Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Vienkārši pa retam sasāpas tā sirds, par ko tāda negodība un netaisnība!

Kas tur negodīgs vai netaisnīgs? Protams, Tev ir grūtāk, jo jau gaidi nākamo bēbi, bet visiem jau ir savi grūtumi.

Manējais arī bieži vien mostas (gan histēriski raudādams, gan tāpat). Ir naktis, kad vairs negrib gulēt, tad jāiet kādu stundu ar viņu spēlēties. Ir naktis, kad pamostas, paēd, aizmieg pie krūts, paguļ un atkal viss no sākuma, un tā es arī neaizmiegu, jo tādā nemierā nevaru pagulēt.

Man liekas, ka grūtniecība mani neietekmē, varbūt tagad, pēdējās dienas, kad tiešām paliek grūti, bet tādā ziņā bija baigi labi, jo bija jātur sevi, tā teikt, līmenī - jāturpina viss ierastais... turklāt man riebj sūdzēties par grūtniecību, jo uzskatu, ka tā nav slimība un visādas hormonpadarīšanas liekas tāda muļķība... lai gan ticu, ka ir arī tādas, kam grūti, piemēram, ja visu dienu jāvemj...

Annie,es nesaku, ka man it grūti un visiem viegli, bet nav nevienas naktis gada garumā,kad mans miegs būtu bijis ilgāks par 3h un ja arī ir,tad tas jau ir wow... un tev vēl ir bebis,kamēr man jau visnotaļ saprātīgs puika...

Un jā, jūtos apbizota no kaut kādiem augstākiem spēkiem, jo nesaprotu,kas par lietu un kā to risināt...

Un pa dienu jums diendusas nav?

Bet, ja Tu nevari mainīt apstākļus, tad jāmaina attieksme. Citādi jau nespēsi dzīvot. Tu saki, ka Tev mamma blakus, varbūt viņa var vairāk palīdzēt. ar otro bērnu jau būs tikai smagāk, tāpēc labāk noskaņoties pozitīvi.

Vēl jūs te daudzas par attieksmi runājat - varat konkrētāk? Es tā lāgā nesaprotu šo ieteikumu (s)

Neons, diendusu guļ, dažkārt kopā nogulam pat 3h, bet arī pusdienlaikā 1x - 2x pieceļas...

Noskaņo sevi, ka ir labi tā, kā ir.

Nu kopā jau tad tās miega stundas salasās... Vismaz neesi gluži miega badā - lūk arī ir attieksmes maiņa. Saskati vairāk pozitīvā. Nevis žēlo sevi, ka neizgulies, bet priecājies, ka sanāk gandrīz izgulēties. Kaut kā tā...

Es vexim pateiktu lau ceļas un arī paauklē bērnu. Kas jums par večiem mājās? (e)

Robīte
Kad man ir bijis tik grūti, ka liekas, ka rokas nolaižas, es vienmēr sevi mierinu ar domu, ka mans bērns vismaz ir vesels. Slimu bērniņu vecākiem ir neizsakāmi grūtāk. Vēl es sevi mierinu ar domu, ka mans puika vismaz, piemēram, nekrīt pa zemi un neārdās, ja kaut ko nenopērk. Un nekrīt gar zemi dārziņā, kad jāpaliek, lai gan raud tāpat. Un vienmēr sev saku, ka viņš raudot vienkārši meklē manu palīdzību, vienkārši nemāk to citādi apteikt. Un tad visas dusmas ir pāri, kļūst žēl... Un vēl - nežēlo sevi. Ja reiz tev ir tāds bērniņš, tad tieši tāpēc, ka tu ar viņu vari tikt galā, tu vari tikt galā ar šo situāciju. Un, jā, lūdz biežāk mammai palīdzību, tā noteikti nav uzbāzība vai apgrūtinājums viņai ;-)

Tak visiem uznāk grūti, protams, un pāriet, arī man uznāca un jau pārgāja, kaut kur mēs te dikti aizrunajamies :-D

Robīte, protams, ka uznāk visiem! Tas taču nav nekas slikts, ka par to runājam. PAr ko tik mēs te nerunājam ;-):-D BEt varbūt kādā brīdī kādas meitenes teiktais noder ne tikai tev, bet arī kādai citai :-)

Robīte ko neirologs saka?

Neirologs izrakstīja zāles, kuras nepalīdzēja un atkārtotajā vizītē teica, ja gribam tālāk šo problēmu risināt, tad jābrauc veikt miega ekspertīze - kā to gudro vārdu sauc, nezinu.

Vēl viņa runāja, ka tas, iespējams, ir nervu sistēmas dēļ, un kad tā būs nostailizējusies, tad arī negulēšana beigsies, bet nervu sistēma stabilizējas līdz 4 vai 7 gadiem, neatceros, kā viņa teica.

Robīte, es Tevi ļoti labi saprotu! Izturību Tev! Mani bērni, ciešā miegā, sāka gulēt tikai ap 2,5 gadu vecumu. Visa nogulētā nakts bija neticama - vēl tagad atceros to brīnuma sajūtu no rīta :D
Ar tagadējo prātu, es aizvestu pie osteopāta vai pamēģinātu homeopātiju.

arieta, osteopāts bija un kaut kas no homeopātijas mazliet ar :-D
Es ar gaidu pirmo nakti - tusēšu, kad tāda pienāks un svinēšu :-D:-)

Robīte, bet varbūt ir vērts veikt to miega ekspertīzi? Kā tas notiek?

Ja es nekļūdos un pareizi sadzirdēju, tad tā ekspertīze maksā apm 150 eiro...
Bērniņu iemidzina ar miega zālēm un šādi tādi noteikumi.

Salemana, vecim var teikt, lai auklē un ceļas, bet ja bērns nav galīgs zīdainis, tad bērnam var arī vajadzēt TIKAI mammu. Piemēram, manu bērnu uz nakti varu nolikt gulēt tikai es. Tikko kā vīrs aiznes uz guļamistabu un ieliek gultā, sākas histērija, kas pāriet, tiklīdz es ienāku istabā. Naktī arī raudāšana kļūst skaļāka, ja pie gultas pieiet vīrs. Bērnam viens gads. Kad bija maziņš, tā nebija. Es domāju, vīrs īpaši labi nejūtas par šo visu, bet es jau arī varu tikai pieņemt to un samierināties, ka bērns pie manis ir tā pieradis, ka neviens cits neder.
Robīte, tur varētu būt kaut kas ar miega fāzēm, ka bērns nemāk pārslēgties starp tām? Ja es būtu pilnīgi izpumpēta un beigta, noteikti vestu uz to miega ekspertīzi, bet pagaidām es visu laiku ceru, ka paliks labāk. Un bieži paguļu arī pa dienu.

Manam bērnam arī ir mammas posms. Kā tuvojas gulētiešanas laiks, tēti vairs nevajag. Rokās varu paņemt tikai es, citādi raud.

Robīte, vispirms es mēģinātu vēl citu osteopātu. Ko teica osteopāts? Vispār "redzēja" problēmu? Bieži vien ar vienu reizi pie osteopāta nepietiek. Bet es personīgi ticu, ka ar gulēšanas problēmām osteopāts var palīdzēt. Vajag tikai atrast īsto.