Es atkal aizdomājos - jūrmalā tak pavadīts tik daudz laika, bet nezinu nevienu gadījumu, kad būtu kādu ieraudzījusi un domās šausminājusies - aK jēziņ, kādas strijas, nabaga cilvēks...
bet varbūt slēpjas, bet tāpat - gan jau ne jau arī visas.
bet varbūt man arī ir pilnnīgi vienalga par citiem - nu kāds ir, tāds ir! :)
Pati uz pludmali eju atsevišķā peldkostīmā, jo pārsvarā sauļojos un nekad nelienu tur, kur drūzma - protams, ķermeņa dēļ, bet galvenokārt - burzmas. viienīgi nezinu - agrāk jau pārsvarā gulēju un sauļojos, bet tagad - būs jāskrien bērnam pakaļ - būs laikam vien jāpāriet uz kopējo, jo praktiski gulēt nespīdēs...