Teddy, protams, ka neko sliktu neizdarīji. :D Neturi tak aiz padusēm un nestutē uz kājām. Es savam ierādīju velšanos. Nākamajā dienā gāja uz visām pusēm. Manuprāt, tas nav nekas traģisks.
Mans 8 mēnešos jau lēnām staigā gar gultas malu un vispār gar visām malām, gar kurām vien var pastaigāt. Neesmu es viņu stutējusi. Viņš vienkārši atklāja tādu fīču un viss.. pierāpo kaut kur klāt un slejas kājās. Kā es varu neļaut, ja viņš paliek dusmīgs un sāk čīkstēt, kad mamma viņu grib noņemt no trases. Viņš nabadziņš taču tā centies. Tētis vispār mums 8 mēnešos jau sācis staigāt. Tā kā izskatās, ka iet tēva pēdās.
daydreamer, mans aizmieg klusi. Kad devu krūti, tad aizmiga pie krūts, tagad aizmieg ar pudeli. Ceļas ar bļaušanu tikai tad, ja īstenībā nav izgulējies un kaut kas viņam ir licis piecelties.
Tajās reizēs nomierinu ieslēdzot TV un pagriežot mazo pret to. Savādāk viņš bļauj vienā bļaušanā un raujas man ārā no rokām. Nelīdz ne dziedāšana, ne šūpināšana. Nelīdz tādēļ, ka īstenībā viņš guļ un vispār nesaprot, kas notiek, jo acis vaļā never. Tādas bļaušanas mums īstenībā notiek baigi reti un tikai naktīs. Triks ar TV strādā, jo viņš apskatās, saprot kas te notiek un nomierinās. Pēc tam viņu apsedzu, viņš man noliek galvu uz pleca un noplīst pusminūtes laikā bez šūpināšanas, bez dziedāšanas, tikai lēni grozos no vienas puses uz otru. Pa dienu pārsvarā gan ceļas priecīgs, jo ir gaišs istabā. Tad viņš kaut ko ierauga un mierīgi vēl kaut pusstundu tur ķibinās pa gultu viens pats. Citreiz ieeju istabā apskatīties vai nav savilcis segu uz galvas, a, izrādās, ka viņš jau sen pa gultu peras. Bet, nu, tiklīdz mani ierauga, tad saprot, ka viņam tomēr vajag ārā no tās gultas. Tāpēc tagad atstāju šķirbiņu durvīs un caur to vispirms pārliecinos vai nav jau piecēlies un iegrimis savās darīšanās.
Šodien cirks.. mazais šokolādi ēda. Iepriekš vēl te rakstīju, ka pati ar šokolādēm necienāšu. :D Iedevu viņam neatvērtu šokolādi, lai paasina zobiņus. Kamēr vilku pamperbikses un gaidījām, kad ēdiens uzsils. Es skatos ziņas un pēkšņi saprotu, ka mazajam visas rokas ar šokolādi. Viņš ar saviem zāģīšiem pārkodis papīru un tik laimīgs sūc ārā.
Tas viņa žēlīgais skatiens, kad noņēmu nost.. Spēju vien iedomāties kā viņš tajā brīdī jutās. Tiešām žēl palika to mazo sirsniņu, kurš uz minūti bija dabūjis paēst garšīgāko lietu pasaulē.. :'-(:-D