Saule, es arī esmu emocionālāka palikusi...Nepatīk man tādai būt. Līdz ar to, es biežāk nevajadzīgi pārdomāju visādas lietas, par kurām vispār nevajadzētu domāt. Uh, gaidu, kad tas pāries, domāju, ka tiešām, tas viss ir tāpēc, ka salīdzinoši lielas pārmaiņas dzīvē. Vienīgais pret ko tiešām esmu vienmēr pozitīva pat domās, tas ir mans bērns, viņš mani nekad nesakaitina. Dažreiz jūtu, ka iekšēji piekasos vīram, bet es to uz āru neizrādu, saprotu, ka tie ir mani putni. Nav jau labi, visu turēt sevī, bet ļoti, ļoti ceru, ka tas pāries.