Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Regulāri aizdomājos, ka patiesībā būt par mammu ir tiiiik grūti...

Regulāri aizdomājos, ka patiesībā būt par mammu ir tiiiik grūti...

Kas konkrēti Tev šķiet grūts ?

Tas, ka vienmēr piesaistīts;
Tas, ka ja mamma jūtas slikti, viņa nevar justies slikti (t.sk. negulētas naktis, niķīgās dienas, zobi, saslimšana);
Tas, ka vispirms ir bērniņš un tikai tad viss pārējais (tās pašas ēdienreizes, piemēram)... u.tt.
Protams, bērniņš ir labākais, kas var būt, bet nu... Varbūt ar visas šīs domas vnk periodiskas! :)

Es arii par to pashu domaaju. Es jau sen neesmu eedusi siltas vakari jas. Haha. Vienmeer pabaroju siiko vispirms. :)

Par izmaksām_
pamperi 25 euro (mēģinu trāpīt uz akciju, un pērku kasti), mēnesī mazajam aiziet vidēji 100 gb.
Maisījums 30-40 euro
Kautkādi cepumiņi, putriņas, gaļa apm 20 euro
kopā sanāk kādi 70 euro, kas aiziet katru mēnesi.
Bet vispār es atlieku 100 euro priekš mazā, jo aug lielāks, un vajag šo to nopirkt arī citu, izņemot pamperus, maisījumu un drēbes.

Becky, paldies par info. Sazinājos ar ārstu, viņa teica viss normā . Un vēl Daktere ieteica omītēm labāk mazo paauklēt un ļaut man atpūsties nevis radīt lielu stresu :-)


Manai meitai domāju sasarka dupsis no büchen bērnu ziepēm. Būs kas cits jāmeklē. Ar pamperiem eksperimentējam. Pagaidām topā ir Huggies un Bella . Parastie pampers nepatīk. Tagad vērtējam pampers premium


Cik gabalu pamperu ir vienā paciņā tiem japāņu, Becky?.

nu jā , nebūšu uzmundrinātāja vai padomdevēja , man viss ir savādāk ... ēdam citreiz kopā no viena šķīvja ( cik nu viņa apēd ) , natīs guļam , un zinu , kas manai meita rada prieku pat , ja jāraud tā, ka acis attaisīt nevar ...
bet es nevaru sagaidīt gad meita būs kādi 3-4 gadi, man tas šķiet pats foršākais vecums , vasarā kopējas ballītes, pludmale, smaržūdeņi un princešu kleitas un fifīgi tērpi kā mammai tikai mazi , baigi patīk , kad mamma ar meitu vienādās drēbēs ... un mēs sēdētu vecrīgas kafūžos un ēstu kūkas ... (l)

Mēs ar vīru ēdam uz maiņām - viens ucinās ar sīkucīti, otrs ēd. Tā abi tiekam pie silta ēdiena vismaz reizi dienā. Bet nu jā, viss tiek pakārtots mazajam. Ēst taisu nevis vairs, kad gribas, bet gan kad bērns guļ. Duša un mājas darbi tieši tāpat. Vēl šonakt, pusaizmigusi taisot pudeli, nodomāju, ka nenormāli gribas nogulēt visu nakti zvaigznītē izstiepjoties pa visu gultu. Bet tā vietā, lai dusmotos par neērtībām vai pie sevis cīkstētu par papildus pienākumiem, es ielienu gultā, apķeru mīļo dūdiņu un nopriecājos, ka viņa man ir. Skaļa, nemitīgu uzmanību pieprasoša, kreņķus taisoša, bet viņa man ir. Un par to es nebeigšu priecāties un būt pateicīga.

Es ēdu kopā ar dēlu, tikai viņš sēž barošanas krēsliņā, es turpat, virtuvē.Jau mēnesi ēd pats ļoti labi, es tikai pieskatu, lai neaizrijas vai pārāk nesāk cūkoties.

Weee, jau nekad neatzīs, ka kādreiz tomēr ir grūti ar mazo.

pastāstiet kapēc jūs nevariet ēst ? bērns visu laiku pa rokām vai kā ? es tiešām nesaprotu ... mana spēlējas uz grīdas , es ēdu , varu mazāt grīdu , izvedu pagalmā suni , kad guļ eju vannā vai arī kopā ejam , jo meita lielāka jo vairāk varam darīt kopā ....

Weee, jau nekad neatzīs, ka kādreiz tomēr ir grūti ar mazo.

jā, es neceļos natīs , līdz neiestājas pilnīga histērija un man pietrūkst vasaras , kad pa āru varēju vazāties līdz 4 rītā un būt pārliecināta, ka bēbis nenosals un man pietrūkst gulēšanas bez celšanās līdz 11 vismaz ... un man mājās 100 gadus nav bijusi ballīte ar pakritušiem cilvēkiem un man patika pīpēt ūdenspīpi gultā , bet cigaretes pie virtuves atvērtā loga .... un mani tracina visur izmētātās bērna mantas , un es nevaru pamest savas mantas, kā agrāk , kur pagadās ....

Es tikai pa retam varu ko padarīt, jo visādi citādi mans bērns grib, lai ar viņu runā, ķiķina, jokojās, spēlējās... Dažkārt ielieku sēdeklī, samizoju kartupeļus, bet, piem, burkānus vairs nevaru, jo čalītim jau apnicis pa beņķi pērties...

Bet tas jau arī atkarīgs gan jau no māmiņas. es esmu jūtīga sieviete, emocionāla, tāpēc dažkārt gadās kāda stulba doma galvā, bet labi, ka tikpat ātri jau ar viņas pāriet :)

nu jā ,es tā neucinos , ja krāsoju aci teiksim , un meita sāk raudāt es pabeigšu darāmo un tad iešu , lai paraud ja jau gribas .... tāpat ar citām lietām , citreiz , ja zinu ka pakaļa sausa un paēdusi , bet niķojas , eju pīpet nāku atpakaļ šī jau pati savā nodabā spēlējas

Nu jā, nenoliedzu, ka vaina ir jau arī manī pašā!

Happy, nu re, tās omes tikai uzdzen stresu, es jau te pirms pārdesmit lapām pasūdzējos, vājprātā! :D
Par ziepēm, meklē kko no aptieku klāsta, pievienojies kādai pasūtījumam no Cocooncenter, sanāks i lētāk, i kvalitatīvāk nekā mūsu tirgus piedāvā.
Japāņmie S izmēra pamperos 86gb, bet jārēķinās, Moonies un Merries tā kā tādi drusku mazāki nekā šeit nopērkamie Papmers, Huggies u.c. zīmoli tādā pašā izmērā, bet Goon atbilst.

Happy, kāpēc domā, ka no ziepēm? Es domāju, ka vnk no tā, ka visu laiku tas kakucis mazliet un tas viss sakairina un tāpēc ir tā, kā ir!

Robīte- jo tas sarkanums tāds citādāks. Grūt paskaidrot, bet man tāda sajūta radās.

kādai ir kādi komentāri par

jāp mammai ir būt gan grūti, gan forši, jo piemēram man tagad nenormali sagribējās ķefīru, būtu viena jau sen dzertu ķefīru un vazātos pa humpalniekiem, meklējot pērles ko jau sen neesmu darījusi :) bet ta vietā es visu laiku slauku maizes un cepumu drupačas pa visu māju :D