Anne, protams, ka bērnam vajag kontaktu ar mammu. Es slimnīcā ar viņu uz rokām gulēju, pēc tam mājās nedēļu ņēmu sev blakus gultā un tikai tad liku šūpulītī. Kaut kā nevarēju aizmigt un vispār mierīgi pagulēt to pirmo laiku, ja nebija man blakus. Bet viņam kā zīdainim un patiesībā vēljoprojām īpaši nepatīk uz rokām atrasties. Vienīgi, ja nēsā apkārt un kaut ko rāda. Viņš priekšroku dod mantiņām un tam, ka es vienkārši esmu kaut kur tuvumā - redz mani vai dzird manu balsi.
Nu, jā, Vilionata, manējam 2 vai 3x bija kolikas, bet man pilienu nebija. Tā arī pārgāja un vairs nekad neatgriezās. To jau vienreiz šeit rakstīju, ka pilnīgi piekrītu tam, ka tie pilieni izjauc bērna dabīgo spēju tikt galā ar savām gāzītēm. Ja iesāc, tad sistēmā kaut kas nojūk un bērns bez pilieniem vairs nevar. Tāpat dzirdēju vienu gadījumu, ka viena trakā savam bērnam mēnesi no vietas klizmu taisījusi kā bērns 1 dienu nepakakā. Labi, ka pateikusi ārstam un problēmu novērsa. Problēmu, ka bērns vairs nemācētu pats pakakāt. Tāpat zinu dāmas, kas bez mezym dzīvot nevar, jo redziet pēc ēšanas vēders pūšoties. Ļoti moderni, tik nez kāpēc citām nepūšas, bet viņām, nu, ārkārtīgi.
Es protams nesaku kategorisku nē tiem pilieniem, jo, ja mans bērns būtu ķērcis nedēļu no vietas, tad es arī noteikti censtos palīdzēt. Es tikai saku, ka varbūt ir vērts pāris reizītes nogaidīt.. varbūt, ka pašam viss sakārtojas.