Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

 
Reitings 11429
Reģ: 02.07.2013
Tad nu uzsākam pirmo lielo beztēmu.

Tāpat kā parastajās beztēmās varam dalīties ar ikdienas sajūtām, piedzīvojumiem, uzdot jautājumus par sev interesējošām tēmām.

Atsevišķa sadaļiņa,kur māmiņām aprunāties.

:)

18.11.2013 14:10 |
 
Reitings 538
Reģ: 02.02.2015
bet tajos nakts vidos ir tādi kā psihie šad un tad vai arī rokas stiepšana


starp citu, manam arī ir tādi bijuši. Kad jau biju uzvilkusies, tad sapratu, ka viņš pat nav nomodā un viņu nevar uzmodināt. Tad nu ņēmu sev virsū un tā nomierinājās. Bet tev tas atkrīt automātā.
09.10.2015 14:31 |
 
Reitings 5625
Reģ: 29.01.2009
Lielākais iemesls jau drošvien ir bēbīša gaidīšana, jo kā jau teicu - nevaram visi sagulēt vienā istabā, bet nu tad redzēs - nāks bēbis, tad jau ar atnāks kāds risinājums gan jau.... Bet tagad es nevaru iedomāties un ieplānot, kā mēs dzīvosimies...

Mūsu mēģinājumu kontā ir neirologs, osteopāts, 2 dažādas dziedneičveida tantiņas, zāles, tējiņas, svecītes, homeopātija.... + gulēšana atsevišķi, mēģināšana nakts vidū nomierināt un likt atpakaļ, mēģināšana nepiekāpties (to dien, kad dēls stundu raudāja savā istabā, bet es citā :-D), gaismas atstāšana, blakus sēdēšana ... Variantu man vairāk nav.

Galvenais, ka nesaprotu, nu kāpēc?????
Galvenais, ka praktiski visu laiku gada garumā... Nekad nav bijis nakts laiks, kad uztrūktos, piemēram - ōooo, mans bērns nav raudājis...
09.10.2015 14:44 |
 
Reitings 538
Reģ: 02.02.2015
Tu neatbildēji, kā šeit piedalās tētis?
09.10.2015 14:48 |
 
Reitings 5625
Reģ: 29.01.2009
Pārlasu un joprojām neredzu, kur man uzdots jautājums par tēti (t)

Naktīs puika ir praktiski uz manis, jo manam vīram ir atbildīgs darbs - \šoferis - tas pirmkārt.
Otrkārt, darba dienās viņš ceļās laikā no 3.50, bet ja ceļās ap 6šiem, tad tas jau ir vēlu.
Treškārt, darba dienas ilgums ar dažiem izņēmumiem ir vismaz 12h dienā, brīvdienās ir pat 17h gara darba diena.

Tad nu viņš baigi man palīdzēt nevar un es arī nejūtos tā, lai to lūgtu...
Agrāk, kad bija mazāks, mēģināju arī viņu pieslēgt, bet, pirmkārt, es tāpat visu dzirdu un otrkārt, tā baigi viņš nemāk ar viņu naktīs tikt galā.
09.10.2015 14:55 |
 
Reitings 11162
Reģ: 28.11.2014
Robīt , vispirms man gribas pateikt, ka patiesi jūtu tev līdzi ... es nezinu ko var darīt , bet manuprāt, bērns protestē , pret jaunajām pārmaiņām ģimenē ... tapēc grib saņemt tavu uzmanību vairāk .... vēl es zinu ( jā, es nekam neticu vai nu zinu vai nē ) , ka bērni vidēji līdz 3 gadu vecumam redz nemateriālo pasauli , kuru mēs neredzam .... ( nē , es neapgavoju, ka tev mājās ir spoki un dēmoni :D ) bieži tas ir par iemeslu tā sauktajam - nočnj krik ... mana omīte stāstīja , ka viņas brālis esot nemaņā kliedzis vairāk , kā 10 min naktīs un esot vests pie tantiņas apvārdot, tantiņa esot vēl aizrunājusi kaut kādas zālītes , salikusi maisiņā un esot bijis jātur ____ dienas ( neviens vairs neatceras tieši cik dienas ) zem spilvena un pēc tam jāsadedzina ... var jau neticēt , bet pēc to zālīšu sadedzināšanas viss esot pārgājis .....
Jebkurā gadījumā vienīgais ko varu tev novēlēt ir pacietība un izturība :)
09.10.2015 14:58 |
 
Reitings 538
Reģ: 02.02.2015
Par tēti prasīju, jo, kā jau iepriekš teicu, ja mamma ir uzvilkusies, tad mierīgais tētis var pārņemt audzināšanu, un otrādi. Tu esi teikusi viņam, ka tev vairs ne nervu, ne pacietības nav? Varbūt tomēr vajag vairāk viņu iesaistīt? Plus man arī liekas, ka bērns lūdz pēc uzmanības.
09.10.2015 15:06 |
 
Reitings 5625
Reģ: 29.01.2009
Nē, tā nav, ka tētis nemaz - ja man iet ciet, tad viņš visu izdara - ieliek gulēt, todien, kad stundu bļāva, arī viņš sēdēja blakus, nevis es! Un kā jau teicu - esmu jau pieņēmusi, ka viņš neguļ, ka man jācilājas, tā kā ikdienā neesmu saspringta/stresaina, tikai tad, kad sakrājas un uznāk besis!

Uzmanības trūkums ar diez vai - tas viņam daaaaudz, visu laiku esmu viņam/pie viņa/ap viņu.

Ai, tiešām nezinu. Zinu, ka, iespējams, Jums besīju, bet nu man vismaz čut vieglāk paliek :-)
09.10.2015 15:28 |
 
Reitings 3903
Reģ: 03.03.2015
Nē, tu nemaz nebesī. Es tikai lasu un līdzi jūtu. Pazīstama mamma arī katru nakti ik pēc 2h nēsā savu 1.2gadus veco puiku pa istabu uz rokām, kamēr iemieg. Arī izmēģinājusi visu. Tagad laikam pāris naktis mierīgāk paliekot.
09.10.2015 15:32 |
 
Reitings 11162
Reģ: 28.11.2014
Robīt , tu viņam esi stāstīstuji par ģimenes pieaugumu , varbūt negudri, bet es esmu pārliecināta , ka tie mazie cilvēki saprot daudz daudz vairāk nekā mēs domājam ...
09.10.2015 15:34 |
 
Reitings 5625
Reģ: 29.01.2009
Wee, par bēbi baigi neko nestāstu, par gulēšanu esmu mēģinājusi, ka jāguļ naksniņās, ka mammai grūti un nāk miegs...
Par bēbi tik tā mazliet - viņš ņem drēbītes - es saku - tās kārtojam brālītim... Vai negrib kāpt pa trepēm - saku, ka man tak grūti, brālis vēderā, tu liels puika - nāc, ejam!
09.10.2015 15:38 |
 
Reitings 11162
Reģ: 28.11.2014
Robīt , bet varbūt vajag .... es neapgalvoju, ka tu domā ( es zinu, ka tu tā nedomā ) , bet tas ko tu saki, kad saki viņam , liek justies vainīgam .... nu vismaz ej justos vainīga .... varbūt vajag parunāt savādāk ... es sāktu ar to , ka re cik viņš liels, kādu labu piemēru rādīs brālim , ka vņš tev ir palīgs neviss apgrūtinājums ( varbūt pārāk skaļš vārds , bet es ceru, ka domu saprati ) un ka vari uz viņu paļauties
09.10.2015 15:46 |
 
Reitings 538
Reģ: 02.02.2015
tu liels puika - nāc, ejam


njā, salīdzinoši ar brāli, jau ir liels, taču tomēr viņš vēl maziņš un nesaprot, kāpēc mamma viņu nevar pa trepēm uznest. Domāju, ka teksts, ka viņš ir liels puika, viņam neko neizsaka, jo šajā vecumā bērni vēl aizvien ir tendēti uz mammu, pieaugušajiem.

Nu smagi jums tur iet. Varu novēlēt tikai milzīgu mīlestību, pacietību un veselo saprātu. Vari mēģināt mierināt sevi ar domu, ka reiz tas viss gan beigsies. Un plus, varbūt brālītis būs īsts miega mice un paijpuika, tad būs vieglāk. Jo esmu dzirdējusi, ka bieži vien otrie bērni ir pretēji pirmajiem. Turies.
09.10.2015 15:46 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Ai, uzrakstīju tik garu komentāru un kaut ko ne tā nospiedu un viss izdzēsās... (e)

Ļoti saīsinātā versija:
Nesaprotu jēgu naktī, kad bērns ieraudas, celties un dot viņam knupi, mierināt, turēt rociņu, un tad to darīt atkal un atkal, līdz brīdim, kad tiek paņemts gultā... Kāpēc uzreiz nevar ņemt gultā? Mans bērns tādā ziņā bija un ir ļoti ieciklējusies - var jau meģināt nomierināt, bet tāpat agri vai vēlu būs jāizdara tā, kā viņa grib. Tad nu neredzēju jēgu mocīt sevi, vnk uzreiz nēmu viņu sev blakus un visu nakti gulējām nemostoties vairs. Bērni jūt, kad vecāki grib no viņiem tikt vaļā (te jau tas tika minēts). Bērns bus mierīgs un smaidīgs, labi gulēs un labi uzvedīsies, ja nemēģināsi viņu atstumt, bet ar mīlestību un sapratni attieksies pret viņa vajadzību - būt tuvāk pie vecākiem.

Meklē iespēju gulēt visiem kopā vienā istabā! Ja reiz vīra izguldīšana citā istabā nav variants, tad nu bērns jau nav vainīgs pie tā... Viņš acīmredzami alkst pēc tavas tuvības. Iespējams priekš jaundzimušā var iegādāties mazāku šūpulīti pirmajam laikam - tad varbūt sanāktu ieriktēt visus vienā istabā.

Nu un esi uzmanīga ar to norādīšanu par mazo brālīti vēderā. Tavējais pirmdzimtais šobrīd ir maziņš, grib tikpat nedalītu uzmanību kā vienmēr. Pārāk bieža atrunāšanās ar brālīti nenāks pat labu. Maksimāli izvairies pielietot frāzi, kur ierobežojumi/aizliegumi/atrunas tiek pamatotas ar brālīti. Vecākais bērns kļūs greizsirdīgs un dusmīgs! Labāk saki, ka esi vnk nogurusi, nevari tik ātri paskriet, jo neesi tik jauna/ātra/veikla/stipra utt. Izvairies arī vēlāk no situācijām, ka nevari spēlēties/aizkavēties ilgāk/pastaigāties utt., jo brālītim vajag to un to un to... Vnk neizmanto mazāko par iemeslu tam, ka vecākajam ir jāpiekāpjas. Izmanto citus neitrālus iemeslus labāk.

Par histērisko raudāšanu naktīs - esmu lasījusi, ka tas ir pavisam normāli noteiktā vecumā. Manai meitai tā bija. Tur neko nevajag darīt (medicīniski iejaukties). Tas pāries pats no sevis.
09.10.2015 17:21 |
 
Reitings 2715
Reģ: 12.09.2012
Robīte, a kā ir ja tu viņu tajos raudāšanas brīžos pamodini? Vienu brīdi manam tikai tas līdzēja - pamodināju, paskatījāmies multenes, palasījām grāmatu un gājām gulēt kā no jauna, it kā vakarā. Jā, sanāca būt kādu stundu, citreiz pat vairāk, nomodā pa nakti, tomēr labāk mierīgi patusēt augšā, nekā ar bļaujošu bēbi.... Pamēģini, varbūt izdodas :-)

Bijām šodien pie zobārsta. Jālabo 4 zobi :'-( Daktere piedāvāja to darīt pilnajā narkozē, lai mazāka bļaušana un it kā mazāks pārdzīvojums bērnam, tomēr es sliecos domāt, ka mēģināsim tāpat. Man liekas, ka narkoze tik mazam organismam ir kaut kas briesmīgs, nekad jau nevar zināt, kā panesīs to. Protams, ja būtu vajadzīga operācija, tad cita runa, bet liekas, ka zobu labošanas situācijā mērķis neattaisno līdzekļus. Kā jums liekas?
Principā gāja tīri normāli. Jā, krēslā sēžot puika raudāja un centās griesties prom, bet uzreiz, kā tika ārā no krēsla, tā miers. Neliekas, ka būtu bijis baigais pārdzīvojums.
09.10.2015 17:54 |
 
Reitings 5625
Reģ: 29.01.2009
Neons, dažas atbildes uz taviem jautājumiem:
1. Tas, ka bērniņš grib padzerties, izrīt knupis, manuprāt, ir normāli - zinu, ka citi māk sameklēt paši, iebāž mutē un guļ tālāk, manējam reti tā sanāk. Un arī tad, ja viņš ir blakus, nemainās itin nekas - ir tā pati raudāšana, padzeršanās, knupja meklēšana un viss pārējais - vienīgā atšķirība, ka es nepieceļos no gultas.

2. To rādīs laiks, kad bēbis piedzims, kas mums te būs un kā notiks, bet es nedomāju, ka es varu bēbi ar lielo dēlu likt vienā istabā - man tak bēbim naktīs jāmaina pampers, jāslēdz gaisma, jābaro... Un bēbis raudās gan jau ar, kas tad būs ar lielo? Viņš tak visu dzirdēs, jutīs, miegs būs iztraucēts. Protams, ka redzēs, ka bēbis ienāks, mēģināsim visādi, ja nekas nemainīsies, bet man doma ir, ka dēliņš gulēs ar tēti, bet es - ar bēbi. Bet nu tiešām ceru, ka varbūt mazais būs lācis!

3. Es par brāli vairāk norādu tādā ziņā, ka it kā pieradinu, ka mums būs vēlviens ģimenes loceklis (protams, esmu skeptiska, jo liekas, ka tāpat jau nesaprot, bet nu pavisam tā jau nav) Un tas, ka viņš būs lielais brālis ir vnk fakts un dzīves īstenība - es pasaku, ka viņš ir liels un jākāpj pašam (jo viņš vienu bridi to ļoti smuki darīja, bet tad kaut kā pārgāja), bet tāpat es jau nesu, cilāju un daru visu - ejam laukā, spēlējamies, nesu, ceļu, jokojamies, trakojam - grūtniecībai uzmanību pievēršu vien pēdējā laikā - kā jau teicu - tik, lai sagatavotu it kā, ka kādu dienu mamma atnāks mājās ar brāli (l) Un paldies Dievam, ka vismaz tādā ziņā tiku pažēlota - ne sliktumi, ne grūti, nekas neietekmēja manu attieksmi un izturēšanos, vien tagad mazliet pašās beigās parunāju/pastāstu/pastenu kādam, ka sāk palikt grūtāk!
Un arī brāļa nozīmei noteikti nav nekāda sakara ar negulēšanu, vismaz pagaidām noteikti, jo kā jau teicu - bērns neguļ jau gadu ik dienu bez izņēmumiem :'-(

Psihiskā bļaušana, paldies Dievam, ir ļoti reti, parasti cenšos pamodināt, bet viņš jau ir tā saraudājies, ka aprasti tas ar beidzas tā, ka paņemu blakus, apskauju, sabučoju un guļam!

Vēl man bija doma, ka pie visa vainīgi zobi, jo, manuprāt, līdz ar zobu nākšanu, beidzās gulēšana un tie zobi jā, nāk no 4 mēneši praktiski visu laiku - tagad 1.3 un ir pilnīgi visi zobi, visi izlīduši, bet augt gan jau viņi aug... BET... :-D Tanī pat laikā, ja tie ir zobi, tak būtu jābūt kādai izņēmumnaktij, kad ir gulējis labāk, bet tādu praktiski nav! Tad nu atkal, manuprāt, atkrīt :-D

Labi, meitenes, redzēsim kad un kā mums viss šitais reiz beigsies...
Esmu mēģinājusi praktiski visu, ko reiz esat ieteikušas.

Kā ir, tā jādzīvo, ko darīs, bet nu domāju, ka nav pēdējā reize, kad ienākšu ar savu problēmu raudādama, ņemot vērā, ka man būs 2 bļaurīši pie manas vājās nervu sistēmas :-D

Laime un raizes reizē! :-D(l)

wee,
arī dzīvokli esmu turējusi aizdomās bērna negulēšanā, bet arī tas izmēģināts - baznīcas sveces dedzinātas, arī tantiņas it kā attīrījušas. Un jā - arī pie veccecākiem neguļ.
09.10.2015 20:02 |
 
Reitings 5625
Reģ: 29.01.2009
Ui, kāda pentere :-D

Ebe, es domāju, ka vispirms noteikti jāmēģina salabot zobiņš tāpat un ja nu galīgi nesanāk, tikai tad domāt par labošanu pilnajā narkozē.

Varbūt nav pats labākais veids, bet atbalstu dažkārt uzpirkšanu/pierunāšanu vai kā to sauc, jo savā laikā iedarbojās uz mani - ja pie daktera neraudāsi, mamma pēc tam tev nopirks... Bet es biju mazliet lielāka, nezinu, kā ar tādiem mazākiem...

Un varbūt arī jāspēlējas mājās zobārstos, jāstāsta, jārāda video - jo bērns jau nezina, kas tas ir, ka tas it kā ir sāpīgi nepatīkami... Ja parāda, ka tas forši un inčīgi, tad, iespējams, būs ok!

Un, protams, mammas sajūtas jau arī jūt!
09.10.2015 20:08 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Ai, nu tad nezinu, Robīt... Mani nepamet sajūta, ka vai nu tu vnk situāciju pārāk dramatizē (mana meita arī nebija nekāda gulētāja, bet nu man kaut kā tas šķita normāli), vai arī situācijas risināšanai un uzlabošanai tu nedari daudz ko tādu, ko varētu izdarīt, ja vien atkāptos no kaut kādiem principiem.
Kad palasu tevis rakstīto, it kā jau tu visu dari, bet tomēr... Neredzot reālo situāciju, nebūdama tieši tavā vietā, bet sēžot aiz cita monitora, man tomēr kaut kur iekšēji paliek sajūta, ka nu vai nemaz nav tik traki, vai ir gan tik traki, bet tu neredzi elementārus risinājumus, bet staigā kā akla pa apli ar neiedarbīgiem paņēmieniem... Tas nav uzbrauciens. Vnk pārdomas..

Nedaudz atgādina situāciju ar Mušu, kad viņai tur bija viss tuvu depresijai un nekas nelīdzēja... Lai ko kāda ieteiktu - viss tāpat bija slikti un nekas nedarbojās... :-/
Tad atliek vienīgais - ja nevari mainīt situāciju, tad maini savu attieksmi! :-P

Lain u kā - ceru, ka otrais mazulis būs mieramika! Un novēlu ātrāk pārdzīvot šo posmu, lai iestājas miers. ;-) Kaut nu varētu kā vairāk palīdzēt...(t)
09.10.2015 20:17 |
 
Reitings 5625
Reģ: 29.01.2009
Nē, es tiešām nedramatizēju, diemžēl :-/
Un par tiem principiem - joprojām nesaprotu, kur man ir kāds princips :-D:-) (s)

Un es jau saku, ka pa lielam jau esmu mierīga - kā ir, tā ir, turklāt ir tik daudz mēģināts, ka nu jau es vnk samierinos... Vienkārši pa retam sasāpas tā sirds, par ko tāda negodība un netaisnība!

Un es jau nesaku, ka viss slikti, nenoliedzu nevienu padomu, es vienkārši cenšos atbildēt, ka, piemēram, brālīša gaidīšanā vainai nevajadzētu būt, jo negulētās naktis ir gada garumā. Paskaidroju, kā mums te ir - ja nu pēkšņi kāds padoms, ko izmēģināt, kas nav izmēģināts :-D

Paldies, meitenes, tiešām dažkārt grūti, bet nu - galvenais, ka bērniņš vesels, viss dzīvē labi! No rīta bērna mīcīšanās/apskāviens un buča atsver lielāko daļu smagumu, bet kā jau ikvienam - sakrājas!!!!
09.10.2015 20:27 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Varbūt grūtnieču hormoni? :D Situācija jau nemainās, bet skatījums uz situāciju gan hormonu ietekmē... Un arī nogurums lielāks.
Katrā zinā es jau reiz izteicos, ka apbrīnoju sievietes, kuras ir gatavas otriem bērniem ar mazu gadu starpību! Tie pirmie gadi ir vnk "čau!"... :-/
09.10.2015 20:32 |
 
Reitings 3903
Reģ: 03.03.2015
Pareizi, diez kā Mušai iet? ;-)
09.10.2015 20:40 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits