Neons, dažas atbildes uz taviem jautājumiem:
1. Tas, ka bērniņš grib padzerties, izrīt knupis, manuprāt, ir normāli - zinu, ka citi māk sameklēt paši, iebāž mutē un guļ tālāk, manējam reti tā sanāk. Un arī tad, ja viņš ir blakus, nemainās itin nekas - ir tā pati raudāšana, padzeršanās, knupja meklēšana un viss pārējais - vienīgā atšķirība, ka es nepieceļos no gultas.
2. To rādīs laiks, kad bēbis piedzims, kas mums te būs un kā notiks, bet es nedomāju, ka es varu bēbi ar lielo dēlu likt vienā istabā - man tak bēbim naktīs jāmaina pampers, jāslēdz gaisma, jābaro... Un bēbis raudās gan jau ar, kas tad būs ar lielo? Viņš tak visu dzirdēs, jutīs, miegs būs iztraucēts. Protams, ka redzēs, ka bēbis ienāks, mēģināsim visādi, ja nekas nemainīsies, bet man doma ir, ka dēliņš gulēs ar tēti, bet es - ar bēbi. Bet nu tiešām ceru, ka varbūt mazais būs lācis!
3. Es par brāli vairāk norādu tādā ziņā, ka it kā pieradinu, ka mums būs vēlviens ģimenes loceklis (protams, esmu skeptiska, jo liekas, ka tāpat jau nesaprot, bet nu pavisam tā jau nav) Un tas, ka viņš būs lielais brālis ir vnk fakts un dzīves īstenība - es pasaku, ka viņš ir liels un jākāpj pašam (jo viņš vienu bridi to ļoti smuki darīja, bet tad kaut kā pārgāja), bet tāpat es jau nesu, cilāju un daru visu - ejam laukā, spēlējamies, nesu, ceļu, jokojamies, trakojam - grūtniecībai uzmanību pievēršu vien pēdējā laikā - kā jau teicu - tik, lai sagatavotu it kā, ka kādu dienu mamma atnāks mājās ar brāli (l) Un paldies Dievam, ka vismaz tādā ziņā tiku pažēlota - ne sliktumi, ne grūti, nekas neietekmēja manu attieksmi un izturēšanos, vien tagad mazliet pašās beigās parunāju/pastāstu/pastenu kādam, ka sāk palikt grūtāk!
Un arī brāļa nozīmei noteikti nav nekāda sakara ar negulēšanu, vismaz pagaidām noteikti, jo kā jau teicu - bērns neguļ jau gadu ik dienu bez izņēmumiem :'-(
Psihiskā bļaušana, paldies Dievam, ir ļoti reti, parasti cenšos pamodināt, bet viņš jau ir tā saraudājies, ka aprasti tas ar beidzas tā, ka paņemu blakus, apskauju, sabučoju un guļam!
Vēl man bija doma, ka pie visa vainīgi zobi, jo, manuprāt, līdz ar zobu nākšanu, beidzās gulēšana un tie zobi jā, nāk no 4 mēneši praktiski visu laiku - tagad 1.3 un ir pilnīgi visi zobi, visi izlīduši, bet augt gan jau viņi aug... BET... :-D Tanī pat laikā, ja tie ir zobi, tak būtu jābūt kādai izņēmumnaktij, kad ir gulējis labāk, bet tādu praktiski nav! Tad nu atkal, manuprāt, atkrīt :-D
Labi, meitenes, redzēsim kad un kā mums viss šitais reiz beigsies...
Esmu mēģinājusi praktiski visu, ko reiz esat ieteikušas.
Kā ir, tā jādzīvo, ko darīs, bet nu domāju, ka nav pēdējā reize, kad ienākšu ar savu problēmu raudādama, ņemot vērā, ka man būs 2 bļaurīši pie manas vājās nervu sistēmas :-D
Laime un raizes reizē! :-D(l)
wee, arī dzīvokli esmu turējusi aizdomās bērna negulēšanā, bet arī tas izmēģināts - baznīcas sveces dedzinātas, arī tantiņas it kā attīrījušas. Un jā - arī pie veccecākiem neguļ.