Es galīgi nemēģināju apgalvot to, ka govs piens un auzu tumes ir ļoti piemērotas jebkuram bērnam, kur, nu, vēl mazam zīdainim. Man mazs zīdainis skaitās līdz 6.-7.mēnešiem. No piecu līdz septiņu mēnešu vecumam arī bērnam devu maisījuma pienu.
Pa cik es bērnam piedāvāju dārzeņu biezeņus jau no 4,5 mēnešu vecuma, tad viņam ļoti ātri aizgāja tā ēdienreižu aizstāšana. Kāpēc man nedot, ja bērns labprāt ēd? Nedomāju, ka vārīti dārzeņi ir kaut kas daudz neveselīgāks par mātes pienu. Tieši otrādi - uzskatu, ka arī tajos ir daudz bērnam nepieciešamo vielu. Varbūt jau man tikai tā šķiet, bet, manuprāt, ātrās piebarošanas sekas ir tādas, ka mans bērns ēd PILNĪGI visu, pat rabarberus bez cukura. Nekad nav šķobījies, nekad neko nav spļāvis ārā. Ēd visu pēc kārtas. Tā kā es nebaidos eksperimentēt baidoties no tā, ka bērns pagriezīsies un es varēšu iet ieskrieties ar savu meistarojumu.
Kā viņš nevienu reizi nav slimojis barojot ar krūti, tā viņš vēljoprojām nav slimojis arī sen to krūti neēdot.
Nesaprotu kāpēc man pupoties ilgāk, ja bērns paēd normālu, veselīgu ēdienu un pilnīgi ar nekādām izmaiņām viņa uzvedībā izdodas noņemt arī krūti.
Dienvida, tas arī bija galvenais iemesls kādēļ es gribēju pārtraukt līdz 6 - 7 mēnešu vecumam to krūtsbarošanu. Ne jau man nepatika kaut kas, un ne jau man svarīgi bija iet patusēt. Pirmkārt, es negribēju bērnu barot līdz gada vecumam, un, otrkārt, es nesapratu kā man 8 mēnešos izdotos viņam to krūti noņemt. Es tiešām negribēju riskēt ar bļaujošu bērnu, kurš nesaprot kāpēc viņa mamma vairs negrib sniegt to ko ir sniegusi visu laiku. Protams, nenoliedzu, ka tas ir kontakts ar māti un bērnam patīkama vieta, kur gūt mieru un mātes mīlestību.. bet, nu, es arī neuzskatu, ka esmu kaut ko nodarījusi tam bērnam pārstājot barot 5+ mēnešu vecumā. Viņš ļoti labprāt pārgāja uz pudeli. Īstenībā pirmo pudeli iedevu joka pēc.. ko darīs, ja pirms gulētiešanas nelikšu pie krūts, bet iedošu maisījumu. Ēda un aizmiga, tieši tāpat kā katru vakaru pie krūts. Tā, nu, sāku domāt, ka varbūt ir īstais laiks beigt krūtsbarošanu.
Es arī zinu, ka ir bērni, kuri paši mierīgi atsakās no krūts. Tāpat arī zinu, kuri vēl 3 gados skrien mammai maiku raut nost. Nu, es pilnīgi un galīgi negribēju riskēt ar otro variantu. Protams ir drastiskas metodes - nedod un viss, sinepes un kas tik vēl ne, bet es negribēju redzēt kā tas mazais asarām acīs uz mani skatās un domā "kāpēc mammu?"
Es esmu laimīga tā kā ir tagad un neko nemainītu arī ar otru bērnu. (l)
Viņš tagad nezin kas ir krūtis, bet toties viņš zin daudz ko vairāk.. tāpēc šaubos, ka ap šo laiku man būtu sanācis beigt bērnu barot. Viņš jau tagad drasē man pakaļ pa māju, mēģina kāpt gultā, kad redz, ka es tur esmu. Kad ieceļu, tad speciāli lien man pie galvas plēst matus un smejas. Tā kā pēc tā es spriežu, ka viņš arī pilnīgi mierīgi varētu tagad līst man pie krūtīm un darīt to pašu, ko ar maniem matiem.
Mans puika jau no sākta gala ir bijis omulīgs un diezgan labs gulētājs. Nekas nemainījās arī pēc tā, kad beidzām "pupoties". Slimojis nav, niķīgāks, kaprīzāks nav kļuvis. Tad es nezinu kas ir tas krūtsbarošanas galvenais iemesls. Sākumu es saprotu un arī nākamo bērnu mēģināšu barot aptuveni tikpat ilgi un tādā pašā laikā mēģinātu piebarot, bet kas ir tas iemesls barot lielu bērnu, ja viņš var ēst citādu un arī veselīgu pārtiku, ne tikai mātes pienu un bišķi kaut ko citu.
Ok, te var izplūst baigi gari, bet es uzreiz pasaku, ka protams zinu to, ka ne visi bērni padodas biezeņu ērai un tad nekas cits neatliek kā turpināt barot. :-)
11429
