Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

nu re, sazinies un izrunājies , tas droši vien noderēs:)

un lielākajai meitai vari padot Baha ziedus, varbūt nomierināsies. Tur ir tādi , kas lietojami , ja mazais ienāk ģimenē.

Es jau labprāt izietu laukā tikai ar lielo bērnu, bet manas acs atkal ieraudzīja to un nodomāja-atkal sākas-krīt uz ielas,kurpes nost,uz priekšu neies... :-/
Es sāku justies jau iztukšota-fiziski un garīgi, tik tukša,ka man vairs nav ko dot pretī. Es vienkārši vairs nevaru,un man ir jau par grūtu,kā tāda žurka ritenī,kas tik skrien bez apstājas.
Liekas,ka citi mani nesaprot, un domā,ka es meklēju problēmas,kur to nav.

Liekas,ka citi mani nesaprot, un domā,ka es meklēju problēmas,kur to nav.

Tā noteikti nav!!! Man šķiet, ka ir tieši otrādi - ir apsveicami, ka tu visu "nelaid pašplūsmā", bet domā, kā risināt situāciju, kura ir radusies. Svarīgi taču ir atcerēties arī par savu pašsajūtu, jo, runājot atklāti, cik daudz cilvēku vispār varētu ilgstoši dzīvot stresā un diskomfortā? Tas, ka vēlies saprast, kā labāk rīkoties, tikai un vienīgi parāda to, cik mīloša mamma tu esi, jo arī tu taču vēlies, lai sīcītis izaug par labu cilvēku. Neķer krenķi, es sūtu tev visu to labāko, lai izdotos :) Un neskumsti viena, labāk tiešām atrodi kādu, ar ko izrunāties, jo dažkārt jau tikai vajag to sajūtu, ka tevī kāds klausās un viss uzreiz šķiet labāks.

Turies!

Skatījos pep mammu mājas lapu, muļķīgi,ka viņas tik pārsvarā Rīga un tās apkārtne.

Man liekas,es pilnīgi jūtu,ka kaut kas ir nepareizi,tik nevaru saprast,kur ir problēma.

Gribēju piebilst, ka bērns par citiem sāk domāt tikai pēc 4, 5 gadiem. Līdz tam viņš pasauli vienkārši nespēj vēl uztvert "citu acīm" un padomāt kā jūtas apkārtējie. Viņš saprot, ka saka "man sāp" bet neizprot ko tas nozīmē. Ir viņi mazi egoisti kādu laiku un arī tas ir svarīgi.
Ar visu to - robežas nospraust gan vajag tagad, un nelaist vaļā ar domu - vīrs nepalīdz vai izaugs un būs ok. Mājās gan vajadzētu būt vienotībai attiecībā uz šādām situācijām. Atceros kā pati izmantoju to, ka tētis ļauj, a mamma nē.

Neons - atraugu naktī parasti nevajag gaidīt, jo tad viņi pusaizmiguši mierīgi un smuki paēd, nesarijoties gaisu.

Es jau arī neizdaros sabiedriskās vietās. Pasitu padusē bērnu un eju prom. Bet neuzskatu, ka nedrīkstu parādīt savu vājumu bērna priekšā... Bērnam arī jāsaprot, ka viņš uzvedās neadekvāti, ka māti var novest un ir arī kaut kādas robežas, kur būtu jāapstājas. Bezgalīga pacietības izrādīšana, manuprāt, nav nemaz tik ļoti nepieciešama. No vienas puses - protams ar pacietību, runāšanu varēs panākt tādu pašu rezultātu, tikai tas aizņems vairāk laika un būs nepieciešama lielāka pacietība.
Citreiz vnk es neredzu jēgu paciest skandālu un man arī var nebūt laika ucināties kārtējās histērijas laikā. Paceļu balsi, pasaku savu sakāmo un miers mājās (nu tā kā armijā). Visam ir jābūt ar mēru, protams. Un jāizvēlās īstais moments, īstais brīdis. Lai nu kā, manā gadījumā tas strādā - bērns mani respektē un klausa (tas nav baiļu dēļ). Audzināšana jau ir vesela māksla - jāmeklē kas vairāk darbojas un dod rezultātu.

Varbūt palaid, lai tēvs vairāk pavada ar vecāko bērnu laiku divvientulībā. Būs arī tev atpūta un varbūt vīrietim šis taps skaidrs, kad redzēs, ka bērns ne vienmēr ir tik labiņš arī viņa klātbūtnē...

Eksotikas situacija tiesi nesen bija kada maminkluba raidijuma. Tur tiesi tika stastits tas, ka vecakie berni ari paliek par bebishiem ar jaunaka ienaksanu gimene.nun tada situacija nevajag bernu kauninat, nosodot u.tml. bet cik ilgi un cik daudz bernam laut but bebitim-es nezinu. Pielauju, ka parak traki nevajg laut taja iegrimt. Noteikti vajag laiku diena, 'kad velta tikai vecakajam bernam. Otra lieta-lai tevs vairak ari pavada laiku ar vecako bernu, kad tu esi nodarbinata ar jaunako.
Un jums kaut kamjavienojas,' ko jus bernam laujat un ko nee. Lai berns to neizmantotu sava laba.

Viņš pavada ar viņu laiku,kad ir brīvs. Bet tā pasīvi-dators un multenes, citreiz lego pastellē,vai iet ciemos,kur arī ir vienāda vecuma bērni. Tad nu man ir "klusās stundas un miers".
Es atkal esmu tā skraidītāja,iegribu izpildītāja,ķiņķēziņu zīmētāja,akvaparka veidotāja vannas istabā utt.

Meitenes, vai no tā Philips Avent tvaicētāja - blendera ir jēga? Ir tās cenas vērts?

eksotika - pedagoga viedoklis-tā ir tā saucamā trīsgadnieka krīze. drīzāk gribas teikt ka vienkārši jāpagaida kamēr šis periods beigsies.

pedagoga viedoklis-tā ir tā saucamā trīsgadnieka krīze. drīzāk gribas teikt ka vienkārši jāpagaida kamēr šis periods beigsies.

Manai draudzenei meita tāda pati. Tikai trīsgadnieka krīze vēl tagad, 8 gados nav beigusies, bet ir tikai saasinājusies.

Sany, mana meita (9 ar astīti mēneši) nu jau dažas dienas liek piramīdas...izmēri, protams, vēl neiet pēc kārtas, bet trāpīt jau māk (l)

Vakar sīkajai mutē atradām 4 !!! jaunus zobus!Nabaga bērns:'-(

Ak dies, ja man tas posms trapītos līdz 8 gadiem, laikam katru dienu iedzertu pa nervu zāļu tabletītei.

Man jau vairāk šķiet, ka Lollipop draudzenes gadījumā ir vaina audzināšanā, nesatraucies Eksotika un biežāk samīļo savu mazo bļēņdari! ;-)

eksotika tā kā esmu 2 bērnu mamma, tad no savas pieredzes varu teikt, ka tas kā tev bērns uzvedas tiešām ir normāli. Pirmkārt, jau vecums tāds, ka bērnam ir ļoti daudz emociju, bet neprot tās izlikt savādāk kā ar histērijām un šobrīd vēl joprojām tiek pārbaudītas robežas un tas, kādas sekas ir kaut ko darot/runājot. Vecākajam dēlam šis sāka kļūt nemanāmāks ~4 gadu vecumā, bet tagadējais 3,5 gadnieks vēl ir pilnās burās. Otrkārt, kad vīrs ir mājās - pēc iespējas vairāk dod zīdaini viņam un pavadi laiku tikai ar vecāko bērnu, viņam trūkst tieši tavas nedalītas uzmanības un viņš arī zina, ka darot blēņas un neklausot to var iegūt - un bērnam pat tajā brīdī ir vienalga kā tu reaģē - galvenais ir, ka uzmanība ir pievērsta. Galvenais padusmojies un pēc tam samīļo bērnu - tā nekādas bailes no mammas neradīsies. Un no bēbīšu perioda var ātri tikt vaļā - liec saprast bērnam, ka viņš tagad ir liels un svarīgs un pats visu var un dara gandrīz kā pieaugušie - manējiem vismaz tas ļoti patīk un tad visas bēbju lietas aizmirstas un paliek jaunākajam, jo viņš taču vēl maziņš.

Es nevaru saprast ka likt viņai saprast,ka viņa ir lielāka. Viņa speciāli pasākusi uzvesties kā bēbis-lai visu rokā iedod.
Klusums,miers un normāls cilvēks viņa ir tad,kad liek man zīmēt. Kā bēbis ieraudas vai kaut ko bēbim vajag, tad viņa arī sāk, tad nu ir raudāšana dubultā.
Hmm nebiju aizdomājusies par to,ka varētu mēģināt savādāk-zīdaini dot tēvam un lielo man. Bet man liekas,ka no tā sāksies atrunas-ko tad es, neko nesapratīšu,nemācēšu utt, jo lielā mērā ar pirmo bērnu jau pati ņēmos, tagad man slodze dubultā.