Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

cau Lilli, paldies, ka apjautajies. Gul jau no pitmajam dienam sava istaba, sakuma vispar bija super neatceros, Kad tiesi, bet agri saka gulet cauru nakti, tagad kops saka nak zobi, divus menesus velas pa nakti 2, 3 reizes vet ist I est negrib, man sak likties, ka situacija vienmer pasliktinas, kad izbaudiju rutinu. Kada ir meginajusi cry it out metodi?

Cry it out man liekas spīdzināšana bērnam un mammai. Es fiziski nevaru izturēt bērna raudāšanu kaut minūti. Vakar nomocījos taisot vakariņas, kad mazā cīkstēja un niķojās virtuvē beņķī. Pēc tam man no stresa uzskrēja tik milzīgs asinsspiediens, ka paliku bez vakariņām, gandrīz saucu ātros. Labi, ka šādas krīzes situācijas nav bieži.

Nespēju naktī realizēt cry it out, lai arī ko teiktu speciālisti... Kad vīrs kaut kad aizbrauks komandējumā, mēģināšu kaut kā lauzt to nakts celšanos un čīkstēšanu, bet kā tieši, vēl nezinu. Nu, ar čīkstēšanu pa dienu man gan nav problēmu :D Ja es ko daru virtuvē netīrām rokām (piemēram, veļu frikadeles), tad ļauju paniķoties. Bieži jau tā nenotiek.

Es arī nespēju raudināt. Man liekas, ka grib to piekopt, tad lai māte iet no mājas prom un tad tēvs, lai raudina, jo es nespēju klausīties raudāšanā, it īpaši naktīs. Ja savu saraudinu, tad tur vairs nav gulētājs.

Es pret šo metodi.

Ja, man ari, kad Maza raud, pilnigi aiziet Siberis ciet, ne Es vairak varu koncentreties, ne es dzirdu, ko man saka, un tads riktigs kamols vedera, Ja kadam no manis, ko Taja bridi vajag, riktiigi kaitina, bet Es varetu so uzdevumu virietim uzlikt, jo ta vini iemacoties ari nakti pasi iemigt tie Bernini. Jaaaa, mazie bernini, Tik mili, bet Es labprat nosutinatu vismaz 8 stundas no vietas. Pa dienu nemaku gulet.

Un vel jautajums, kadai ir pieredze ar bebi dotirs cita laika josla, viegli adaptejas vai aiz brauc beigas jumts Visai gimene I?

Man metode cry it out šķiet cietsirdīga. Uzsveru, ka tas ir tikai mans viedoklis un uzskats. Liekot bērnam raudāt, es to izjūtu kā nodevību attiecībās. Ja mūsu otrajām pusītēm, mīļiem radiem, vai sirdsdraugiem ir sasāpējušās problēmas, veselīgas attiecības uzturot, mēs taču neuzgriežam muguru tiem, kuriem esam nepieciešami. Tad kāpēc ko tādu jāatļaujas pret paša bērnu? Bērnam raudāšana ir veids kā izpaust kādu problēmu vai kreņķi/ neapmierinātību. Mēs pieaugušie reizēm netiekam ar sevi galā, kāpēc no maza bērna tiek sagaidīts tāds perfekcionisms? Nē, nē un vēlreiz nē..

Nekad nesapratīšu, kādēļ jālauž bērns, speciāli viņam ļaujot izmisīgi raudāt. Nu nav tak viņš suns kaut kāds, kurš būtu jādresē. Ja vēl nav iespējams sarunāt ar viņu cilvēcīgi - tad ir tikai normāli viņam piedāvāt savu klātbūtni un uzmanību pēc pieprasījuma, jo viņš taču ir maziņš, nevarīgs un pat runāt nemāk vēl. Viņam var būt bail, karsti, bēdīgi, gribās mammu... Jā, nogurdinoši priekš mātes, bet neviens neteica, ka bērnu audzināt būs viegli... Cik normāli ir savam mīļajam cilvēkam uzgriezt muguru, kad tas lūdz pēc palīdzības? Kā reiz pa dienu var ļaut nedaudz paniķoties, jo reāli bērns redz māti blakus un saprot, ka viņš ir drošībā. Bet naktī, atsevišķā istabā, viens...

Nu Es cry it out sapratu citadi neka jus, tad, kad bebis ir paedis un viss ir labi un ir laiks Iet gulet ta vieta, Lai dotu zist kruti, nomierina un ieliek gultaa Tad aiziet Uz 3 minutem, tad nak atpakal un nomierina un ieliek gulta kAtru reizi pastastot, ka mamma vinu mil un tagad ir laiks cucet, un Tad iziet Uz 5 min utt, tas ir gruti, bet ne cietsirdigi. Neviens jau nepamet lazuli raudat stundam

Man jautājums mammām kuras bērniņus baro/ja ar maisījumu. No cik mēnešiem devāt tējas un kādas?

Nu es mēģināju savu laik... Jutos draņķīgi! Man vieglāk un arī saprotamāk ir palikt vnk blakus. Pabaroju, paaijāju, ieliku gultā, apgūlos blakus un miers. Bērns paraud, paraud, bet esmu blakus, paturu rociņu, paglaudu un tā mazais arī nomierinās. Tāds sava veida kompromiss, jo ne gluži izdabāju jebkurai vēlmei, bet tomēr nepametu vienu. Man jau liekas, šitā nākšana un iešana tikai vairāk satracina...

Žizele, te nu es iekopēšu daļu no Neons citāda, kas arī būtu kā atbilde tavam pēdējam komentāram.

Viņam var būt bail, karsti, bēdīgi, gribās mammu... Jā, nogurdinoši priekš mātes, bet neviens neteica, ka bērnu audzināt būs viegli... Cik normāli ir savam mīļajam cilvēkam uzgriezt muguru, kad tas lūdz pēc palīdzības? Kā reiz pa dienu var ļaut nedaudz paniķoties, jo reāli bērns redz māti blakus un saprot, ka viņš ir drošībā. Bet naktī, atsevišķā istabā, viens...

Tā vai tā, tā ir muguras uzgriešana savam bērnam, kurš cenšas kā var vienkārši gūt uzmanību, kas ir dabiski. Ar lielāku bērnu var ko sarunāt, bet, ja mazajam iemigšanai vajag mammas roku paturēt, just smaržu, sirdspukstus, dzirdēt elpu, tad viņam nederēs apziņa, ka mamma ir kaut kur aiz 4 sienām. Ko dod tas, ka tu saki, ka bērnu mīli? Runāt jau mēs varam katrs, bet darbībām/ ķermeņa valodai ir īstā nozīme.
Tu, protams, dari kā vēlies! Tu vaicāji viedokli, mēs meitenes, vienkārši to paužam. Abām pusēm var rast spēcīgus argumentus. Personīgi es esmu vairāk par mīlestības izpausmēm, to radīšanu sevi, citos un tās vairošanu.

citāta*
PS. Piedošanu meitenes par kļūdām, drukāju ar vienu roku.

mazaisponijs, tā kā bija gaužām karsta vasara, tad centos dot nežēlīgajam karstumam iestājoties ūdeni un tējas (t.i. ap 2 mēn. vecumu). Pati meita sāka smuki dzert un prasīt papildus šķidrumu 3 mēnešos karstuma mocīta.

Gribu piebilst vēl, kaut kur lasīju, ka bērnam nav vēl telpas un laika apziņas līdz kaut kādam visai apzinātam vecumam. Būtībā, tiklīdz māte nav redzama, viņa burtiski ir pazudusi un prom uz visiem laikiem. Diezgan biedējoša sajūta, manuprāt. Viņš nesaprot, ka māte ir aiz sienas, nesaprot, kas ir tās 5, 10, 15 minūtes...

Tajā raudināšanā mazais nesaprot to, ka jāiet gulēt un beidz raudāt tāpēc, ka zaudē cerības, ka kāds vispār atnāks. Tas rada lielu vilšanās sajūtu un esmu pret kaut ko tādu mazam bērniņam.

Jus mani par ideju pameginat vien par istu bezatbildigu mati esat pataisijusas, bet nu pati uzprasijos:)
No 6 menesu vecuma var sakt macit zimju valodu, tas nozime, ka berns ir spejigs macities, saprast, kas seko pec ka, ko kada darbiba nozime, ka ari tiek skaidrots, ka berns jau butu spejigs runat, vienigi vina runas organi vel nav attistijusies.. Tapec tiri logiski man liekas, ka berns var iemacities ari iemigt un saprast, ko nozime sada vecaku riciba..
Man nepatika, ka kaut kur komenteja, ka ta ir bezatbildiba, gribet pameginat sadu metodi, es nedomaju, ka esmu egoiste, es baroju ar kruti mazo, pavadu katru bridi ar vinu, runajam, stradajam kopa, tas, ka es gribu izguleties, ja butu tada iespeja, man neliekas nekas egoistisks.
Raudasana vakara uz guletiesanas laiku tiesi tad, kad ieliek gultina un partrauksana, kad pieliek pie kruts, un zisana, manuprat nenozime, ka vinam ir auksti, karsti vai slikti, manuprat ir vienkarsi pieradums pie kruts, kas ir mani s pasas vaina.
Lai nu ka paldies par viedokliem, un ja nepameginajat, tad ari nevariet pakomentet, vai strada vai nee.

es nekad nestāstu pēc cik minūtēm būšu, bet saku, kur eju un ko darīšu nu piemēram , aiziešu līdz virtuvei uztaisīt tēju ....

Par to raudāšanu , jau sen ieviesu likšanu gulēt pie multenēm vai dziesmiņām , vēl foršas ir tās naktslampiņas , novērš uzmanību līdz aizmieg ...
Naktī vienu raudot nevaretu atstāt , pa dienu citreiz karojam ... aug buciņš aug radziņi , mana citreiz var sacelt tadu traci, ka šķiet, ka viņai kāds 7 ādas velk nost, sit un spārda un 3 nedēļas ēst nedod un viss tikai tapēc , ka mamma neļāva plēst programmu, neļauj izbakstīt sunim aci vai vēl ko tik pat interesantu (t)

Žizele , varbūt vērts piedāvāt knupi , ja jau grib zīst aizmiegot ? vai pudeli ar kaut ko .... !?

Žizele, mēs visas gribam izgulēties, bet varbūt var atrast kādu citu veidu, kā pamazām ieviest citu gulētiešanas rituālu, un es domāju, ka tavā gadījumā noteikti jāiesaista bērniņa tētis, jo "ir mamma - ir krūts, nav mammas - nav krūts" :)