Es vispār neko neredzēju uz tā aparāta, biju pārāk aizņemta ar kunkstēšanu spilvenā. :D Pieņemu, ka man tur bija tā, kā Salomē, jo man arī vecmāte teica, ka tā nesot nekāda sāpīte, kaut gan es jau pēc 1h tās "nekādās sāpītes" biju gatava šauties nost, lekt ārā pa RDzN logu un laisties lapās ar cerību, ka no tā kas mainīsies un paliks labāk. Bet, nu, labāk palika tikai pēc 10 h. :D
Meitenes, kam tūliņ bebuki - jums tās "sāpītes" ir galvā, tur pat, kur tās eksistenciālās pārdomas par to, cik viss ir slikti un kāpēc diez bērns nedzimst. It sevišķi tev the_one - aizmirsti tās "es esmu izgāzusies kā sieviete" muļķības. Tas nav no tevis atkarīgs un tās domas ir tikai un vienīgi sabesīšanās sekas.
Nevajag domāt par kaut kādiem Rimi, Origo un citur dzimušiem bērniem kā par normu. Tas ir tik ļoti maz ticams, ka jūs palaidīsiet garām to momentu, kad sāksies īstās sāpes, ka tas pat nav apspriešanas vērts.
Turieties un viss būs kārtībā. Izbaudiet pēdējās dienas, kad varat izvārtīties pa gultu. Kārtīgi paēdiet, paskatieties TV, seriālus, filmas. Nomierinieties. Bebuks būs. :)