Vējā galvenais nepadodies un nepaliec mierā ar ārstu sacīto. Mammu, lai gan pēdējā trimestrī jau izteica bažas, pēc mazā brāļa piedzimšanas nostādīja fakta priekšā - viņš būs gulošs. Nekādas cerības nedeva. Protams, ka nepadevās un dzīvojās pa Gaiļezeru, Vaivariem, attīstība bija ļoti novēlota, bet bija. Īsti nezinu diagnozes, kas tika uzstādītas, bet tai skaitā cerebrālā trieka. Staigāt iemācījās ap četriem gadiem, runāt vēl vēlāk. Vecāki nolēma viņu izņemt no bērnudārza bērniem ar īpašām vajadzībām un pārcelt uz grupiņu ar parastiem bērniem, tas bija labākais lēmums viņu mūžā. Tagad viņam 12 gadi - jēziņ, ku mīļš brālis, tik sirsnīgs un pats galvenais gudrs - gan teicamnieks, gan dzīves gudrs priekš viņa vecuma. Kad aizejam ar mazo peciņu ciemos, viņš uzreiz ieslēdz bēbīšu nomierinošo mūziku, piedāvā pabarot viņu un apčubina no visām pusēm. Kad mamma ir noskumusi, vienmēr samīļo, saka, ka viņa ir labākā mamma pasaulē. Vēl joprojām regulāri apmeklē fizioterapeitu, logopēdu un masāžas, jo var vērot noteiktus kustību un runas traucējumus. Interesanti, ka runājot latviešu valodā viņa valoda raustās, bet angļu valodā runā tīri bez raustīšanās. Nu tā, baigi gari sanāca...