tas nekādā gadījumā nebija uzbrauciens, nosodījums vai kas cits negatīvs. Protams, ka es nerunāju par gadījumiem, kad bēbim vajag gulēt pie vecākies (drošība) vai kad ir tāds posms uznācis. Es domāju drīzāk tos gadījumus, kad bērns guļ savā gultā, bet tā ir mammas kaprīze ņemt pie sevis. To es nudien nesaprotu kāpēc.
Es nemēdzu nosodīt, katra tāpat zina, kas viņas bērnam ir labākais.
Atvainojos, ja aizskāru, laikam nepadomāju līdzi :-/
Laikam labāk turpināšu klusu lasīt, sarunās nepiedaloties ;-)

Par to gulēšanu blakus- man bija līdzīgi kā Story. Kad Meita piedzima, slimnīcā gulēja tikai man cieši pie krūtīm piespiedusies. Kā pārliku gultiņā (pat it kā cieši iemigušu) tā raudāja. Tā arī slimnīcā pēc dzemdībām tās 2.5 dienas nosēdēju ar mazo uz rokām.

Ar to es gribēju pateikt, ka ne vienmēr tas kā it kā būtu pareizi, nemaz nav pareizi. Diez vai ir pareizi brēcināt zīdaini un neņemt blakus, lai tikai, nedod dievs, nepierod blakus gulēt.

Vilionata,
Ja beibe pati raušās uz punča, tad nevajag aizliegt. Pamēģini pāris reizes likt atkal uz sāna, pēc laika atkal būs uz punča :) un vēlāk vēl ar paceltu dupsi sāks gulēt, nu tiiik piemīlīgi :D

Dzemdību namā es arī gulēju ar bēbi blakus, tas manuprāt ir pilnīgi citādāk.
Un es nerunāju par pierašanu, bet par kaut ko citu.
Ak, laikam tiešām labāk neizteikties, jo katrs sapratīs pilnīgi citādāk.

vēlāk vēl ar paceltu dupsi sāks gulēt, nu tiiik piemīlīgi

Manējā šobrīd tieši tā guļ- uz punča ar dupsi gaisā. Tik smieklīgi un mīlīgi izskatās.(l)

Nu ja godīgi tad manuprāt mēs te esam ļoti draudzīgas un jaukas mammas savākušās. (l) Vienkārši, ja kāda izsaka ko kategorisku par lietām, kuras var būt katrai savādākas, jo bērni nav visi identiski uzvedībā un vajadzībās, tad domājams, loģiski , ka izvērtīsies diskusija! Nevajag ņemt tik ļoti pie sirds un apvainoties par to ka mēs nepareizi sapratām.. bet tad jāizsakās precīzāk:
Neatbalstu bērnu gulēšanu vecāku gultā vispār, ja bērns guļ savā gultiņā labi un tā ir tikai mātes kaprīze. Nesaprotu kā tas var būt pareizi un vajadzīgi, ja bērns labi guļ savā gultā
Lūk tad visas mammas visu saprastu tieši tā kā tu biji domājusi! ;-)
Un domāju nav jābaidās izteikt savu viedokli un vienmēr jābūt gatavam, ka tie atšķirsies! Tikai bērnkopībā atsevišķās lietās jāizvairās no kategoriskiem izteikumiem! :-)

Diez vai ir pareizi brēcināt zīdaini un neņemt blakus, lai tikai, nedod dievs, nepierod blakus gulēt.

veel viena galejiiba, nepieradini mazo uz rokaam. Es, varbut, tada vienigaa, bet man loti daudzi to ir teikushi, nestaipi vinju, nenem rokaas, lai nepierod utt., vai arii, tas jau ir nikjis, es atvainojos, kads menesi mazam zidainim varetu but nikis?

Paldies, sen atpakaļ biju salasījusies par to pēkšņās nāves sindromu, tādēļ baiļojos ļaut gulēt(miegā) uz punča kad neesmu blakus.

Story, es tādus pašus padomus visu laiku esmu saņēmusi, bet vairāk gan no iepriekšējām paaudzēm, nu jau jaunās māmiņas liekas tādus padomus neizsaka...
Bija periods jau pēc bērna pusgada, kad mazajam ļoti prasijās uz rokām dzīvoties tad vēl pamanijās mūsu mammas, vecmammas izteikt viedokli, ka oi nu tā jau ir tava kļūda, ka ņēmi rokās mazāku visu laiku un tagad nu jau neko vairs neizdarīsi! Un es visu laiku centos atcerēties kad es nolaidu ko greizi un kad es ņēmu mazo uz rokām bez vajadzības.. nu ja godīgi īpaši nekad.. un man ir puika un pat ārste izteica ka puisītim pirmos mēnešus nevajadzētu ļaut brēkt ilgi visiem saprotamu iemeslu dēļ.. un ko tad es varēju darīt??? Tie padomdevēji.. ai teikt jau viegli..
Tagad var teikt 85% laika kad ir nomodā dzīvojas un pārvietojas pats!

saule,
man to ir teikushas jaunaas maminjas, bet tie ir 2 speciaali eksemplaari :D

Lasu, domāju un brīnos. :-O Varbūt man tikai pagaidām ir kaut kādi savu iedomāti uzskati par bērna audzināšanu un tie mainīsies pēc bērna piedzimšanas, bet man liekas, ka ir diezgan nežēlīgi mazu bērnu neņemt sev blakus vai neņemt pārāk daudz uz rokām, lai nepierod. :-O
Tas sanāk tāds mazliet egoisms, jo pierašanas pie kaut kā sagādā nelielas grūtības mammai, nevis bērnam un tajā brīdī tiek piemirstas bērna vajadzības - vajadzība pēc mammas, miera un siltuma, bet tieši tas bērnam visvairāk ir vajadzīgs pirmajā dzīves periodā.